Lembergs: Lēmums ieviest aizsardzības mācības skolās bez loģiska turpinājuma ir populisms
Saeimas deputāti jūnijā atbalstīja lēmuma projektu “Par valsts aizsardzības mācības iekļaušanu valsts vidējās izglītības standartā”, kas paredz aizsardzības mācību kā obligātu mācību priekšmetu pakāpeniski iekļaut valsts vispārējās vidējās un valsts profesionālās izglītības standartā noteiktajā izglītības saturā. Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskata, ka bez loģiska turpinājuma, šādas mācības tikai veicinās nevajadzīgu mācību apjoma pieaugumu.
“Ko tas nozīmē? Jauns mācību priekšmets un papildu stundas, kuru rezultātā mācību apjoms pieaugs. Jo vairāk tiek ieviesti jauni priekšmeti, jo palielinās mācību apjoms, un lai izietu pilnu apmācību kuru, var sanākt, ka jāmācas vēl divdesmit gadus,” uzskata Lembergs.
Viņš gan uzsvēra, ka ieviest obligāto militāro mācību skolās ir jēga tikai tad, ja to apgūst arī tālāk tehnikumos un augstskolās, un veido regulāru armiju. “Pēc tam visi iet obligāto kara dienestu, un tad tiek ieskaitīti rezervistos un reizi piecos gados tiek iesaukti, un tad nepieciešamības gadījumā Latviju var mobilizēt 300 000 lielu armiju,” norādīja Ventspils mērs.
“Tam visam pamatā jābūt loģikai, bet, ja pirms vēlēšanām ir populistiski saukļi, ka mēs rūpējamies par Latvijas drošību, tāpēc jābūt militārai mācībai, tad tas nav nopietni,” sacīja Lembergs.
Kā zināms, lēmumā aicināts no 2018./2019. mācību gada piedāvāt kā pilotprojektu izglītības iestādēs apgūt valsts aizsardzības mācību, no 2020. līdz 2024. gadam – kā obligāti piedāvājamās izvēles priekšmetu, savukārt no 2024. gada iekļaut izglītības saturā kā obligātu mācību priekšmetu.
Foto: Latvijas armija/flickr