Tiesā nonākusi kārtējā smagā krimināllieta. Tiesvedība būs ļoti, ļoti gara

Pagājušo piektdien uzsāktais tiesvedības process t.s. Trasta komercbankas likvidācijas lietā parādīja, ka turpinās nolaidība prokuroru darbā, kas jau bija redzēta arī citos īpaši sensitīvos tiesas procesos. Tomēr dažos aspektos piektdien uzsāktais tiesas process tiešām «sit pušu» iepriekš uzstādītos antirekordus.

Piemēram, iepriekš nebija dzirdēts, ka tiesvedības procesu nevar uzsākt tikai tāpēc vien, ka prokurors nav izsniedzis diviem apsūdzētajiem ārzemniekiem viņiem saprotamā valodā faktiski galveno kriminālprocesuālo dokumentu – apsūdzības tekstu, t.i., dokumentu, kas Latvijas Kriminālprocesa likumā nosaukts «Lēmums par krimināllietas nodošanu tiesai».

Neviens no t.s. Trasta komercbankas likvidācijas kriminālprocesa dalībniekiem pat nemēģināja apstrīdēt, ka vismaz šo divu apsūdzēto tiesības uz aizstāvību ir pārkāptas. Prokurors taisnojās – «tā gadījās», prokuratūrai «tulkošanas jaudu nepietiek»… Bet lieta uz tiesu tika nosūtīta jau pirms vairākiem mēnešiem.

Šajā lietā ir 12 apsūdzēto (tostarp divas juridiskas personas) un divi cietušie; visiem apsūdzētajiem ir advokāti – līdz ar to uz katru tiesas sēdi vienā vietā vienā laikā vajadzēs sapulcēt gandrīz 30 personu. Tas nav un nebūs arī turpmāk viegls uzdevums.

Ja šīs personas tomēr ir sapulcētas, bet tiesas procesu nevar sākt prokuroru vainas dēļ, tad tas tiešām ir skandāls. Jo prokuroriem ir ne tikai gandrīz neierobežotas tiesības, bet ir arī daži pienākumi.

Tiesā izskanēja arī, ka lietas materiālos ir vairāki dokumenti, kas nav tulkoti uz valsts valodu, un ka daudzu lietas materiālu kopijas vispār nav salasāmas. Tas gan nav nekas jauns. Piemēram, t.s. Lemberga lietā šādi trūkumi nav novērsti pat desmit tiesvedības gadu laikā.

Aizstāvības spēki

T.s. Trasta komercbankas likvidācijas krimināllietā apsūdzēti vairāki ļoti pieredzējuši juristi. Tie ir Trasta komercbankas bijušais likvidators Ilmārs Krūms, bijušie maksātnespējas administratori Māris Sprūds un viņa dzīvesbiedre Ilze Gulbe, zvērināts advokāts Aigars Lūsis, bijusī tiesnese Diāna Mašina. Plašākai sabiedrībai būs zināms arī miljonāra Jūlija Krūmiņa finansista Jorena Raituma vārds – tas izskanējis gan sakarībā ar partijas No sirds Latvijai finansēšanu (tostarp arī sakarā ar iespējamām nelikumībām), gan sakarā ar paša Jūlija Krūmiņa vairākiem kriminālprocesiem.

Aizstāvību īsteno advokātu «zelta komanda» – Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Dr. iur. Jānis Rozenbergs, advokātes Sandra Sleja, Olita Lūka, Diāna Krūmiņa-Vildava, advokāti Oskars Rode, Saulvedis Vārpiņš, Aivo Leimanis, Ivars Krauze u.c.

Respektīvi, procesā gaidāma profesionāla un ļoti spēcīga aizstāvība.

Atšķirīgas intereses

Nav nekādu šaubu, ka aizstāvības pusei nav vienotas taktikas šajā lietā, par ko nepārprotami liecināja arī jau pirmie izteiktie viedokļi vēl tikai tiesas procesa sagatavošanas stadijā. Piemēram, Trasta komercbankas likvidatora I. Krūma advokāte Ligita Pētersone sava klienta vārdā vienīgā no procesa dalībniekiem iebilda pret iespēju filmēt tiesas sēdes laikā. Tiesnesis Imants Dzenis tomēr atļāva filmēt, aicinot TV operatorus nefilmēt konkrēti apsūdzēto I. Krūmu. Tas ir rets gadījums, kad tiesa nebaidās no pilnīgas atklātības iztiesāšanas gaitā.

L.Pētersone vienīgā no apsūdzēto aizstāvjiem iebilda arī pret noraidījumu prokuroram Uldim Cinkmanim, jo prokurors visu, ko viņam pārmet noraidījuma pieteicēji, esot darījis kriminālprocesa ietvaros.

Advokāte Ligita Pētersone plašāku atpazīstamību ieguva t.s. Lemberga lietā, turklāt tādu iemeslu dēļ, kas, paldies Dievam, nav ierasti advokātu praksē. Proti, kad A. Lembergam 2006. gada vasarā izvirzīja pirmo apsūdzību t.s. Aivara parka lietā, L. Pētersone kļuva par vadītāju Ventspils mēra aizstāvībai izveidotajai advokātu grupai. Pie viņas glabājās arī aizstāvībai svarīgi dokumenti. Bet dažus gadus vēlāk viņa jau sniedza juridisko palīdzību no A. Lemberga it kā cietušajam miljonāram Vladimiram Krastiņam. Miljonārs pat tika pratināts un konfrontēts ar citu miljonāru Aināru Gulbi nevis prokuratūras telpās, bet gan L. Pētersones birojā.

Ņemot vērā, ka A. Lembergs un V. Krastiņš patiesībā bija draugi, publiski ir izteikts viedoklis – tieši L. Pētersone varēja būt tā persona, kura pierunāja V. Krastiņu liecināt pret savu draugu A. Lembergu, kļūstot no drauga par izspiesto un cietušo no izspiešanas.
Nesamierināms konflikts

Nav nekādu šaubu, ka atšķirīga no citiem procesa dalībniekiem aizstāvības taktika būs arī J. Raituma advokātam Aleksandram Berezinam, kurš gan uz pirmo tiesas sēdi nebija ieradies. No apsūdzētā M. Sprūda gan tiesas sēdes laikā, gan starpbrīžos publiski stāstītā izriet, ka viņam ir dziļš konflikts ar citiem lielākajiem A. Berezina klientiem, kurus M. Sprūds uzskata pat par pašlaik iztiesājamā kriminālprocesa pasūtītājiem.

Proti, A. Berezins praktizē advokātu birojā Berezins Juraša kopā ar pašreizējā politiķa Jura Juraša dzīvesbiedri Allu. Šā advokātu biroja klients ir PNB banka (vēl pirms trim mēnešiem – Norvik banka) un/vai tās kontrolpaketes īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs. Savukārt pēdējam ir pretenzijas pret Latvijas valsti sakarā ar bankas apmēram 50 miljonu eiro izsniegto kredītu pazaudēšanu Winergy projektā. Tāpat G. Guseļņikovam ir pretenzijas pret visām fiziskām personām, par kurām viņš uzskata, ka tās varētu būt saistītas ar šiem Winergy projektā pazaudētajiem miljoniem, tostarp pret M. Sprūdu.

Visbeidzot M. Sprūds tiesā pieteica noraidījumu prokuroram U. Cinkmanim, balstoties uz aizdomām, ka A. Berezina klients Juris Jurašs ietekmējis liecinieku un uzdevies par KNAB amatpersonu (detalizēti aprakstīts 27. janvāra nra.lv publikācijā Jurašam draud jaunas nepatikšanas).

Izrautās lapas

Debatēs par noraidījumu prokuroram atkal atklājās līdz šim nedzirdētas prokuroru «darba metodes». Piemēram, advokāte Sandras Sleja pastāstīja, kā viņa saņēmusi no prokurora U. Cinkmaņa krimināllietas materiālus. Pirmkārt, materiāli nav bijuši cauršūti un numurēti. Advokāte pieprasījusi sējumus cauršūt. Tad kādā sējumā advokāte ieraudzījusi dokumentu ar personu sensitīvām ziņām. Kad advokāte uz to norādījusi prokuroram, pēdējais paņēmis un vienkārši izrāvis dokumentu (14 lapu) no jau cauršūtā sējuma.

Jāatgādina, ka t.s. Lemberga lietā prokurori procesa dalībniekiem arī bija izsnieguši sējumus, kuros bija iekļautas izziņas par Aivara Lemberga veselības stāvokli – t.i., tādas sensitīvas ziņas, par kuru izpaušanu vienā otrā demokrātiskā valstī šo ziņu izpaudēji nopelnītu apsūdzību smagos noziegumos. Latvijā vairākas tiesas uzskatīja, ka nekas nopietns nav noticis, jo sensitīvo ziņu izpaušana notikusi, veicot kriminālprocesu (respektīvi – kriminālprocesu veicoša persona Latvijā drīkst darīt gandrīz vai jebko).

Savukārt tas, ka šī krimināllieta pirms termiņa «mērkaķa ātrumā» tika aizdzīta uz tiesu, lai gan apsūdzētie nebija pat pabeiguši sniegt liecības (kā tiesā izteicās M. Sprūds – lieta ir acīm redzami nesagatavota un neizmeklēta), nav nekas jauns. T.s. Lemberga lietā Ventspils mēram vispār neļāva pat uzsākt liecību sniegšanu – kad viņš rakstiski pieteicās to darīt, prokurors tajā pašā dienā zibenīgi lietu «aizgrūda» tiesai.

Tā sarežģītā lieta…

Tiesnesis I. Dzenis vakar paziņoja, ka noraidījums prokuroram nav pieņemts, jo visas iepriekšminētās darbības notika pirmstiesas izmeklēšanas laikā.

Bet t.s. Lemberga lieta tika pieminēta arī, mēģinot sastādīt tiesas sēžu grafiku šajā t.s. Trasta bankas kriminālprocesā. Proti, tiesas nama lielākā zāle, kurā vairāk vai mazāk ērti varētu strādāt iepriekšminētie aptuveni 30 procesa dalībnieki un vēl iespējamie skatītāji, četras dienas nedēļā ir aizņemta t.s. Lemberga lietā, kurai tūlīt būs desmit gadu jubileja.

Izskanēja viedoklis, ka jānozīmē tiesas sēdes katru piektdienu, t.i., tad, kad nav ieplānotas tiesas sēdes t.s. Lemberga lietā. Pret to iebilda M. Sprūds, jo pie tik intensīvas aizņemtības tiesas procesā viņš nevarēšot nopelnīt advokāta apmaksāšanai.

«Varbūt pagaidīsm, kad beigsies tā sarežģītā lieta un tikai tad sāksim?» neapmierinātību pauda jeb varbūt pajokoja tiesnesis.

Jautrību zālē izsauca tiesneša stingrā apņēmība: «Es ticu, ka mēs tiksim arī līdz liecinieku pratināšanai.»

Nākamā tiesas sēde tika nozīmēta uz 31. maiju, bet intensīvāks (t.i., katru piektdienu) tiesāšanas grafiks sāksies tikai septembrī oktobrī.

Tiesā izskanēja, t.s. Trasta bankas krimināllietā ir 167 sējumi un 57 sējumi pagaidām iekļauti arhīva lietā. Apsūdzība paredzējusi nopratināt 120 liecinieku.

Šajos rādītājos prokurori ir pārspējuši t.s. Lemberga lietu, kura pietiekami intensīvi tiek iztiesāta jau desmit gadu. Proti, t.s. Lemberga lietā sākotnēji bija «tikai» 154 sējumi un prokurori pieteica «tikai» apmēram 100 liecinieku. Aizstāvības pusei šajā lietā tiesa ļāva pieteikt tikai divus lieciniekus un būtiski arī ierobežoja aizstāvības iespējas pratināt apsūdzības lieciniekus. Neskatoties uz to, joprojām nav iespējams prognozēt, kad «šī sarežģītā lieta» beigsies kaut vai pirmajā instancē.