IZM rosina pastiprināt atbildību ārvalstu studentu uzņemšanā

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) īsteno plašu pasākumu kopumu, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu ārvalstu studentu uzņemšanai, uzturēšanās kārtībai Latvijā un studiju procesa uzraudzībai. Šo pasākumu mērķis ir pilnveidot procesa nodrošināšanu, precizēt iesaistīto institūciju atbildību un mazināt iespējamos riskus, vienlaikus saglabājot un veicinot Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju starptautiskā vidē.

“Mūsu mērķis ir panākt, ka katrs ārvalstu students, kurš izvēlas studēt Latvijā, saņem kvalitatīvu izglītību un augstskolas uzņemas atbildību par uzaicinātajiem studējošajiem. Plānotās izmaiņas veicinās akadēmiskās vides attīstību un uzticību Latvijas augstākajai izglītībai arī starptautiski,” uzsver IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Liene Levada.

IZM sadarbībā ar augstskolām un valsts pārvaldes iestādēm ir sagatavojusi izmaiņas normatīvo aktu bāzē, lai stiprinātu studiju procesa uzraudzību un nodrošinātu atbildīgu studiju saistību izpildi. Tajā skaitā:

IZM jau ir izstrādājusi un iesniegusi priekšlikumu Imigrācijas likumā, nosakot pienākumu ārvalstu studentam, kurš ir eksmatrikulēts no kādas Latvijas augstskolas un atkārtoti piesakās studijām Latvijā, pirms jaunas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas atgriezties savā mītnes valstī. Gadījumā, ja minētais pienākums netiek izpildīts, termiņuzturēšanās atļauja netiek izsniegta.

IZM ir iesniegusi priekšlikumu Imigrācijas likumā, ka augstskola saņems liegumu uzaicināt jaunus studentus, ja vairāk nekā 30% no iepriekšējā gadā uzaicinātajiem studentiem ir saņēmuši vīzu atteikumu. Šāds vīzu atteikuma procents nozīmē, ka augstskola atlases procesā izvēlas studējošos ar pārāk zemām zināšanām.
Tāpat sagatavots priekšlikums Augstskolu likumā, ka, lai uzņemtu ārvalstu studentu,  viņa vidējam vērtējumam profilējošos priekšmetos jābūt vismaz 60%,
IZM Ministru kabineta noteikumos plāno noteikt, kuri starptautiski atzīti sertifikāti var apliecināt reflektanta angļu valodas zināšanas,
Tāpat, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu, Ministru kabineta noteikumos tiks noteiks, ka ārvalstu studentiem jāapgūst latviešu valoda vismaz A2 līmenī,
Augstskolu akreditācijas procesā tiks vērtēts, vai iestāde ir izveidojusi atbilstošu sistēmu ārvalstu studentu uzraudzībai un atbalstam gan viņu labbūtībai, gan studiju kvalitātei.

Papildu darbam pie minētajiem grozījumiem Augstskolu likumā, Imigrācijas likumā un vairākos Ministru kabineta noteikumos, IZM ārvalstu studentu piesaistē strādā pie augstākās izglītības internacionalizācijas stratēģijas, kurā definēs studējošo piesaistes mērķa valstis un stiprinās datos balstītu pieeju, lai novērtētu izglītības un pētniecības starptautisko kvalitāti un, tai skaitā, spētu izsekot ārvalstu absolventu darba tirgus gaitām.

Jau iepriekš vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija 2017. gadā sadarbībā ar Latvijas augstskolām noslēdza vienošanos par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē un studiju nodrošināšanā, bet 2022. gada septembrī šādu vienošanos noslēdza kopā ar Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju. Tagad plānots šo vienošanos kritērijus iestrādāt normatīvajā regulējumā.

Parakstot šo vienošanos, augstskolas apliecināja apņemšanos turpināt stiprināt Latvijas augstākās izglītības starptautisko atpazīstamību, kā arī veicināt studiju kvalitāti un konkurētspēju. Savukārt valsts sektors apņēmās īstenot nepieciešamos pasākumus augstākās izglītības nodrošināšanā, konsulāro pakalpojumu sniegšanā un Latvijas ārpolitikas mērķu īstenošanā, kā arī turpināt nodrošināt skaidrus un saprotamus principus migrācijas un ieceļošanas jautājumos. Vienošanos ir parakstījušas 16 Latvijas augstskolas.