Simtgades izmaksu lietderība – pagaidām retorisks jautājums
Latvijas simtgades pasākumi turpinās ar mazāku jaudu un skaļumu. Laika periods līdz 2021. gadam tiks aizvadīts Latvijas simtgades zīmē, bet tik vērienīgi, kā 2018. gadā, vairs nav plānots svinēt. Par naudas izlietojumu ir un būs jāatskaitās Kultūras ministrijai, kā arī naudu uzmanīt solījusi Valsts kontrole.
Revīzijā, kas veikta par 2017. gadu, Valsts kontroles mērķis bija saprast, cik korektas ir simtgades izmaksas. Revīzijā secināts, ka precīzu, vienkopus apkopotu informāciju ir grūti iegūt. Par dažu pasākumu reāli iespējamām lētākajām izmaksām ierindas pilsonis (lasi: ne kultūras menedžeri) var aizmirst, jo kultūras menedžmenta virtuve viņam ir pārāk neizprotama.
Tāpēc Valsts kontroles ieskatā ir svarīgi informēt sabiedrību ne tikai par simtgades speciālās programmas izmaksām, bet arī par finansējumu, ko katra institūcija novirzīja kā līdzfinansējumu dažādiem pasākumiem.
Tas, ko gribas daļai Latvijas iedzīvotāju, – noskaidrot izmaksu lietderību.
Simtgades lidojums
Simtgades naudas vilciens – arī tādu apzīmējumu izpelnījās svētku tēriņi, no kuriem daļa tiešām atgādina iespēju beidzot īstenot vispārdrošākās ieceres, jo ideju autoriem un īstenotājiem par to tiešā veidā no savas kabatas nav jāmaksā.
Jau simtgades, bet, precīzāk, Baltijas simtgades ceļa kūkas lidināšana un vizināšana no Latvijas uz Somiju izvērtās par nepilnus 10 000 eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa) vērtu pasākumu. Saskaņā ar SIA DDB Worldwide Latvia sniegto informāciju visdārgākās izmaksas bija pat ne izejvielas un darbs, jo našķa cepšana esot bijis brīvprātīgs bezmaksas ziedojums un izejvielas izmaksāja ap desmit eiro kilogramā, bet videoklipa filmēšana (4000 eiro) un aģentūras darbs un koordinēšana (mazāk par 6000 eiro). Citos apstākļos abas pēdējās tāmes pozīcijas izmaksātu divreiz dārgāk, pērn Neatkarīgajai atbildēja reklāmas aģentūrā.
Kur to var redzēt?
Ja šo tūkstošiem eiro vērto videoklipu gribas noskatīties tagad, pusotru gadu pēc kūkas ceļojuma, tad to atrast nav viegli. Pareizāk sakot, neizdevās atrast, pārdesmit minūšu laikā vairākos iesaistīto institūciju mājaslapu meklētājos ierakstot visdažādākos atslēgas vārdus. Neatkarīgā uzgāja vien nelielu, aptuveni divas minūtes garu fragmentu, kas bija veltīts Igaunijas simtgadei un ko varētu attiecināt uz kūkas ceļojumu.
Bērza tāss mētelīši
Toties palaimējās ieraudzīt nākamās simtgades pirmā koncerta Mīlestības vārdā. 18+ dalībnieku skatuves tērpiem līdzīgu kolekciju. Neatkarīgā jau rakstīja, ka skandalozi slavenā koncerta kopējie tēriņi bija ap 200 000 eiro. Pāris tāmes pozīciju attiecās uz tērpu dizainu un izgatavošanu. Kopumā – 5600 eiro. Koncerta dalībnieku tērpus veidoja Latvijas modes dizaineri Mare Mastiņa un Rolands Pēterkops (zīmols Mareunrol’s). Neatkarīgā līdzīgus tērpus pamanīja abu minēto dizaineru 2016. gada rudens – 2017. gada ziemas kolekcijas piedāvājumā. Iespējams, tikai vizuāla līdzība. Varbūt tas ir pašplaģiāts, jo kas var liegt autoram savu darbu, nedaudz izmainītu vai tādu pašu, vēlreiz piedāvāt apritē?
Kāda ir abu dizaineru kolekcijas ideja? Kolekcijas noskaņojums esot balstīts uz asociācijām ar miglaino ziemas salnu, bērzu biržu ainavām, ar zvejnieku ciemiem, kurus var atrast Arktikas tuvumā un Norvēģijas ziemeļos. Ziemas migla un bērzi der arī Latvijas apstākļiem, kāpēc ne.
Jautājums Valsts kontrolei
Pēc skaļajām diskusijām medijos un sociālajos tīklos par 200 000 eiro vērto koncertu Valsts kontrole pavēstīja, ka sāks auditu par simtgades pasākumu finansēšanu 2018. gadā un tas tiks publiskots šā gada otrajā pusē. Taču atsevišķu mākslinieku saņemtos honorārus nevērtēs un katru pasākumu atsevišķi arī nepētīs. Valsts kontrole sola pētīt finanšu līdzekļu izlietojumu un iepirkumus.
Jautājums, ko var pētīt Valsts kontrole: cik pamatota ir bijusi samaksa par koncerta Mīlestības vārdā. 18+ tērpu dizainēšanu?