Augusta vidū sāksies Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” lolotais 29. Starptautiskais Garīgās mūzikas festivāls

Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” un tā mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais jau 29. reizi aicina uz Starptautisko Garīgās mūzikas festivālu, kas tiks atklāts 14. augstā un līdz 10. septembrim ar četriem koncertiem priecēs Rīgā un Viļakā. Koncertprogrammas veidos spilgtas kora a cappella un vokāli simfoniskā žanra sakrālās mūzikas lappuses no vācu brieduma romantisma un šveiciešu neorenesanses, kā arī latviešu un franču mūsdienu komponistu darbi un pirmatskaņojumi. Pie kora “Latvija” un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģenta pults redzēsim Māri Sirmo un Andri Pogu, savukārt solistu lomās dzirdēsim soprānu Ilzi Grēveli-Skaraini, mecosoprānu Zandu Švēdi un poļu tenoru Maceju Kvasņikovski.

Festivāla atklāšanas koncerts “Pirmatskaņojumi” 14. augusta vakarā norisināsies Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Viens no festivāla galvenajiem uzdevumiem ir jaunas mūzikas atskaņošana un šogad tam skaņdarbus radījuši komponisti Raivis Misjuns, Andris Dzenītis, Matīss Čudars un Andrejs Selickis.

Raivis Misjuns radījis divus darbus kā veltījumus šīgada komponistiem – jubilāriem. Skaņdarbs jauktajam korim un kontrabasam “Mēness svīta un SAULE”, ko koncertā spēlēs pats komponists, veltīts Pēterim Vaskam 80-gadē, savukārt kompozīcija “Rāmi, rāmi…” korim a cappella tapusi kā suminājums Paulam Dambim 90-gadē. Andris Dzenītis iedzīvinājis sava vectēva māsas – dzejnieces, literātes un tulkotājas Zelmas Dzenītes – dzeju, radot piecdaļīgu ciklu jauktajam korim “Zelmas dziesmas”. Andreja Selicka skaņdarbs “Pashas rītausmas dziedājums Saulei – Kristum”, atbilstoši koncerta datumam, veltīts Dievmātei un veidots antifonāri korim a cappella, atbilstoši senai dievkalpojumu tradīcijai. Savukārt Matīsa Čudara jaundarbs “Two Rumi Settings” balstīts persiešu dzejnieka Rumi tekstos.

Festivāls turpināsies 29. augustā, Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcā ar kora “Latvija” un tā mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā koncertu, kurā tiks atskaņots viens no spilgtākajiem 20. gadsimta garīgās mūzikas opusiem – šveiciešu komponista Franka Martēna Mesu dubultkorim a cappella, mūzikas kritiķu aprindās dēvētu par renesanses mesu, kas pazudusi laikā. Tai sekos latviešu komponistu programma, aptverot Jura Vaivoda, Jāņa Ivanova, Riharda Dubras, Ilonas Rupaines, Lauras Jēkabsones un Ērika Ešenvalda garīgās un tautas mūzikas opusus. Koncertu Viļakā klausītājiem būs iespēja apmeklēt bez ieejas maksas.

Diriģenta Andra Pogas vadībā Rīgas Sv. Pētera baznīcā 4. septembrī izskanēs koncertprogramma “POGA. Brāmss un Montalbeti”. To veido vienā laikā tapuši Johannesa Brāmsa opusi – Schicksalslied – viens no nozīmīgākajiem Brāmsa vokāli simfoniskajiem darbiem, kā arī “Alta rapsodija”, ko atskaņos Zanda Švēde, kora “Latvija” vīru grupa un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Programmu turpinās pirmatskaņojums Latvijā – mūsdienu franču komponista Ērika Montalbeti Fragments pour une messe, kurā korim “Latvija” un LNSO pievienosies poļu tenors Macejs Kvasņikovskis.

Festivāla noslēguma koncerts “VASKAM 80” 10. septembrī Rīgas Domā izskanēs, godinot komponista Pētera Vaska muzikālo devumu un jaunradi. Programmai, ko diriģenta Māra Sirmā vadībā atskaņos Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, LNSO un soprāns Ilze Grēvele-Skaraine, izvēlēti pēdējās piecās desmitgadēs radīti opusi, kas apliecina ticības un dievišķās paļāvības spēku – “Pater Noster”, “Viatore”, “Credo”, “Lūgšana mātei”, “Laudate Dominum”, kā arī jaundarbs, kas koncertā piedzīvos pirmatskaņojumu – “Ticība”.

Starptautisko Garīgās mūzikas festivālu organizē VSIA “Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, tam finansiālu atbalstu sniedz Valsts kultūrkapitāla fonds, savukārt festivāla vizuālās identitātes autors ir mākslinieks Verners Timoško. Sadarbībā ar Latvijas Radio 3 Klasika būs iespēja klausīties festivāla atklāšanas koncertu radio tiešraidē un noslēguma koncerta ierakstu.