Mazpulcēniem Saulesdārzu liedz atgūt likums
Saulesdārzs, kas pirms Otrā pasaules kara piederēja biedrībai Latvijas Mazpulks, pašlaik ir kritiskā stāvoklī. Mazpulki vēlas to atgūt savā pārziņā, lai tur izveidotu vides izglītības centru, taču likums liedz valsts īpašumu atdot sabiedriskai organizācijai. Lai tomēr tas notiktu, Saeimai nāksies veikt likuma grozījumus.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir par šā valsts īpašuma, kas ir ierakstīts uz Finanšu ministrijas vārda kopš 2008. gada, atdošanu mazpulkiem. Jau vairākus gadus biedrība nomā ēku Ezermalas ielā un iespēju robežās sakopj teritoriju, kurā ir arī vairākas ēkas – daļa jau kā grausti. Arī 12. Saeimas deputāti, izskatot šo jautājumu vienā no pēdējām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēm, un 13. Saeimas sasaukums vienā no pirmajām sēdēm atbalstīja šādu soli. Mazpulku organizācijas padomes vadītāja Randa Ķeņģe uzsvēra, ka Saulesdārzs savulaik pirms Otrā pasaules kara bija mazpulku centrs, un būtu vēlams, lai īpašuma tiesības uz šo teritoriju tiktu atjaunotas. Pašlaik šī vieta ir kritiskā stāvoklī – tā ir nesakopta, nav pat ceļa, pa kuru piekļūt ēkai. Ja īpašumtiesības netiks sakārtotas, neviens investors nav gatavs veikt ieguldījumus. Tie būtu nepieciešami, lai Saulesdārzā attīstītu vides izglītības centru. Viņa arī atgādināja, ka likumprojekts liedz biedrībai nekustamos īpašumus atsavināt vai ieķīlāt. Tāpēc, ja Latvijas Mazpulki beigs pastāvēt, tie nododami atpakaļ valstij. Saeimas Juridiskā biroja juridiskā padomniece Sanita Ozoliņa gan vērsa uzmanību uz to, ka valsts īpašumu nav iespējams atdot sabiedriskai organizācijai – to neparedz arī publiskas mantas atsavināšanas likums.
«Ja valstij īpašums kļuvis par apgrūtinošu, no tā var «atbrīvoties», pārdodot to izsolē, tāda ir parastā kārtība,» skaidroja padomniece.
Viņa norādīja, ka ir gadījumi,kad to var atdot atvasinātai publiskai personai, proti, pašvaldībai, bet ne biedrībai. Pat tad, ja šis īpašums savulaik piederējis organizācijai. Un neesot jau arī pārbaudīts, vai tiešām tas tā vēsturiski bijis. Katrā ziņā ir jāmeklē risinājumi, kā to izdarīt, taču jārēķinās, ka tas būs gana komplicēti. Svarīgi, lai biedrība spētu argumentēt, ko tur darīs – kādi ir tās attīstības plāni. Tāpat būtiski, lai deputāti iesniegtu priekšlikumus īpašumtiesību atjaunošanai. Deputāte Ingūna Rībena mudina atdot šo teritoriju mazpulkiem, akcentējot, ka tas ir labākais variants, lai sakārtotu šo skandāliem apvīto vietu, kuru savulaik bija nolūkojuši dažādi privatizētāji. Privatizācijas plāni tika apturēti, un gadiem teritorijā nekas nenotika. Pašlaik nekādas tiesvedības ap to nenotiek. Kā uzsvērts likumprojekta anotācijā, 1913. gadā par tautas saziedotiem līdzekļiem Ezermalas ielā Rīgā esošā Grāves muiža atpirkta no privātpersonām un kļuva par tautas īpašumu jaunatnes izglītošanai un sporta nodarbību attīstībai. 1936. gadā Saulesdārzs nodots Latvijas Mazpulku vajadzībām, un šajā teritorijā notika plaši jauniešu pasākumi līdz pat Latvijas okupācijai 1940. gadā. Latvijas Mazpulku organizācija atjaunota 1991. gadā. Arī mūsdienās tā ir lielākā sabiedriskā bērnu un jauniešu organizācija Latvijā, un biedrībai ir 130 vietējo klubu. Ar likumprojektu paredzēts nodot valsts nekustamos īpašumus Latvijas Mazpulkiem, lai tie turpinātu savu darbību pilsoniskas sabiedrības attīstīšanā un bērnu un jauniešu izglītības atbalstīšanā, akcentēts anotācijā. Lai likums stātos spēkā, tas jāskata Saeimā trīs lasījumos. Šobrīd šo jautājumu nolemts atdot izskatīšanai Juridiskajai komisijai, kas izstrādās likuma grozījumus