Ko Latvijas iedzīvotājiem sadārdzinās Brexit?

Pēc aptuveni pusotra mēneša, Apvienotajai Karalistei izstājoties no Eiropas Savienības (ES), Latvijas iedzīvotājiem var nākties maksāt gan par dāvanu saņemšanu sūtījumos no Lielbritānijas, gan maksāt nodokļus par pirkumiem šīs valsts internetveikalos. Arī ceļotājiem jārēķinās ar muitas procedūrām un vairākiem ierobežojumiem.

Ja izstāšanās līgums netiks noslēgts, un šobrīd tā tiešām izskatās, tad no šā gada 30. marta starp Apvienoto Karalisti un ES, tajā skaitā Latviju, vairs neturpināsies brīva preču aprite, kāda tā ir pašlaik. Preču nosūtīšanai un saņemšanai būs jāformē muitas procedūras, jāmaksā nodokļi pat gadījumos, kad sūtījumā būs dāvana no kāda drauga vai rada Apvienotajā Karalistē, ja preces vērtība pārsniegs noteiktu lielumu. Prasības un ierobežojumi pasta sūtījumiem gan nebūs nekas specifisks, tieši Apvienotajai Karalistei paredzēti. Šāda kārtība jau ir spēkā, saņemot sūtījumus no trešajām pasaules valstīm, par kādu ES acīs kļūs Apvienotā Karaliste pēc Brexit.

Sūtījumi un pirkumi – dārgāki

Pēc Brexit par nekomerciāliem pasta sūtījumiem, kuri tiks sūtīti no Apvienotās Karalistes un kuru vērtība pārsniegs 45 eiro, būs jāmaksā nodokļi – muitas nodoklis, akcīzes nodoklis par akcīzes precēm, kā arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par visu summu, kurā ietilpst gan preces vērtība, gan piegādes un apdrošināšanas izmaksas, gan arī muitas un akcīzes nodoklis. Tāpēc iespējama situācija, ka draugu sūtīta dāvana saņēmējam sagādās vairāk raižu un izdevumu nekā prieks par tās saņemšanu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas eksperte Irēna Knoka brīdināja, ka nekomerciāliem sūtījumiem ir paredzēti arī ierobežojumi – noteikts skaits un daudzums tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu un smaržu.
Savukārt komercsūtījumiem un pirkumiem internetveikalos prasības ir vēl stingrākas. Bez nodokļiem varēs sūtīt vai pasūtīt vien preces, kuru vērtība nepārsniedz 22 eiro.

Ceļošana ar muitas procedūrām

Ar muitas procedūrām jārēķinās arī daļai ceļotāju, kuri ar gaisa vai jūras transportu iebrauks Latvijā no Apvienotās Karalistes. Pēc Brexit par precēm, kuru vērtība pārsniegs 430 eiro, iebraucot Latvijā, būs jāmaksā nodokļi. I. Knoka gan skaidroja, ka tas attiecas uz ceļotāja bagāžu, nevis drēbēm, kas ir ceļotājam mugurā. Tāpat kopējā vērtībā netiks ieskaitīta, piemēram, zobu birstīte vai lietošanā esošs dators.

Ceļojot ar lidmašīnu, varēs ievest 200 cigarešu vai 100 cigarillu, vai 50 cigāru, vai 250 gramu smēķējamās tabakas, litru alkoholisko dzērienu vai divus litrus dzērienu līdz 22% alkohola (arī gāzētie vīni). Tam varēs pievienot četrus litrus negāzēta vīna un 16 litrus alus.

Tāpat, šķērsojot robežu, ceļotājiem būs pienākums deklarēt skaidru naudu, ja tās apmērs būs ekvivalents vai pārsniegs 10 000 eiro.

Līdzīgi kā no citām trešajām valstīm, pēc Brexit Latvijā vai kādā citā ES valstī no Apvienotās Karalistes nevarēs ievest gaļu un gaļas produktus, kā arī pienu un piena produktus. Tas attieksies arī uz dzīvnieku pārtiku, kuras sastāvā ir gaļas vai piena produkti.

Uzņēmumiem jaunas procedūras

Uzņēmumiem, kuri vēlēsies turpināt tirdzniecību ar Apvienoto Karalisti arī pēc Brexit, būs jānoformē muitas procedūras un jāmaksā nodokļi. Līdzšinējās muitas atļaujas, kurās iekļauta Apvienotā Karaliste, būs jāizsniedz no jauna, kas prasīs laiku. Savukārt Apvienotās Karalistes izsniegtās muitas atļaujas nebūs derīgas ES teritorijā. Uz robežām tiks piemērotas visas muitas procedūras – imports galapatēriņam, eksports, izvešana pārstrādei, ievešana pārstrādei, pagaidu ievešana, tranzīts, uzglabāšana muitas noliktavā.

Ja tomēr Izstāšanās līgums tiek noslēgts, tad Apvienotā Karaliste 21 mēnesi, tas ir, no šā gada 30. marta līdz 2020. gada decembra beigām, gan skaitīsies kā trešā valsts, bet darbosies kā dalībvalsts. Un tikai ar 2021. gada 1. janvāri tā kļūs par īstu trešo valsti ar visu no tā izrietošajām sekām.