Pieci miljoni eiro parādā slimnīcai
Pacientu parāds Latvijas lielākajai slimnīcai sasniedzis 4,76 miljonus eiro. Pagājušajā gadā pacienti par saņemtajiem pakalpojumiem Rīgas Austrumu slimnīcai ir palikuši parādā 418 660 eiro, bet 2017. gadā – 425 000 eiro.
«Sabiedrībā joprojām pastāv maldīgs uzskats, ka visa neatliekamā palīdzība ir bez maksas,» saka stacionāra Gaiļezers galvenais ārsts Ēriks Kalniņš. Tomēr bez maksas ir tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukums un arī tad, ja izsaukums ir bijis pamatots. Pacienti pie slimnīcas vadības ierodas ļoti neapmierināti, gatavi rakstīt sūdzības, jo nesaprot, kāpēc viņiem ir jāmaksā, ja reiz slimnīcā tika nogādāti ar neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi. «Daudzi nesaprot, ka pat tad, ja slimnīcā cilvēks nonāk neatliekamā kārtā, viņam ir jāveic pacienta iemaksas par stacionārā saņemto neatliekamo palīdzību, ja vien viņš nepieder pie kādas no grupām, kuras no šo pacientu iemaksu veikšanas ar likumu ir atbrīvotas, piemēram, grūtnieces, 1. grupas invalīdi, tuberkulozes slimnieki, trūcīgās personas un citi,» skaidro Ē. Kalniņš.
Slimnīcas apkopotā statistika rāda, ka visvairāk – 5714 – pacienti ir palikuši parādā par Neatliekamās palīdzības klīnikā saņemtajiem pakalpojumiem, vidējā neapmaksātā rēķina summa ir 23,76 eiro. 2018. gadā savas finansiālās saistības pret slimnīcu nenokārtoja 10 803 cilvēki, bet kopējais parādnieku skaits ir sasniedzis 64 859 cilvēkus, no kuriem 8212 (13 procenti) ir miruši.
Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis pirmajā tikšanās reizē ar jauno veselības ministri aicinās pievērst uzmanību pacientu parādu problēmai, kas slimnīcai ir smaga nasta. «Valstij joprojām nav mehānisma, kā šos parādus kompensēt,» saka slimnīcas vadītājs. Daļa pacientu nemaz vairs nevar samaksāt, jo ir miruši un palikuši slimnīcai parādā 1,27 miljonus eiro.
Viena no iespējām pacietiem, ja viņi nevar uzreiz nomaksāt rēķinu, ir noformēt atlikto maksājumu, un summu par sniegtajiem pakalpojumiem samaksāt vēlāk vai pa daļām laika posmā līdz vienam gadam, ko daudzi arī izmanto. «Pacienti, kuriem izrakstīšanās brīdī ir grūtības samaksāt rēķinu, tiek lūgti neaiziet no slimnīcas, neatrisinot jautājumu par rēķina apmaksu, bet gan vērsties pie personāla un pārrunāt jautājumu par atliktā maksājuma noformēšanu,» skaidro slimnīcas finanšu direktore Ieva Jauģiete. Slimnīca pērn uzsāka sūtīt arī atgādinājuma īsziņas par neapmaksātu rēķinu, ko cilvēks saņem, vēl pirms informāciju slimnīca ir nodevusi parādu piedzinējiem. Iespējams, ka šis atgādinājums ir viens no iemesliem, kāpēc pērn ir izdevies kaut nedaudz samazināt pacientu parāda summu. Slimnīcai ir noslēgts līgums ar uzņēmumu Intrum par parādu ārpustiesas piedziņu, un pašlaik norit sarunas par sadarbības uzsākšanu ar vēl vienu šādu pakalpojumu sniedzēju. Piedziņas procesā izdodas atgūt aptuveni ceturto daļu no nodotajām lietām. I. Jauģiete norāda, ka parādu piedziņas firmai informācija tiek nodota tikai pēc vairākiem mēnešiem, jo slimnīca dod laiku pacientiem pašiem rast iespēju apmaksāt rēķinu. Tā kā iepriekš slimnīca saskārās ar pacientu neapmierinātību, jo viņi saņēma atgādinājumu par neapmaksāto rēķinu jau no parādu piedziņas firmas. Tāpēc pacientiem tagad pati slimnīca arī sūta atgādinājuma īsziņas.