MONEYVAL ziņojums: Latvijai uzdots sodīt bankas. Jebkādas

MONEYVAL ziņojums, kas ar pusgada nobīdi tā satraucis valsts augstākās amatpersonas, ir lasāms vien juridiski sarežģītā angļu mēlē, un Neatkarīgajai ir pamats izteikt pieņēmumu, ka lielākā daļa politiķu un ierēdņu ar šīm 224 lapām nemaz nav iepazinušies. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šāda teksta saprašanai nepieciešamas specifiskas zināšanas. Tāpēc arī vieni pareģo Latvijas finanšu sistēmas drīzu apokalipsi, bet citi saka – viss ir kārtībā.

Patiesībā 40. obligātās rekomendācijas pirmreizēji tika publicētas jau 2012. gada februārī. To tulkojums latviešu valodā atrodams dziļi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta jeb Kontroles dienesta mājaslapā.

Rekomendāciju autors ir starpvaldību organizācija FATF (The Financial Action Task Force), savukārt rekomendāciju ieviešanu pieskata piecas reģionālās organizācijas. Latvijas gadījumā tā ir Eiropas Padomes paspārnē esošā Ekspertu komiteja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu jomā jeb MONEYVAL. Šī tad arī ir institūcija, kuras ziņojums par Latviju sējis tādu satraukumu. Nav gan skaidrs, kādēļ tieši tagad. Dokuments tika izplatīts pagājušā gada jūlijā, un tajā analizēta situācija 2017. gada rudenī. ABLV banka tobrīd vēl darbojās. ASV varas iestādēm netīkamo kredītiestāžu sarakstos tā nonāca caur oficiālu paziņojumu 2018. gada 16. februārī. Pēc tam visa gada garumā Latvijas finanšu sektorā tika veiktas nozīmīgas pārmaiņas. Grozīti likumi, mainītas drošības procedūras. Ārvalstu noguldījumu apjoms samazinājās no 8,1 līdz 3,2 miljardiem eiro vasaras beigās.

Taču gada nogalē pēkšņi izrādījās, ka joprojām degam zilās liesmās, kā saprasts politiskajos kuluāros – jo pieļauta ABLV bankas pašlikvidācija un abi īpašnieki neatrodas cietumā. MONEYVAL ziņojumā šāda prasība gan nav atrodama. Ir viena zemsvītras piezīme par ASV FINCEN ziņojumu, kas nogremdēja banku. Tomēr kaut kādu iemeslu dēļ valda satraukums. Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien pavēstīja, ka valdībai jau janvārī būs jāpieņem lēmumi par MONEYVAL, un vienalga kurai – ja nebūs jaunās, to darīs vecā valdība.

Kāds cietumā jāieliek

Par FATF rekomendāciju ieviešanu galvenā atbildīgā amatpersona valstī ir Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa. Viņa ir viena no retajām amatpersonām valstī, kas tās visas izlasījusi un plašākai publikai spēj paskaidrot, kas starptautiskos partnerus neapmierina. MONEYVAL ziņojuma Latvijas novērtējuma kopsavilkums uz desmit lapām latviešu valodā atrodams dienesta mājaslapā. Īsumā tie ir astoņi galvenie secinājumi: pastāv nevienmērīgs un vispārīgi neatbilstošs novērtējums par potenciālo ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistīto pārrobežu līdzekļu plūsmu caur Latviju. Ziņojumi par neparastiem darījumiem un ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem pilnībā neatbilst Latvijas riska profilam, un to kvalitāte ir pieticīga. Sankcijas fiziskām personām nešķiet ne atturošas, ne samērīgas biežās piespriestā soda samazināšanas dēļ. Valstī nav nevienas kriminālvajāšanas vai notiesājoša sprieduma tieši saistībā ar terorisma finansēšanu (iespējams, tieši šo punktu politiķi izprot kā pavēli nekavējoties ielikt kādu cietumā). Nav skaidrs, vai iestādes veic atbilstošus pasākumus, lai mazinātu ar sankciju apiešanu saistītos riskus. Pastāv liela iespējamība, ka būtisks skaits Latvijas juridisko personu un ārvalstu juridisko personu ir iesaistītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas shēmās. Visbeidzot, Latvijas uzraudzības iestādēm pārmests, ka ne visas aktīvi piedalās starptautiskajā sadarbībā.

Pērn septembrī valdība apstiprināja plašu rīcības plānu MONEYVAL 5. kārtas novērtēšanā iekļauto rekomendāciju ieviešanai. Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa, taujāta par politiķu piepešo satraukumu, Neatkarīgajai atzīst, ka «panikai nekādā gadījumā nav pamata» un ka «viss ir kārtībā». Vienkārši jāturpina pildīt rīcības plānā iekļautie pasākumi. Dažus termiņus gan nāksies pasteidzināt. Kā piemēru viņa min nacionālo risku novērtējumu, kas bija plānots uz augustu, bet tagad tiks gatavots uz jūnija vidu.

Kas ir steigas iemesls, ja rekomendācijas finanšu sektoram ir spēkā jau no 2012. gada, Neatkarīgajai tā arī neizdevās noskaidrot. Taču arī neoficiālo, politiķu izplatīto versiju, ka Latvijas sadarbības partneri pieprasījuši pārņemt ABLV likvidāciju un ielikt cietumā bankas īpašniekus Oļegu Fiļu un Ernestu Berni, neviena institūcija neapstiprina.

Finanšu kapitāla un tirgus komisija vienīgi skaidro, ka partneri vēlas redzēt Latvijas progresu tieši represīvajā ziņā: «Vienkārši izsakoties, MONEYVAL prasa vairāk un lielākus sodus bankām.»

Komentāri