Swedbank ekonomikas apskats: Iekšējais pieprasījums balsta ekonomiku

Neskatoties uz joprojām pastāvošo ļoti augsto neskaidrību pasaules ģeopolitikā un starptautiskajā tirdzniecībā, 2025. gads gan pasaules, gan Latvijas ekonomikām līdz šim nesis izaugsmi. Tarifu sekas gan vēl redzēsim, bet valstu iekšējais pieprasījums palīdzēs negatīvo ietekmi mazināt. Tautsaimniecības izaugsmi Latvijā 2026. gadā virzīs patēriņa atgūšanās un investīciju turpināšanās, bet 2027. gadā gaidāma arī straujāka izaugsme eksportā. Pēc 1,3% kāpuma šogad, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2026. un 2027. gadā augs par attiecīgi 2,3% un 2,5%. Inflācija no 3,8% šogad samazināsies līdz 3% nākamgad un 2,8% 2027. gadā.

Latvijā izaugsmi balsta investīcijas

Latvijas ekonomika gada pirmajā pusē augusi par 1,3% pret pērno gadu – atkopšanās, ko iepriekš manījām virknē sektoru, beidzot redzama arī kopējos IKP datos. Būtisks pienesums nāk no publiskā sektora investīciju puses, kas šobrīd jau veido 6,5% no IKP – augstākais līmenis kopš 2000. gada, kad pieejami dati. Būvniecību balsta projekti, kas saistīti ar aizsardzību, ES fondiem, Atveseļošanas fondu un Rail Baltica. Arī nākamgad publiskā sektora investīciju devums būs nozīmīgs, taču ceram arī uz privātā sektora investīciju kāpumu.

Jau kopš pērnā gada, kad ECB sāka mazināt procentu likmes, Latvijas kreditēšanā redzamas pozitīvas tendences, kas veicina privāto investīciju kāpumu. Septembrī uzņēmumu kredītportfelis bija teju par 15% lielāks nekā pērn. Tomēr jāatceras, ka uzņēmumi gan Eiropā, gan Latvijā pārsvarā investīcijas finansē no uzņēmumu iekšējiem resursiem (pēc EIB aptauju datiem attiecīgi 66% un 75%). Līdz ar to spēcīgāku kāpumu uzņēmumu investīcijās redzēsim tad, kad straujāk uzlabosies uzņēmumu pelnītspējas rādītāji un augs optimisms par gaidāmo pieprasījumu nākotnē.

Mājokļu tirgus atveseļojas – redzama arvien augstāka aktivitāte darījumu skaitā. Iedzīvotāju vēlme iegādāties mājokli aug, un ir jau pārsniegusi ilgtermiņā vidēji novēroto līmeni. Uz zemāku procentu likmju fona mājsaimniecību kredītportfeļa izaugsme jau tuvojas 10% atzīmei. Kāpums kreditēšanā daļēji ir kā kompensācija par pēdējiem pāris gadiem, kad augstā EURIBOR dēļ mājsaimniecības lēmumu par mājokļa pirkšanu atlika. Lai gan, iespējams, lēnāk nekā šobrīd, tomēr arī nākotnē gaidām, ka kreditēšana augs, jo procentu likmes saglabāsies zemas, ekonomika pamazām iesils un mājsaimniecību finansiālā situācija turpinās uzlaboties.

Dusošais patēriņš modīsies

Ar patēriņu saistītajos indikatoros, kas ilgstoši bija neizteiksmīgi plakani, pēdējā laikā parādījušās dzīvības pazīmes. Lai gan komercbanku klientu karšu tēriņi joprojām neliecina par nozīmīgu patēriņa pieaugumu, mazumtirdzniecībā trešajā ceturksnī redzēts salīdzinoši straujš aktivitātes kāpums pret pērno gadu. Patērētāju noskaņojums oktobrī pārkāpa ilgtermiņa vidējo līmeni, iedzīvotājiem pozitīvāk vērtējot gan savu līdzšinējo, gan nākotnes finanšu situāciju. Darba tirgus ir bijis noturīgs, un tāds arī saglabāsies nākotnē. Prognozējam, ka bruto algas, lai gan lēnāk nekā iepriekš, tomēr turpinās augt salīdzinoši strauji (8% 2025. un 2026., 7,5% 2027. gadā), bet bezdarbs pakāpeniski mazināsies.

Inflācija, kas kavējusi patēriņa atgūšanos, turpmākajos gados būs zemāka nekā šogad (3% 2026. un 2,8% 2027. gadā). Tam ir vairāki iemesli. Pasaules enerģijas cenas saglabāsies zemas. Mazāk straujais algu kāpums ļaus pakalpojumu cenām augt lēnāk. Arī vēlēšanu gaidās izziņotais PVN samazinājums atsevišķām pārtikas precēm palīdzēs nākamajos divos gados inflāciju mazināt par pāris procentpunktiem. Tas viss nozīmē, ka iedzīvotāju pirktspēja turpinās uzlaboties. Līdz ar to prognozējam, ka patēriņš tuvākajos gados balstīs Latvijas IKP kāpumu.

Eksports mānīgi vienmuļš

Eksports šogad joprojām visai vārgs, tomēr ne visur stāsts ir vienāds. Pakalpojumu eksportā vērojama spēcīga izaugsme, īpaši IKT, datoru un citu biznesa pakalpojumu jomā. Preču eksporta izmaiņas pret pērno gadu svārstās ap nulli, un uz leju velk tās preču grupas, kurās lielā mērā vērojamas re-eksporta plūsmas. Nepalīdz arī šī gada vājās ražas, kas ierobežo graudu eksportu. Savukārt apstrādes rūpniecībā turpinās straujš kāpums, ko veicina apgrozījuma kāpums gan iekšējā tirgū, gan eksportā.

Pasaules tirdzniecību kavējošie tarifu kari samazinās arī Latvijas eksporta izaugsmes iespējas. Arī Zviedrijas mājokļu tirgus, kas ir svarīgs lielai daļai mūsu eksportētāju, augs lēnāk nekā iepriekš cerēts. Tādēļ prognozes nākas nedaudz samazināt. Tomēr atgūšanās eksportā gaidāma, jo daudzās mūsu tirdzniecības partnervalstīs, tostarp Vācijā, Zviedrijā, Lietuvā un Igaunijā, tiek gaidīta straujāka izaugsme nekā pēdējos gados vērotā. Tādēļ arī prognozējam, ka 2026. un 2027. gadā eksports uzrādīs labākus rezultātus, nekā pēdējos gados vērots.

Tiktāl neslikts gads pasaules ekonomikā, bet tarifu sekas vēl redzēsim

Globālais fons ir izaicinājumu pilns, un ar starptautisko tirdzniecību saistītā nenoteiktība turpinās arī rudenī. ASV prezidenta administrācija paziņoja par jauniem tarifiem farmācijas produktiem, kā arī Latvijai būtiskajai kokapstrādes produkcijai. No jauna uzliesmoja arī tirdzniecības karš starp Ķīnu un ASV. Ķīna ir ļoti spēcīgā pozīcijā – valstī tiek iegūti teju 70%, bet pārstrādāti vairāk nekā 90% no pasaules aizsardzības, auto un tehnoloģiju industrijām kritiski svarīgajiem retzemju metāliem. Tādēļ ASV piekāpusies vairākos aspektos, un tarifus Ķīnas importam ASV pat samazinājusi apmaiņā pret Ķīnas solījumu uz gadu iepauzēt oktobra sākumā izziņotos papildus retzemju metālu eksporta kontroles mērus. Prognozēs pieņemam, ka tarifu līmenis pasaulē būtiski nemainīsies un jauni, nozīmīgi eksporta aizliegumi netiks noteikti, taču ir risks, ka situācija pasaules tirdzniecības frontē var strauji mainīties.

Pasaules ekonomikas šogad bijušas pat pārsteidzoši noturīgas. Tarifu kari vēl nav paspējuši būtiski iedragāt izaugsmi, bet prognozējam, ka ietekmi vēl redzēsim. ASV šogad vērotais IKP kāpums lielā mērā ir pateicoties mākslīgajam intelektam (MI), jo tiek veiktas ļoti apjomīgas investīcijas datu centros. Otrs balsts ir spēcīgais patēriņš, ko virza turīgākā iedzīvotāju daļa, kas ir ieguvēji no tā, ka strauji aug akciju cenas, tostarp – ar MI saistītiem uzņēmumiem. Savukārt ASV darba tirgū redzama bremzēšanās – jauno darbavietu skaita kāpums kļuvis ļoti vārgs. To lielā mērā nosaka strukturālas izmaiņas – imigrācijas būtiska mazināšanās un ASV jau dzīvojošo imigrantu aizbraukšana/izraidīšana.

Arī eirozonas ekonomika šī gada pirmajos trīs ceturkšņos uzrādījusi izaugsmi. Eiropu jau šobrīd balsta iekšējais pieprasījums. Arī tuvākajos gados gaidāmas būtiskas investīcijas, tostarp aizsardzībā, tikmēr tarifu sāga bremzēs eksportu. Eiropā bažas rada augstie valstu deficīta un parāda apjomi, ko ierobežot traucē politiskā nestabilitāte. Inflācija ir tuva Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2% mērķim, un arī ECB noteiktās procentu likmes ir tuvu to zemākajam punktam šajā ciklā. ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme, kam cieši seko EURIBOR, nākamgad vēl vienu reizi varētu tikt mazināta, sasniedzot 1,75%.

Latvijas ekonomika kopumā šogad augs par 1,3%. 2026. gadā izaugsmi virzīs iekšējais pieprasījums – investīcijas un patēriņa atgūšanās – bet arī eksports uzrādīs labākus rezultātus nekā šogad. Savukārt 2027. gadā gaidām straujāku izaugsmi arī eksportā. 2026. gadā IKP augs 2,3%, bet 2027. gadā 2,5% apmērā.