Gandrīz katrs piektais darbinieks Latvijā cietis no smaga mobinga darbā – liecina jauns pētījums

Jauns pētījums “Darba vides pieredze un darbinieku labbūtība Latvijā” atklāj, ka atkārtota pazemošana, ignorēšana un cita negatīva rīcība darbavietā skar ievērojamu daļu Latvijas darbaspēka un ir tieši saistīta ar zemāku darbinieku labbūtību, augstāku izdegšanu un lielāku vēlmi pamest darbu.

Pētījumu īstenoja biedrība “Slow Science” sadarbībā ar Latvijas Vecāku organizāciju, to atbalstīja “Swedbank” un “Sunstar Group”. Datu iegūšanai no 2025. gada novembra līdz 2026. gada aprīlim tika veikta tiešsaistes aptauja, kurā piedalījās 1577 Latvijā nodarbināti pieaugušie.

Galvenie secinājumi

Atkarībā no izmantotās metodikas mobinga izplatības rādītāji Latvijā svārstās no 13,8% līdz 45,2% nodarbināto. Pēc stingrākā kritērija smaga mobinga cietušo īpatsvars sasniedz 19,2% – gandrīz trīs reizes vairāk nekā, piemēram, Zviedrijā (6,5%). Pašnovērtējumā mobingu vismaz laiku pa laikam atzīst piedzīvojuši 23,1% aptaujāto.

Pētījums rāda skaidru saistību starp negatīvo pieredzi darbā un darbinieku psiholoģisko stāvokli: zemas labbūtības īpatsvars pieaug no 38,5% to vidū, kuri mobingu nav piedzīvojuši, līdz 61,8% laiku pa laikam skarto un pat 83,0% smagi skarto vidū. Vidējais labbūtības rādītājs (skalā no 0 līdz 100) attiecīgi krītas no 55,6 līdz 43,7 un 32,4 punktiem.

Biežāka negatīva pieredze darbā saistīta arī ar augstāku izdegšanu un lielāku vēlmi pamest darbu – abas saistības statistiski nozīmīgas un vidēji spēcīgas.

Nozares un sektori

Visaugstākie negatīvās pieredzes rādītāji konstatēti veselības un sociālās aprūpes, ražošanas un valsts pārvaldes nozarēs, savukārt zemākie – informācijas tehnoloģiju un komunikācijas jomā. Valsts sektorā vidējie rādītāji nedaudz pārsniedz privāto sektoru (attiecīgi 15,12 un 14,23 punkti), taču pētnieki uzsver – atšķirības starp nozarēm ir statistiski nelielas.

Ziņošanas sistēmas nestrādā pietiekami labi

No darbiniekiem, kuri piedzīvojuši mobingu, tikai 49,3% savā organizācijā bija pieejama kāda ziņošanas iespēja, un to izmantoja vien 34,2% no viņiem. No tiem, kas ziņoja, 44,1% gadījumu situācija nemainījās, 31,7% – uzlabojās, bet 24,2% – pasliktinājās. Biežākie iemesli, kāpēc darbinieki neziņo, ir pārliecība, ka tas nepalīdzēs (15,6%), bažas par konfidencialitāti (14,5%) un bailes no atriebības (12,6%).

Ko tas nozīmē

“Darba vide ir cieši saistīta ar cilvēku psiholoģisko veselību, ģimenes dzīvi un spēju ilgstoši strādāt. Organizācijās ar augstāku mobinga sastopamību tas var izpausties kā biežāka darbinieku prombūtne, zemāks pašnovērtēts sniegums un lielāka personāla mainība, kas rada organizācijām papildu izmaksas,” secina pētījuma autori.

Pētnieki uzsver, ka pētījums ir šķērsgriezuma aptauja, kas parāda saistības, nevis pierāda tiešas cēloņsakarības, un izlase nav pilnībā reprezentatīva visiem Latvijas darba ņēmējiem. Tomēr rezultāti sniedz nozīmīgu signālu par psiholoģiskās drošības un darba vides kvalitātes jautājumu aktualitāti Latvijā.