Bankas ABLV likvidatoru piesaistītie starptautiskie auditori no kompānijas Ernst&Young ir sacerējuši likvidācijas procesa metodoloģiju. Regulatoru tā apmierina, taču tas nenozīmē, ka noguldītāji var doties pēc savas naudas. Metodoloģija vēl jāsaskaņo ar Kontroles dienestu, kas atbilstoši savai izpratnei par ASV vēstniecības pavēlēm Latvijas valdībai to nedara.
Uz šā strupceļa fona notiek vēl citi procesi – Amerikas vēstniecība rupji iejaucas Latvijas iekšpolitikā, tiek šūpots Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Pētera Putniņa krēsls, manīti arī centieni izprovocēt izmaiņas likvidatoru komandā. Un arvien reālāka kļūst bankas klientu kopprasība pret Latvijas valsti, jo pagājis jau gads, kopš viņiem atņemta nauda. Vairāk nekā miljards eiro glabājas Latvijas Bankas kontā, un ik mēnesi par šo pakalpojumu tiek maksāta astronomiska naudas summa.
Amerikāņi nedod saskaņojumu
Ārējie spēlētāji pašlaik dara visu, lai diskreditētu un sabotētu ABLV pašlikvidācijas procesu, un novestu to līdz stratēģisko starptautisko sadarbības partneru neoficiālo prasību izpildei. Neatkarīgā jau vēstīja, ka caur diplomātiskajiem kanāliem Latvijas politiķiem ir pavēlēts ielikt abus bankas īpašniekus cietumā, bet bankas pašlikvidācijas procesu nomainīt uz piespiedu likvidāciju. Taču abām šīm prasībām Latvijas likumos trūkst tiesiska pamatojuma. Vismaz publiski nav zināms, ka abi baņķieri būtu pastrādājuši kādus noziegumus, un nav iemesla, kādēļ bankai aizliegt doties pašlikvidācijas ceļu. Licence tai noņemta, taču norēķināties ar saviem klientiem tā spējīga pilnā apmērā. Arī metodoloģija bankas likvidācijai un tās klientu izvērtēšanai sarakstīta – uz vairāk nekā 400 lapām. Salīdzinot ar sākotnējo Ernst&Young piedāvāto versiju, gala dokumentā ņemti vērā vairāk nekā 700 priekšlikumu un komentāru no FKTK puses. Taču iepriekšējais premjers mutiski pieprasījis arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta saskaņojumu dokumentam, un tas netiek dots. Nav arī amerikāņu saskaņojuma un pat priekšstata, kādā ceļā tas būtu pakārtojams Latvijas likumiem.
Kas ir mistiskie partneri
Šāda mēroga bankas brīvprātīgs likvidācijas process Latvijā tiek īstenots pirmo reizi. Teorētiski kārtība ir šāda – banka iesniedz pašlikvidācijas plānu, metodoloģiju, FKTK to saskaņo, un tālāk banka šo plānu FKTK uzraudzībā īsteno. Godīgie klienti saņem naudu, blēži, ja tādi procesa gaitā tiek atmaskoti, naudas vietā dabū uz kakla tiesībsargājošās iestādes. Taču praksē viss ir krietni komplicētāk, saskaņotāju loks ir plašāks, un šobrīd nav skaidrs, kam pieder galavārds: Latvijas finanšu sektora uzraudzības iestādei vai ASV vēstniecībai. Tiešā tekstā gan nevienā publiskā dokumentā nav pateikts, ka metodoloģija jāsaskaņo ar amerikāņiem, taču netieši tas noprotams no Ministru kabineta rīkojuma Nr. 512. Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim. Pie rīcības virziena «uzraudzība» ABLV kontrolēta pašlikvidācijas procesa ieviešana aprakstīta šādi:
«Kontrolēts, pēc atbilstošas metodoloģijas, kas saskaņota ar stratēģiskajiem starptautiskajiem sadarbības partneriem, ieviests pašlikvidācijas process, nodrošinot atbilstošu aizdomīgu darījumu analīzi, finanšu līdzekļu iesaldēšanu un efektīvu sadarbību ar tiesību aizsardzības iestādēm.» Taču nedz pie terminu skaidrojumiem, nedz konkrētā pasākuma ieviesējiem nav paskaidrots, kas ir šie «stratēģiskie starptautiskie sadarbības partneri». Šis jautājums nav skaidrs arī pašai FKTK, bet MK rīkojuma projekta izstrādātāja Finanšu ministrija nespēj vai negrib to paskaidrot.
Petitas dāvaniņa
Principā starptautisku un stratēģisku partneru Latvijai ir desmitiem un simtiem – valstis, organizācijas, starptautiskas institūcijas. Dažādās nozarēs. Ārlietās stratēģiskais partneris ir tiklab ASV kā Vācija. Savukārt militārajā kontekstā ar šo jēdzienu parasti tiek saprastas tieši Amerikas Savienotās Valstis. Nedz Vācija, nedz arī kādas citas valstis nav pieteikušās ietekmēt ABLV likvidācijas procesu, izņemot Ameriku. Ar
ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas FinCEN ziņojumu bankas nepatikšanas sākās un ar ASV vēstniecības iejaukšanos Latvijas iekšpolitikā un bankas likvidācijas procesā turpinās. Pērnā gada nogalē nepatīkamu dāvaniņu Latvijai tās simtgadē uzdāvināja ASV vēstniece Nensija Baikofa Petita. Brīdinājums «Latviju vēl vairāk izolēt no starptautiskā biznesa un banku vides» satur konkrētu pavēļu sarakstu, kas Latvijai tagad jāizpilda. Sākot no sodu apmēru pārskatīšanas bankām, beidzot ar ziņotāju trauksmes cēlāju apbalvošanu. «Vairāk par visu – Latvijai ir jāuzrāda rezultāti! Latvijas iedzīvotājiem jāpieprasa nulles iecietība pret korupciju, savukārt valstij jānodrošina ātra un veiksmīga lietu iztiesāšana, kā arī jādemonstrē apņēmīga rīcība, lai izskaustu korupciju,» teikts diplomātes nediplomātiskajā vēstījumā. Kādā veidā amerikāņi uzskaitīs savu prasību izpildi, nav precizēts.
ASV vēstniecības prasības Latvijas valdībai
* Bargāki sodi privātpersonām un uzņēmumiem.
* Prokuratūrai, policijai un citiem izmeklētājiem, tostarp tiem, kas strādā Valsts ieņēmumu dienestā, banku uzraugiem un naudas atmazgāšanas lietu izmeklētājiem, nepieciešami lielāki resursi, kā arī labāks atalgojums.
* Lielāki sodi Latvijas bankām, kas iesaistītas naudas atmazgāšanas skandālos.
* Pilnībā ieviesta un pat stiprināta trauksmes cēlēju aizsardzība, piedāvājot viņiem daļu no naudas, kas atgūta no līgumslēdzējiem, kas mēģinājuši apkrāpt valsti.
* Valsts institūcijām ir jāuzlabo atklātība jomās, kas attiecas uz valsts iepirkumiem, ES finansētiem projektiem, kā arī attiecībā uz visiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Informētai sabiedrībai un neatkarīgiem medijiem jābūt viegli saprotamam, kam kas pieder.
* Valstij jānodrošina ātra un veiksmīga lietu iztiesāšana, kā arī jādemonstrē apņēmīga rīcība, lai izskaustu korupciju.
Avots: ASV vēstnieces N. B. Petitas paziņojums 2018. gada 9. decembrī Korupcija Latvijā nav noziegums bez upuriem.
Foto: F64