Vairāk nekā 100 pedagogi atklātā vēstulē aicina politiķus neignorēt skolotāju lomu tālmācībā
“Aicinām pārtraukt ignorēt faktu, ka izglītības īstenošanā tālmācībā piedalās arī pedagogi!” – ar šādu vēstījumu vairāk nekā 100 pedagogi, kuri strādā dažādās Latvijas tālmācības skolās, vērsušies Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kurā šodien, 9. decembrī, pirms 3. lasījuma plānots skatīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, kas ietver arī tālmācības definīciju. Skolotāji norāda, ka tālmācība nav pašmācība – tieši pedagogs nodrošina mācību procesa kvalitāti, atbalstu un virzību, izmantojot digitālos rīkus, individuālas konsultācijas un regulāru progresa monitorēšanu.
“Mācoties patstāvīgi, izglītojamais to dara strukturētā, mērķtiecīgā mācību vidē, ko izglītības iestāde nodrošina ar pedagoga metodisko vadību. Atbildība par izglītības programmas īstenošanu vienmēr ir dalīta – starp izglītojamo un pedagogu: pedagogs nodrošina programmas īstenošanu atbilstoši standartiem un pārbaudes darbu prasībām, savukārt izglītojamais ir atbildīgs par aktīvu iesaisti un mācību uzdevumu izpildi,” minēts vēstulē.
Pedagogi uzsver, ka šobrīd Izglītības likuma 1. pantā minētais, ka “tālmācība ir izglītības ieguves forma, kādā izglītojamais izglītības iestādes īstenotās izglītības programmas saturu apgūst patstāvīgi, individuālā veidā, izmantojot izglītības iestādes piedāvātus īpaši strukturētus mācību materiālus, kā arī dažādus tehniskos un elektroniskos saziņas līdzekļus. Izglītojamā sasniegumi tiek novērtēti atbilstoši attiecīgās izglītības programmas prasībām”, neatbilst realitātei.
Vēstuli parakstījušie skolotāji norāda, ka “daudzi tālmācības skolēni nevarētu turpināt mācības veselības, ģimenes apstākļu, dzīves ārzemēs vai ikdienas grafika dēļ, taču mēs darām visu iespējamo, lai bērni un jaunieši paliktu izglītības sistēmā. Mēs sniedzam motivāciju, atzinību, iedrošinājumu un cilvēcīgu saikni.”
“Diemžēl politiķu diskusijās par tālmācības definīciju un jauno skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas sistēmu – modeli “Programma skolā”, par mūsu eksistenci tiek aizmirsts. Vai tiešām tālmācības definīcija bez pedagogu lomas pieminēšanas ir apzināts veids, kā izslēgt tālmācības skolas no valsts budžeta mērķdotācijas? Vai tiešām mūsu ieguldījums, gadu desmitiem atbalstot un izglītojot bērnus, nav pietiekams, lai politiķi mūs pamanītu un saklausītu?” retoriski jautā skolotāji.