Nesen tika atvērti tā saucamie “čekas maisi”, kad sabiedrība uzzināja daudzu to Latvijā pazīstamu cilvēku vārdus, kas padomju laikos sadarbojās ar VDK. Komponists Raimods Pauls godīgi atzīst – par to visu vispār neko nevēlas dzirdēt. Tā viņš sacījis žurnālistes Agneses Meieres materiālā izdevumā “Ieva”.
Pauls uzskata, ka nebija pareizi atvērt čekas maisus un sacelt ap to tik lielu ažiotāžu.
“Vienkārši tie, kas tagad tarkšķ, neko nezina par tiem gadiem. Atceros, 1949.gadā mums skolotāja vienu dienu pateica: bērni, šovakar neejiet mājās, būs izvešana. Manā klasē bija meitene, kuras vecāki bija inteleģenti, pianisti. Otrā dienā meitene aizgāja mājās, vecāku vairs nav…. Ko tie čekas maisu zākātāji zina par tiem laikiem? Ko viņi zina par karu? Lieciet taču vienreiz mieru pagātnei un dzīvojiet labākai nākotnei. Viss! Es visu esmu pateicis un vairs nerunāšu,” sacījis Raimonds Pauls.
Viņš piebilst, ka gan jau čekas maisu sakarā tiks nosaukts arī viņa vārds.
“Godīgi sakot, es par to visu dzirdēt negribu. (..) Līdz kādam idiotismam mēs aizejam. Dievs pasarg,” piebildis Pauls.
Jāatgādina, ka ka bijušās VDK interešu lokā bijis ļoti plašs personu loks – kartītes par VDK aģenta statusu tā dēvētajos “čekas maisos” atrodamas gan par garīdzniekiem, kultūras darbiniekiem un zinātniekiem, gan par bārmeņiem, šoferiem, metinātājiem, jūrniekiem un citiem.