2018. gada rezultāti tranzīta nozarē rada optimistisku skatījumu nākotnē
Apkopojot 2018. gada kravu pārvadājumu rezultātus lielākajos transporta nozares uzņēmumos: Rīgas brīvostā, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ostā, Ventspils brīvostā un Latvijas dzelzceļā, redzams, ka kopumā nozare virzās pa augšupejošu līkni.
Rīgas brīvostā ir apkalpots 36,4 miljoni tonnu dažādu kravu, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2017. gadā, Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā sasniegts vēsturiski lielākais kravu apgrozījums – 7,54 miljoni tonnu, Ventspils brīvostā apstrādāts vairāk nekā 20 miljoni tonnu, kravu apgrozījumu pret iepriekšējo gadu pieaudzējot par 1%, bet Latvijas dzelzceļš pārvadājis pēdējo trīs gadu laikā lielāko kravu apjomu – 49,3 miljonus tonnu.
Lielāko tranzīta nozares uzņēmumu kopīgi rīkotajā informatīvajā pasākumā Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš uzsver: «Jau vairākus gadus veidojam savstarpēju sadarbību starp ostām un Latvijas dzelzceļu, kā arī Satiksmes ministriju un iesaistītajām stividorkompānijām. Ostas bez citu iesaistīto pušu līdzdalības visā loģistikas ķēdes garumā attīstīties nevar, tāpēc, ja vēlamies attīstīt valsts tranzīta nozari, mums ir jāstrādā kopā. Skatoties no lielo kravu īpašnieku pozīcijām, tostarp Ķīnas, Latvija ir vien mazs punkts kartē, taču kopā mēs sevi varam pieteikt kā vērā ņemamu spēlētāju globālajā pārvadājumu tirgū. Uzskatu, ka šī gada rādītāji ir rezultāts ieguldītajam kopdarbam.»
Tāpat arī LDz prezidents Edvīns Bērziņš uzskata: «Man kā Latvijas dzelzceļa vadītājam ir ļoti svarīgi, lai, tiekoties ar kravu īpašniekiem, mēs varētu viņiem piedāvāt pilnu kravas loģistikas ceļu. Pēdējā laika sadarbība ar ostām, kuras ietvaros mēs izzinām iespējas, ko spēj piedāvāt katra no Latvijas ostām, gan dzelzceļa, gan ostu kravu apgrozījuma pieaugumam ir ļoti svarīga. Iepriekšējā gada rezultāti parāda, ka, strādājot visām iesaistītajām pusēm kopā, Latvija ir konkurētspējīga globālajā kravu pārvadājumu tirgū. Katra nianse ir svarīga – sākot no cenas par pārvadājumu pa dzelzceļu, līdz laikam, kādā tiks uzkrauts kuģis, jo klientam svarīgas ir kopējās loģistikas izmaksas no sākuma līdz patērētājam, ne tikai kādā no posmiem.»
*
Rīgas brīvostā 2018. gadā pārkrauj par 8,2% vairāk
2018. gadā Rīgas brīvostā pārkrauti 36,4 miljoni tonnu dažādu kravu, kas ir par 8,2% jeb 2,8 miljoniem tonnu vairāk nekā 2017. gadā. Pozitīvie dinamikas rādītāji saistāmi ar nozīmīgu apgrozījuma kāpumu beramkravu un ģenerālkravu segmentos, kas spēj kompensēt ievērojamo kritumu lejamkravu segmentā. Pērn Rīgas brīvostā pārkrauto beramkravu apjoms pieaudzis par 23,7 miljoniem tonnu, kas ir par 13,3% vairāk nekā 2017. gadā, savukārt ģenerālkravu segmentā, pārkraujot 8,6 miljonus tonnu, kas ir par 22,6% vairāk nekā 2017. gadā, tika uzstādīts jauns ostas rekords.
KRUĪZI ir nozīmīgi ne tikai ostai, bet arī pilsētai un valstij kopumā, tāpēc Rīgas brīvosta fokusējas arī kruīzu attīstības virzienā, lai panāktu 100 un vairāk kruīzu kuģu ienākšanu gadā, vēsta Ansis Zeltiņš / Lauma Kalniņa
2018. gads – jauna pavērsiena sākums
Vērtējot kravu pieauguma procentus attiecībā pret iepriekšējo atskaites periodu, jāatceras, ka 2017. gadā, tāpat arī dažus iepriekšējos gadus, Rīgas ostā bija vērojams kravu apgrozījuma kritums, ko lielākoties izraisīja izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā. Kopš 2014. gada rekordapgrozījuma 41,1 miljona tonnu apmērā ostas rādītāji ik gadu ir samazinājušies – 2017. gadā tas saruka līdz 33,7 miljoniem tonnu gadā. Līdz ar to var teikt, ka 2018. gads ostas apgrozījuma vēsturē ir pavērsiena gads, kas atkal liek optimistiski skatīties tranzīta nozares nākotnē. «Mēs redzam, ka ieguldītais darbs jaunu kravu piesaistē un pareizi izvēlētā kravu diversifikācijas stratēģija, kā arī ostā strādājošo uzņēmumu spēja pielāgoties situācijai ir nesusi augļus – aizvadītajā gadā Rīgas osta ir spējusi audzēt pārkrauto kravu apjomus, tostarp sasniedzot augstākos rādītājus ostas pastāvēšanas vēsturē ģenerālkravu segmentā, jaunu pārkrauto konteinerkravu un lauksaimniecības produktu rekordu, kā arī apkalpoto pasažieru rekordu. Turklāt pieaugums beramkravu un ģenerālkravu segmentā pilnībā un ar uzviju kompensē pārkrauto lejamkravu samazinājumu. Tāpat aizvadītais gads iezīmējas ar Baltijas valstīs vērienīgākā ostu infrastruktūras projekta – Krievu salas multifunkcionālā termināļa – nodošanu ekspluatācijā, kas jau ir sācis uzņemt pirmos kravu vagonu sastāvus,» akcentē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Rekords ģenerālkravu segmentā
Salīdzinājumā ar 2017. gadu pērn Rīgas brīvostā pārkrauto kravu apjoms uzrādīja būtisku pieaugumu gandrīz visos kravu segmentos, vairākos no tiem uzstādot jaunus ostas kravu apjoma rekordus. Rīgas ostā vēsturiski lielāko kravu apjomu sastāda beramkravas. Šajā segmentā dominē ogles – Rīgas ostā pārkrauto ogļu kravu apjoms pērn bija par 20,8% lielāks nekā 2017. gadā. Tajā pašā laikā arvien labāki rezultāti vērojami arī citās beramkravu grupās, tajā skaitā graudu un labības produktu pārvadājumos, kuru ietvarā ostā tika pārkrauts 1,9 miljoni tonnu lauksaimniecības produktu, kas ir par 12,9% vairāk nekā 2017. gadā un vienlaikus lielākais apjoms, kas lauksaimniecības produktu kravu grupā gada griezumā bijis apstrādāts Rīgas ostā.
2018. gadā turpināja palielināties ģenerālkravu segments, tajā skaitā konteinerkravu apjoms, sasniedzot jaunu apgrozījuma rekordu. Ostā pārkrauto konteinerkravu plūsma pērn pieauga līdz 4,9 miljoniem tonnu. Ansis Zeltiņš: «Mēs ļoti cerējām, ka šogad sasniegsim pusmiljonu konteineru, diemžēl līdz mērķim pietrūka pavisam nedaudz. Konteineru kravu grupā saskatām labas perspektīvas – tā ir mūsu kārts, uz ko liekam labas likmes.»
Jauns rekords 2018. gadā tika sasniegts arī pasažieru pārvadājumos – Rīgas brīvostā tika apkalpoti 870 tūkstoši pasažieru, kas ir par 44,9% jeb 40,4 tūkstošiem vairāk nekā 2017. gadā.
Kokmateriālu kravu apgrozījums 2018. gadā pieauga par 34,5%. Kokmateriālu kravu grupā lielākais apjoma pieaugums tika reģistrēts kokmateriālu ģenerālkravām, 2018. gadā sasniedzot augstāko kokmateriālu ģenerālkravu eksporta rādītāju kopš 2010. gada, pērn no ostas nosūtot par 68,4% jeb 2,7 miljonus tonnu vairāk nekā 2017. gadā. 2018. gadā par 45,7% palielinājās koksnes šķeldas kravu apjoms, kā arī par 4,8% pieauga apgrozījums koksnes granulu kravu segmentā. Ostas pārvaldnieks skaidro: «Pārkrauto kokmateriālu apjoma pieaugums saistāms ne tikai ar pieaugošo vietējās izcelsmes kokmateriālu eksportu, bet arī tranzītu no Baltkrievijas. Mūsu stividorkompānijas aktīvi strādā ar Baltkrievijas partneriem, lai īstenotu ne tikai kokmateriālu tranzītu caur Rīgas ostu, bet rastu iespēju ostas teritorijas ražotnēs koksnei dot pievienoto vērtību un nosūtīt to tālāk patērētājiem.»
Pozitīva izaugsmes dinamika 2018. gadā tika reģistrēta arī akmens šķembu importam, kas tiešā veidā saistīts ar būvniecības tirgus aktivitāti mūsu valstī.
Infrastruktūras uzlabošana turpinās
Rīgas brīvosta 2018. gadā īstenoja vairākus stratēģiski nozīmīgus projektus, kas ilgtermiņā veicinās ostas konkurētspēju un vēl vairāk paaugstinās ostas darbības kapacitāti. Kā nozīmīgākais starp 2018. gadā īstenotajiem pasākumiem minams Krievu salas multifunkcionālais terminālis, kas ir pilnībā nodots ekspluatācijā un gatavs kravu pārkraušanai. Jau pagājušās nedēļas nogalē uz jaunajiem termināļiem devās pirmais vilciens. 2018. gadā tika noslēgts līgums ar Centrālo finanšu un līguma aģentūru par Eiropas Savienības finansējumu satiksmes pārvada izbūvei no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, kā arī ievērojami resursi un uzmanība tika veltīti galvenā kuģošanas kanāla dziļuma uzturēšanai.
*
LDz kāpina pārvadājumu apjomu un uzlabo finanšu rādītājus
VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) 2018. gadā uzrādījusi pēdējo trīs gadu laikā augstākos saimnieciskās darbības rezultātus, un šo sasniegumu pamatā ir uzņēmuma biznesa un organizatorisko procesu pārskatīšana un produktivitātes būtiska palielināšana, sadarbības stiprināšana ar esošajiem partneriem, kā arī sadarbības izveide ar jauniem partneriem, piedāvājot kravu pārvadājumus Āzijas-Rietumeiropas transporta koridorā.
KRAVAS ĪPAŠNIEKAM ir svarīgas izmaksas visā kravas loģistikas ceļā. Sadarbība ar ostām rada iespēju klientam piedāvāt pilnvērtīgu redzējumu – kā un par kādu cenu krava tiks nogādāta līdz patērētājam, uzsver Edvīns Bērziņš.
Finanšu apgrozījums pieaug par 16%
Saskaņā ar operatīvajiem finanšu datiem LDz neto apgrozījums 2018. gadā pārsniedza 209,4 miljonus eiro, kas ir par 16% vairāk nekā 2017. gadā, un tas arīdzan ir labākais rādītājs kopš 2015. gada. Pa LDz infrastruktūru 2018. gadā pārvadāti 49,3 miljoni tonnu kravu, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2017. gadā.
LDz prezidents Edvīns Bērziņš: «Koncerna Latvijas dzelzceļš saimnieciskās darbības rādītāju uzlabošanās ir apliecinājums tam, ka, soli pa solim apgūstot jaunus tirgus, LDz ir spējis ne tikai saglabāt stabilitāti, bet arī paaugstināt konkurētspēju un nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi. Mēs pastāvīgi analizējam gan reģiona, gan starptautiskos tirgus, ekonomiskos procesus un to tendences, un LDz operatīvie finanšu rādītāji liecina, ka esam pieņēmuši pareizos lēmumus un mērķtiecīgi īstenojam efektīvu darbības modeli. Arī uz šo – 2019. gadu – raugāmies pozitīvi un prognozējam līdzvērtīgi pozitīvus saimnieciskās darbības rezultātus!»
Pieaug Baltkrievijas loma
Visvairāk kravu pārvadāts satiksmē ar Krieviju – 66,5%, tomēr būtisks pieaugums 2018. gadā bija satiksmē ar Baltkrieviju – pārvadāto kravu īpatsvars bija 27,1% no pārvadāto kravu kopapjoma. Satiksmē ar Baltkrieviju lielākais īpatsvars ir naftas un naftas produktu kravām. Pārvadājumu apjoms 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu ir palielinājies par 58,2%, sasniedzot 1,8 miljonus tonnu.
Saimnieciskās darbības rezultātā ir palielinājušies dzelzceļa kravu pārvadājumi satiksmē ar trīs lielākajām ostām – Rīgu, Ventspili un Liepāju, kopumā sasniedzot 40,5 miljonus tonnu, kas ir par 11% vairāk nekā 2017. gadā. Satiksmē ar Rīgas ostu pārvadāti 23,6 miljoni tonnu, ar Ventspils ostu tie bija 12 miljoni tonnu, bet satiksmē ar Liepājas ostu – 4,9 miljoni tonnu.
Lai saglabātu esošos kravu pārvadājumu apjomus, kā arī tos palielinātu, LDz 2019. gadā turpinās stiprināt sadarbību ar esošajiem klientiem, kā arī piedāvāt kravu pārvadājumu pakalpojumus satiksmē ar Āzijas reģiona valstīm.
*
Liepājas ostā rekorda gads
2018. gadā Liepājas ostas uzņēmumi pārkrāvuši 7,54 miljonus tonnu, kas ir līdz šim lielākais kravu apgrozījums Liepājas ostā viena gada laikā. Joprojām lielākās kravu grupas Liepājas ostā ir lauksaimniecības kravas, tajā skaitā graudi, kā arī ogles, celtniecības materiāli, tajā skaitā cements, kokmateriāli, koksnes šķelda. 2018. gadā uzņemti 1599 kuģi, apkalpoti 46 713 pasažieru, bet roro vienību skaits bija 45 739.
LIEPĀJAS speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš piebilst: «Interesanti: ja visus 7,54 miljonus tonnu kravu, kas 2018. gadā apstrādātas Liepājas ostā, iekrautu dzelzceļa vagonos, to kopējais garums būtu aptuveni 1836 kilometri, kas ir līdzvērtīgi Latvijas robežas garumam. Savukārt, ja vienā līnijā saliktu visas autokravas, tad kravas automašīnu rinda stieptos līdz Ziemassvētku vecīša mājvietai Lapzemē Somijā».
Liepājas osta no savas darbības atjaunošanas 1992. gadā mērķtiecīgi ir īstenojusi savus attīstības plānus, vispirms attīrot ostu no militārā mantojuma, tad pakāpeniski, piesaistot dažādus ārējus finansējumus, pilnveidojot un izbūvējot nepieciešamo infrastruktūru – kuģu ceļus, autoceļus, dzelzceļu, drošības un navigācijas sistēmas utt. Kā uzsvēra Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš, ikdienā pārvaldes galvenais uzdevums ir nodrošināt visus apstākļus, lai uzņēmēji var stabili strādāt un realizēt savus attīstības plānus – izbūvējot termināļus, uzlabojot sniegto pakalpojumu kvalitāti un palielinot pārkraušanas drošību un kapacitāti. Tieši sadarbība starp uzņēmējiem un Liepājas SEZ pārvaldi ir devusi iespēju veikt ieguldījumus tā, lai to atdeve būtu pēc iespējas lielāka. Kravu apgrozījuma pieaugums to arī apliecina, ka ieguldītie finanšu resursi dod atdevi.
Liepājas ostā lielākā kravu grupa arī 2018. gadā bija beramkravas, kuru apjomi sasniedza 5,73 miljonus tonnu, kam seko ģenerālkravas – 1,37 miljoni tonnu – un lejamkravas 0,43 miljoni tonnu. Lielāko kravu apgrozījumu Liepājas ostā aizvadītajā gadā nodrošināja stividorkompānija SIA Ekers Stividors LP, kas apstrādāja 2,7 miljonus tonnu.
Otrs lielākais kravu apgrozījums 2018. gadā Liepājas ostā bija SIA Liepāja Bulk Terminal, kas apstrādāja 2,3 miljonus tonnu dažādu lauksaimniecības kravu. Tieši Liepāja Bulk Terminal ar Libērijas karogu kuģojošā kuģī YANNIS B iekrāva 72 950 tonnu miežu un kukurūzas, kas ir gan 2018. gada lielākā krava, gan lielākais kuģis.
Viena miljona tonnu robežu 2018. gadā pārsniedza ostas stividorkompānija Terrabalt, kas nodarbojas ar roro kravu pārvadājumiem un apkalpo Stena Line prāmju līniju Liepāja-Traveminde.
Lielāko kravu apgrozījuma pieaugumu +59,4% 2018. gadā sasniedza SIA Laskana. To var uzskatīt par izrāviena gadu, ko ļāva īstenot kokmateriālu pieprasījums Skandināvijas tirgū. Līdzīgas tendences tiek prognozētas arī šogad.
Lielāko kravu plūsmu pēdējo gadu laikā 2018. gadā sasniedza SIA DG Termināls, kas nodarbojas ar dažādu lejamkravu pārkraušanu. 2018. gadā samazinājās naftas produkti, bet palielinājās bioproduktu daudzums, tajā skaitā rapšu eļļa.
Jau tuvākajā laikā uzsāksies ostas padziļināšanas darbi, kas būs jau trešais posms pēdējo divdesmit gadu laikā, sasniedzot atkal jaunu dziļuma atzīmi kuģu ceļos – 14 metru, kas nenoliedzami būs jauns impulss ostas attīstībā. Atgādināsim, ka vēl 1997. gadā Liepājas ostas dziļums bija vien nedaudz vairāk kā septiņi metri.
Ostas darbības aktivizēšanās veicina ražošanas uzņēmumu attīstību, radot jaunas darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu. Liepājā 2018. gada deviņos mēnešos ir visstraujākais vidējās algas pieaugums un radītas aptuveni 1000 jaunu darba vietu.
Aizvadītajā gadā Liepājas ostā pirmo reizi vēsturē ienāca kruīza kuģis. Osta šajā jomā saskata labas perspektīvas, tāpēc apņemas veicināt kruīzu nozares attīstību Liepājā.