Populārākā Jaungada apņemšanās – vairāk sportot. Par ko vēl sapņo Latvijas iedzīvotāji?
Astoņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem izbauda svētku sezonu un paši iesaistās svētku noskaņas radīšanā. Trešdaļai (32 %) svētki vispirms asociējas ar Ziemassvētku eglīti, savukārt 14 % īpaši nozīmīga šķiet dāvanu dāvināšana. Katram piektajam svētku laiks ir arī brīdis, kad pārdomāt aizvadīto gadu, izteikt vēlēšanos un izvirzīt jaunus mērķus.
Saskaņā ar pētījumu aģentūras Norstat Latvija datiem, trešdaļa Latvijas iedzīvotāju jaunajā gadā vēlas vairāk kustēties, katrs ceturtais – samazināt ķermeņa svaru, bet vēl 22 % apņēmušies pievērsties veselīgākam uzturam. Zīmīgi, ka gandrīz katrs piektais respondents (19 %) vēlētos vairāk dzīvot šeit un tagad, mazāk raizējoties par pagātni vai nākotni. Savukārt 21 % norāda, ka vēlas kļūt pozitīvāki.
“Kā Ziemassvētki, tā arī Jaunais gads Latvijā ir laiks, kas saistās ar tradīcijām, mājīgumu un dāvināšanu. Nav pārsteigums, ka 83 % iedzīvotāju atzīst – viņi paši aktīvi piedalās svētku noskaņas radīšanā un patiesi izbauda šo laiku. Vienlaikus 15 % vēlētos biežāk satikt tuviniekus un vairāk laika pavadīt kopā ar ģimeni. Tikpat būtiski cilvēkiem šķiet arī veselīga dzīvesveida jautājumi – 29 % vēlas dzīvot veselīgāk, 25 % pievērst lielāku uzmanību uzturam, 12 % samazināt saldumu patēriņu, 8 % – alkohola lietošanu, bet 10 % – sociālajos tīklos pavadīto laiku,” norāda FSC Latvia pārstāve Agnese Pidrike.
Zīmīgi, ka TOP 10 Jaungada apņemšanos sarakstā iekļauta arī vēlme dzīvot ilgtspējīgāk (8 %). Tas apliecina, ka arvien vairāk cilvēku apzinās ikdienas izvēļu nozīmi. Līdz ar to arvien aktuālāks kļūst jautājums – kā svētkos pieņemt pārdomātus lēmumus gan, izvēloties dāvanas, gan domājot par to, kādu ietekmi tās atstāj uz apkārtējo vidi.
Aktīvās iepirkšanās periodā Forest Stewardship Council (FSC) aicina patērētājus pievērst uzmanību ne tikai dāvanu izskatam, bet arī to izcelsmei. “Daudzas tradicionālas svētku preces – iepakojums, dāvanu papīrs, grāmatas, kalendāri, plānotāji, apsveikuma kartītes, mājlietas – tiek ražotas no koksnes vai papīra. Apkārtējai videi un arī ikvienam no mums ir būtiski, lai šie materiāli būtu ražoti no koksnes, kas iegūta atbildīgi apsaimniekotos mežos,” norāda FSC Latvija pārstāve Agnese Pidrika.
Lai būtu pārliecība, ka izvēlētās koksnes vai papīra preces ir ražotas atbildīgi, nevis izmantojot apšaubāmas “pelēkās” metodes, FSC iesaka meklēt produktus ar FSC marķējumu. Šis simbols apliecina, ka izejvielas ir iegūtas, stingri ievērojot visus vides, sociālos un pārvaldības standartus.
“FSC sertifikācijas sistēma palīdz nodrošināt piegādes ķēžu caurspīdīgumu un garantē biznesa noturību,” skaidro A. Pidrika. “Tās tvērumā ir arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, mežsaimniecībā nodarbināto cilvēku sociālā aizsardzība un negatīvās ietekmes uz klimatu mazināšana. Baltijas reģionā, kur aktīvi darbojas gan sertificēti, gan nesertificēti piegādātāji, ir īpaši svarīgi izmantot izsekojamības sistēmu, lai “pelēkā” koksne neiekļūtu piegādes ķēdēs.”
FSC pētījumi liecina, ka mežiem ar FSC sertifikātu Baltijas valstīs ir labāki darba aizsardzības un ilgtspējības rādītāji. Turklāt sertificēti īpašnieki brīvprātīgi atvēl 10% no saviem mežiem bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai un bagātināšanai.
Tāpat FSC aicina svētku laikā mazināt pārmērīgu iepakojuma izmantošanu, izvēloties pārstrādājamus vai atkārtoti lietojamus materiālus. “Gudru un asprātīgu risinājumu raduši vairāki lielveikali, decembrī piedāvājot papīra iepirkumu maisiņus ar Ziemassvētku motīviem, kurus var lieliski izmantot kā iesaiņojumu dāvanām. Glīti, videi draudzīgi un asprātīgi,” norāda FSC Latvija pārstāve. Šāda pieeja ļauj mazināt slodzi uz apkārtējo vidi, nemazinot svētku prieku.
Ziemassvētki nav tikai dāvanas un rotājumi, tā ir arī iespēja ar savu izvēli atbalstīt nākamās paaudzes. Izvēloties eglīti no atbildīgi apsaimniekota meža, dāvanas ar FSC marķējumu un pārdomātu iepakojumu, mēs palīdzam saglabāt mežus pat šajos gada viskrāšņākajos svētkos.