Latvijā vai ārzemēs – kur izdevīgāk studēt topošajiem speciālistiem?

Sabiedrībā valda priekšstats, ka ceļš uz starptautisku karjeru ved tikai caur ārzemju universitātēm, taču tas nav vienīgais veids, jo pasaules līmeņa izglītību ir iespējams iegūt arī tepat Latvijā; jautājums ir par saturu, ne par ģeogrāfiju, uzsver Banku augstskolas rektore profesore Līga Peiseniece.

Pēdējos gados pieaug interese par studijām ārvalstīs, taču eksperti aicina kritiski izvērtēt – vai vienīgā iespēja iegūt konkurētspējīgu izglītību tiešām ir, dodoties prom?

“Latvijas tautsaimniecībai nepieciešami augsti kvalificēti speciālisti, kuri spēj strādāt globālās ekonomikas apstākļos, pārvaldīt riskus, izprast starptautisko finanšu plūsmu un pielāgoties dinamiskām nozarēm, vienlaikus globālā perspektīva un pieredze kļūst arvien pieprasītāka, īpaši finanšu, starptautiskās tirdzniecība un uzņēmējdarbības sektoros, kur starpkultūru prasmes un globālā perspektīva ir teju obligāta prasība, piemēram, finanšu sektorā vai loģistikā, kur darbiniekiem jāspēj saprast globālo tirgu dinamiku un sadarboties ar kolēģiem, kuri nāk no dažādām kultūrām,” saka Līga Peiseniece.

Saskaņā ar “Eurostat” datiem 2023. gadā aptuveni 8% Eiropas Savienības studentu studēja ārpus savas mītnes valsts, un šis skaits katru gadu turpina pieaugt. Izglītības un zinātnes ministrijas dati rāda, ka 2024. gadā no aptuveni 88 000 Latvijas studentu ap 5% izvēlējās studijas ārzemēs, bet vēl lielāks skaits izmantoja “Erasmus+” apmaiņas programmas, lai gūtu starptautisku pieredzi.

Tomēr studijas ārzemēs nav viegls ceļš un nav arī lēts veids, kā iegūt izglītību. Dzīvesvietas meklēšana, finanšu plānošana un pielāgošanās svešai videi var radīt izaicinājumus. Piemēram, Zviedrijā bakalaura studiju maksa starptautiskiem studentiem var sasniegt 8000–15 000 eiro gadā, dzīvošanas izmaksas vismaz 1500 eiro mēnesī – īrei, pārtikai, transportam un veselības apdrošināšanai.

Vācijā universitātēs studiju maksa nepastāv vai tie ir tikai administratīvi maksājumi (150–350 eiro semestrī), tāpēc izmaksas ir tikai dzīvošanai, kas vidēji ir 850–1200 eiro mēnesī, tostarp īrei, pārtikai, apdrošināšanai un transportam. Studijām Vācijā bieži ir nepieciešama vācu valodas prasme, un studentam var nākties kārtot iestājeksāmenus vai vācu valodas testus atkarībā no programmas. Skandināvijas valstīs ļoti labi jāprot akadēmiskā angļu valoda.

Tiem jauniešiem, kuri vēlas iegūt starptautisku pieredzi, bet negrib pilnībā pārcelties uz dzīvi ārzemēs, ir pieejama alternatīva. Piemēram, apmaiņas programmas “Erasmus+” dod iespēju vairākus semestrus pavadīt, studējot ārzemju universitātēs. Saskaņā ar 2023. gada pētījumu, ko veikuši “Erasmus+” programmas pārvaldītāji, 92% studentu, kas piedalījās apmaiņas programmās, atzinuši, ka šī pieredze uzlabojusi viņu pašapziņu un spēju risināt problēmas.

“Mūsdienās strauji mainīgais darba tirgus prasa daudz vairāk nekā tikai diplomu. Spēja domāt plaši, pielāgoties globālām tendencēm un strādāt starpkultūru vidē kļūst par galvenajiem vērtēšanas kritērijiem darba devēju acīs. Taču šīs prasmes var apgūt arī Latvijā, ja izvēlas augstskolu, kas skatās uz izglītību caur starptautisku prizmu,” uzsver Līga Peiseniece.

Banku augstskola sadarbojas ar ārvalstu mācību iestādēm un piedāvā studentiem iegūt starptautisku izglītību tepat Latvijā. Piemēram, studējot dubultā diploma bakalaura programmā, kuru īsteno sadarbībā ar Šveices Biznesa skolu, neizbraucot no Latvijas. Lieki piebilst, ka Šveicē dzīvošanas izmaksas krietni pārsniedz vidējos Eiropas un Latvijas rādītājus. Mēneša vidējās izmaksas ārzemju studentam Šveicē ir 1800–2950 eiro atkarībā no dzīvesvietas un dzīvesveida. Tas ir dārgāk nekā vairumā ES valstu, kur vidējās mēneša izmaksas studentiem var svārstīties ap 600–1200 eiro.

“Dubultais diploms ir kā tilts starp vietējo un globālo – tas dod konkurētspēju un atver durvis starptautiskajā darba tirgū,” saka rektore. Pēc Starptautiskās izglītības institūta (IIE) datiem, 2024. gadā studenti ar dubultajiem diplomiem darba tirgū bija par 15% pieprasītāki nekā tie, kuriem bija viens diploms.

Izglītība ir investīcija nākotnē, un, kā uzsver Līga Peiseniece, svarīgākais ir saprast, kas pašam jaunietim ir būtiski – vai tā ir starptautiska pieredze, praktiskas zināšanas vai līdzsvars starp abiem.

Kā ziņots iepriekš, 2025. gadā septembrī Banku augstskola kļūs par daļu no Latvijas Universitātes saimes. Tas paplašinās akadēmiskās iespējas, nezaudējot to, kas Banku augstskolu padarījis konkurētspējīgu – ciešu saikni ar darba tirgu, starptautisku skatījumu un mācību saturu, kas pielāgots nākotnes profesiju prasībām.