Ko nedrīkst noskalot kanalizācijā? Praktiski ieteikumi sadzīves kanalizācijas lietošanā

Mitrās salvetes, higiēnas preces, tekstilizstrādājumi, mājdzīvnieku pakaiši un pat automašīnas riepa – tās ir tikai dažas no lietām, kas nonākušas Rīgas kanalizācijas sistēmā. Ik gadu Bioloģiskās attīrīšanas stacijā “Daugavgrīva” tiek attīrīti aptuveni 50 miljoni kubikmetru notekūdeņu un savākti ap 3000 tonnu smilšu un atkritumu, kas nonākuši kanalizācijas tīklos. SIA “Rīgas ūdens” atgādina – tas, ko noskalojam izlietnē vai tualetes podā, nekur nepazūd, bet nonāk kopējā kanalizācijas sistēmā un tālāk notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.

Galvaspilsētas kanalizācijas sistēmā līdzās notekūdeņiem regulāri nonāk dažādi sadzīves atkritumi un svešķermeņi. “Rīgas ūdens” speciālisti tajā sastapuši ne tikai pārtikas atliekas, mitrās salvetes, higiēnas preces, dvieļus un citus tekstilizstrādājumus, bet arī virkni neparastāku priekšmetu. Starp tiem bijušas zobu protēzes, mobilie telefoni, vadītāja apliecība un pat dažas automašīnas riepas.

Nepareizas kanalizācijas lietošanas sekas var sākties jau pašā mājoklī. Tauki un eļļa var nosēsties uz cauruļu sieniņām, rīsi un makaroni ūdens ietekmē piebriest, savukārt mitrās salvetes, higiēnas preces un tekstilizstrādājumi ūdenī nesadalās tāpat kā tualetes papīrs. Veidojoties aizsprostojumam, notekūdeņi kopā ar to saturu var nonākt atpakaļ mājoklī. Savukārt pilsētas kanalizācijas sistēmā svešķermeņi var nosprostot filtrējošos sietus un sūkņus, traucēt iekārtu darbību un izraisīt bojājumus, kuru novēršanai nepieciešams papildu remonts.

“Cilvēkam kanalizācija ikdienā lielākoties ir neredzama – nospiežam pogu uz tualetes poda skalojamās kastes vai aizskalojam ūdeni izlietnē, un šķiet, ka viss tā vienkārši pazūd. Patiesībā aiz tā ir vairāk nekā 1200 kilometru kanalizācijas tīklu, vairāk nekā 100 sūkņu staciju un sarežģīts notekūdeņu attīrīšanas process. Kanalizācijā nonākušie atkritumi nekur nepazūd – tie kaut kur sistēmā ir jāizķer un jāsavāc, jo sliktākajā gadījumā tie var radīt aizsprostojumus un iekārtu bojājumus,” norāda SIA “Rīgas ūdens” Kanalizācijas tīkla sūkņu staciju dienesta vadītājs Kaspars Birkhāns.

Daži vienkārši ieteikumi, kas palīdzēs izvairīties no problēmām
Mitrajām salvetēm un higiēnas precēm vieta ir atkritumu tvertnē. Mitrās salvetes, vates diski un citas higiēnas preces ir izgatavotas no materiāliem, kas kanalizācijas sistēmā viegli nesadalās un var veicināt nopietnu aizsprostojumu rašanos. Vienkāršs risinājums ir nelielu atkritumu tvertni novietot arī vannas istabā, lai higiēnas preces būtu ērti izmest uzreiz pēc lietošanas.

Ēdiena pārpalikumus, taukus un eļļu izmet, nevis noskalo. Kafijas biezumi, tauki un eļļa var nosēsties uz cauruļu sieniņām, rīsi un makaroni ūdens ietekmē piebriest, bet milti, sajaucoties ar ūdeni, var veidot masu, kas aizsprosto caurules. Virtuvē vienkāršs palīgs ir izlietnes sietiņš, kas aiztur pārtikas atliekas. Tas pats attiecas arī uz pārtikas atkritumu smalcinātāju – sasmalcinātās pārtikas atliekas nav vēlams novadīt kanalizācijā.

Mājdzīvnieku pakaišus izmet, nevis noskalo tualetes podā. Saskaroties ar mitrumu, pakaiši uzbriest vai sacementējas un var radīt aizsprostojumus kanalizācijas caurulēs. Tie jāizmet sadzīves atkritumos atbilstoši to apsaimniekošanas prasībām.

Nederīgos medikamentus nodod aptiekā. Zāles, kuras vairs netiek lietotas vai kurām beidzies derīguma termiņš, nevajadzētu noskalot tualetes podā vai izlietnē. Tās jānodod aptiekās, kas pieņem nederīgos medikamentus utilizācijai.

Vienkāršākais princips, ko atcerēties ikdienā, – tualetes pods un izlietne nav alternatīva atkritumu tvertnei!

Kas notiek ar mājsaimniecības notekūdeņiem?
Pa centralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņi nonāk Bioloģiskās attīrīšanas stacijā “Daugavgrīva”, kur tie iziet vairākus attīrīšanas posmus. Vispirms mehāniskajās restēs un smilšķērājos tiek atdalīts rupjais piesārņojums un smiltis. Pirmreizējos nostādinātājos no notekūdeņiem tiek atdalītas atlikušās neizšķīdušās vielas, pēc tam tie nonāk aerācijas baseinos bioloģiskajai attīrīšanai. Savukārt otrreizējos nostādinātājos tiek atdalītas aktīvās dūņas. Pēc attīrīšanas un kvalitātes kontroles notekūdeņi tiek novadīti Rīgas jūras līcī 2,4 kilometru attālumā no krasta līnijas un aptuveni 15 metru dziļumā.

Tomēr arī modernas attīrīšanas tehnoloģijas nemaina vienkāršu principu – kanalizācija ir paredzēta notekūdeņu, nevis sadzīves atkritumu novadīšanai. Tas, kas mājās dažu sekunžu laikā pazūd no acīm, tālāk nonāk kopējā pilsētas kanalizācijas sistēmā un ir jāattīra, pirms ūdens var atgriezties vidē.

Ja mājoklis vēl nav pieslēgts centralizētajai kanalizācijas sistēmai, ir vērts izvērtēt iespēju pieslēgties – tas nodrošina kontrolētu notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu un palīdz mazināt ar decentralizētajiem kanalizācijas risinājumiem saistītos vides riskus.

Pieslēguma izbūvei pieejams arī finansiāls atbalsts. Visu Rīgas apkaimju iedzīvotājiem ir pieejams Rīgas pašvaldības līdzfinansējums dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijai, kura apmērs atkarīgs no izbūvētā pieslēguma garuma – no 1000 līdz 2000 eiro. Savukārt noteiktās apkaimēs, kur pilsētas tīkli izbūvēti Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu ietvaros, pieejams papildu atbalsts pieslēguma projektēšanai un izbūvei, bet noteiktām iedzīvotāju grupām – līdz pat 100% no attiecināmajām izmaksām.