Skolēnu brīvpusdienu skandāls – kāpēc pašvaldības izdomā aplamus noteikumus?

Krimuldas novadā jau vairāk nekā desmit gadu skolēniem, kam vidējā atzīme ir 7,5 balles un augstāk, tiek piešķirtas brīvpusdienas. Bērnu tiesības aiztāvošās institūcijas, kas tikai šobrīd šo faktu uzzinājušas, uzskata – šāda prakse nav pieļaujama un lēmums ir atceļams. Pašvaldība gan taisnojas, ka no vietējās kopienas līdz šim par to nav bijuši iebildumi, jo brīvpusdienas saņem arī trūcīgo un daudzbērnu ģimeņu atvases.

Patlaban brīvpusdienas saņem Krimuldas vidusskolas un Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolas pirmo četru klašu skolēni (tas ir valsts apmaksāts pakalpojums visām Latvijas skolām), bet pārējās klasēs – arī sociāli mazaizsargāto un daudzbērnu ģimeņu bērni, skaidroja Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Linards Kumskis. Taču jāatbalsta arī sekmīgākie audzēkņi, tāpēc jau kopš 2006. gada domes saistošajos noteikumos ir ierakstīts lēmums – piešķirt brīvpusdienas tiem, kas labi mācās. Ja paskatoties tā laika dokumentos, varot redzēt, ka tur rakstītā summa ir – 40 santīmu par pusdienām. Tagad tā ir 1,28 eiro Lēdurgas pamatskolā un 1,90 eiro – Krimuldas vidusskolā. Starp citu, arī 90. gadu beigās kādu laiku bijis šāds atbalsts.

Turklāt tie nav vienīgie bonusi tiem, kuru vidējā atzīme ir 7,5 balles un augstāk, – 10. līdz 12. klašu centīgākie skolēni ik mēnesi saņem stipendiju 50 eiro apmērā, kā arī viņiem tiek piedāvāts iegūt autovadītāja tiesības, simtprocentīgi apmaksājot izdevumus. «Vai tiešām visus vajag atbalstīt? Vai tomēr vairāk tos, kas labāk mācās un kam būs labāka izglītība, līdz ar to ar lielāku atdevi tautsaimniecībai?» prātoja L. Kumskis. Viņaprāt, jautājums par brīvpusdienām visā pamatskolas posmā būtu jārisina valstiskā, nevis tikai pašvaldību līmenī. Jo, ja Krimuldas novadā tiekot par vietvaras naudu ēdināti visi skolēni, tad sekmīgākos nebūs iespējams jel kā apbalvot. Turklāt daļa vecāku pat nav gribējuši, lai viņu bērniem tiek dotas brīvpusdienas, jo tas, kas ir par velti, netiek īsti novērtēts. Domes priekšsēdētājs gan atzina, ka dome gatava atcelt šo lēmumu, taču vispirms gribot saņemt atzinumus no bērnu tiesību aizsargājošajām institūcijām, ar kurām jau esot sazinājušies.

Gan Izglītības valsts kvalitātes dienests (IKVD), gan Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (BTAI), gan tiesībsargs ir vienisprātis – tā noteikti nav atbalstāma prakse, jo nedrīkst skart cilvēka pamatvajadzības, pie kurām pieskaitāma arī ēdināšana. Līdz šim par ko tādu neesot nācies dzirdēt. Ja pašvaldības izlemj apbalvot sekmīgākos audzēkņus, tad ne šādā veidā. «It kā jau ir pozitīvi vērtējams tas, ka pašvaldība grib celt izglītības kvalitāti, tomēr tādam risinājumam ir arī negatīva ietekme – proti, liela atbildība gulstas uz pedagogu, jo viņa vērtējums atsauksies uz to, vai skolēns saņems brīvpusdienas vai nē. Tas var radīt problēmas vecāku un pedagogu komunikācijā,» sacīja IKVD Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts. Galu galā atzīmes izlikšana mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmā neesot mērķis, bet līdzeklis, tas ir, veids, ka novērtēt bērna zināšanu, prasmju un atieksmju progresu. Atzīmes sasaistīšana ar materiāliem stimuliem radot bažas, ka tās tiks padarītas par pašmērķi, kas nav pedagoģiski.

BTAI redzeslokā šī situācija līdz šim neeesot nonākusi, tomēr par normālu tā neesot nosaucama. Tāpēc pašvaldības vadībai, ar ko inspekcija esot sazinājusies, uzdots atcelt šādu lēmumu. BTAI arī sekošot līdzi, lai tas tiek izdarīts, teica BTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktora vietniece Baiba Skrabāne.

Arī tiesībsarga ieskatā šāda prakse nav uzskatāma par veiksmīgu piemēru, kā motivēt bērnus labi mācīties. «Ēdiena nodrošināšana, tajā skaitā izglītības iestādē, ir viena no bērna pamatvajadzībām. Par tās nodrošināšanu, pirmkārt, atbildīgi ir vecāki. Pašvaldības iniciatīvas mērķis drīzāk ir sniegt atbalstu vecākiem, nevis motivēt bērnus labāk mācīties, jo bērnam ir tiesības saņemt ēdienu jebkurā gadījumā neatkarīgi no sekmēm. Mērķis – motivēt sasniegt augstākus rezultātus izglītības procesā – ir atbalstāms. Tomēr pašvaldībai būtu jāizvēlas citi motivēšanas līdzekļi, kas būtu vērsti tieši uz bērniem, piemēram, īpaša pateicība, stipendijas izmaksa utt. Turklāt jāņem vērā, ka skolēni ar izcilām sekmēm vienlaikus var būt no daudzbērnu vai trūcīgām ģimenēm, kurām jau tāpat pašvaldība sedz ēdināšanas izdevumus skolā, līdz ar to šie bērni paliek bez «apbalvojuma» vai papildu motivācijas,» norādīja tiesībsarga pārstāve Madlēna Vahere.