Internātskolām valsts finansējumu neredzēt

Internātskolas būs vien jāreorganizē vai jāslēdz. Tās, kas vēl ir atlikušas, no nākamā gada 1. janvāra valsts naudu par uzturēšanas tēriņiem vairs nevarēs saņemt, tāpēc pašvaldībām būs jādomā, kā tās finansēt. Finanšu ministrija piedāvā veikt grozījumus vietvaru savstarpējo norēķinu kārtībā. Tas ļautu internātskolām saņemt naudu no citām pašvaldībām – par to bērniem. Otra iespēja – lūgt aizdevumu Valsts kasē.

Pēc garām un neauglīgām runām Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tā arī nekāds konkrēts lēmums par internātskolu tālāko likteni netika pieņemts. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kārtējo reizi atgādināja, ka pēdējo trīs gadu laikā, kad tika nolemts likvidēt šo «padomju laika atavismu», pakāpeniski beigušas pastāvēt astoņas. No atlikušajām septiņām vēl gatavojas reorganizācijai Iecavas un, iespējams, Liepājas internātskola, līdz ar to paliktu tikai piecas, no kurām lielākā ir Kandavā ar vairāk nekā 300 audzēkņiem, skaidroja IZM Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece. Aprēķini liecinot, ka nākamā gada astoņiem mēnešiem atlikušajām skolām uzturēšanas izdevumiem būtu vajadzīgi 1,8 miljoni eiro, taču tie tad būtu sedzami no pašvaldības kabatas. To sadaļa līdz šim bijusi atšķirīga. Piemēram, Liepājas dome internātskolai piemaksā 3% (sociālajam pedagogam 0,3 likmes), Saldus novads – 2% (internāta audzinātājam), Balvu novads – 12% (pirmsskolas pedagogam, logopēdam un sociālajam pedagogam), Rīga savām divām skolām attiecīgi 37% un 12% (kopumā 17 pedagogu amatiem), bet Kandava un Iecava – neko. Vienam mēnesim vislielākie tēriņi, ko valsts maksā bāreņiem un maznodrošinātajiem, ir Kandavā (273 audzēkņiem) – 53 756 eiro, vismazāk Liepājā (14) – 1378 eiro. IZM aplēsusi, ka Kandavas internātpamatskola pašvaldībai gadā izmaksātu 645 078 eiro jeb 5,4% no visa tās budžeta, kas ir 11,9 miljoni eiro. Savukārt Balvu novadam Tilžas internātpamatskolas uzturēšana prasītu 1,5% jeb 273 810 eiro no tās 17,7 miljoniem eiro. Katrā ziņā IZM neuzskata, ka internātskolām vēl būtu jānosaka kāds papildu pārejas posms, jo tāds jau tika noteikts līdz šā gada beigām. Turklāt tas nebūtu taisnīgi attiecībā uz tām pašvaldībām, kuras jau slēgušas vai reorganizējušas savas internātskolas. Ja reiz tās varēja atrast veidu, kā nodrošināt to skolēniem tālākas izglītības iespējas, tad arī atlikušās to var atrast. Aptaujas liecinot, ka neviens nav palicis nepamanīts. Turklāt 41 pašvaldībā (65 skolās) tiek piedāvāti internātu vai dienesta viesnīcu pakalpojumi. Tai pašā Balvu novadā pie četrām skolām tādi ir, arī Tilžas vidusskolai, kas no internātskolas ir 400 metru attālumā. Tā kā vidusskolas internātā paliek vien 13 audzēkņi, bet internātskolas – 74, tad ir iespējama to optimizācija.

Finanšu ministrija piedāvā grozīt savstarpējo pašvaldību norēķinu kārtību, kas ļautu iegūt finansējumu no tām pašvaldībām, kuru bērni mācās internātskolā. Kandavā un Balvu novadā tādu ir gandrīz trešā daļa (citur daudz mazāk), un līdz šim esošie noteikumi neparedz to, ka citām vietvarām par savējiem būtu kas jāmaksā, uzsvēra FM valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvis Māris Pūķis Neatkarīgajai pauda, ka visai skeptiski vērtējot šādu rosinājumu – vietvarām radīšoties dažādi jautājumi, kad tās saņems, piemēram, no Kandavas aprēķinu par saviem bērniem. Tas radīs tikai liekus strīdus. Jā, vēl būs iespēja iet pie FM un lūgt aizdevumu. Taču pamatdoma ir skaidra: «Internātskolas tiks likvidētas.»
Deputāte Ingūna Rībena pastāv uz to, ka internātskolām vēl jāpagarina pārejas periods līdz 2020. gadam, jo jāļauj strādāt tām dažām skolām, kuras vēl nav slēgtas. Situācijas taču ir atšķirīgas, nav visas «galvas uzreiz jānocērt». Kāpēc neļaut Kandavas internātskolai sniegt pakalpojumus visam Kurzemes reģionam, bet Tilžai – Latgalē? Komisijas vadītājs Arvils Ašeradens gan rosināja noformulēt šo priekšlikumu rakstiski, lai deputāti varētu ar to iepazīties un tuvākajā sēdē lemt, vai tas būtu atbalstāms vai ne.