Zāļu viltotājus cer apturēt ar kodu

Latvijā un visā Eiropas Savienībā ir sākusi darboties jauna zāļu drošuma pārbaudes jeb verifikācijas sistēma. Ikviens recepšu zāļu iepakojums turpmāk tiks speciāli pārbaudīts gan lieltirgotavās, gan aptiekās. Neatkarīgā pārliecinājās, ka šī pārbaude norit ļoti raiti – uz zāļu iepakojuma noskenējot speciālo kodu.

Tiesa, pašlaik aptiekās vēl plaši neieraudzīsim ar jaunajiem kodiem «aprīkotos» medikamentus, jo Eiropas direktīva paredz, ka drīkst iztirgot līdz šim saražotās zāles līdz to derīguma termiņa beigām. Taču aptiekām gan jābūt gatavām jau no 9. februāra, kad direktīva stājās spēkā, tāpat kā zāļu ražotājiem, slimnīcām, lieltirgotavām.

Unikāls kods

Jaunās sistēmas darbības pamatprincipa būtība – katru zāļu paciņu jau ražošanas procesā rūpnīcā marķē ar unikālu kodu (QR kods), un šis kods tiek pārbaudīts tieši pirms zāļu pārdošanas aptiekā vai izlietošanas ārstniecības iestādē, un zāles ne tikai tiks pārbaudītas, bet zāļu kods tiks dzēsts no kopējās sistēmas. Līdz ar to otru zāļu iepakojumu ar tādu pašu kodu, piemēram, pārkopējot to uz viltotas paciņas, vairs pārdot nevarēs – sistēma uzrādīs brīdinājumu, zāles tiks izņemtas no apgrozības un pārbaudītas.

Jaunā verifikācijas sistēma attiecas uz recepšu zālēm un vienu bezrecepšu medikamentu – omeprazolu (šīs kuņģa ārstēšanai paredzētās zāles ir visbiežāk viltotās Eiropā no bezrecepšu zālēm, tāpēc kā vienīgās iekļautas sarakstā). Sistēmai ir jāpieslēdzas visām Latvijas aptiekām un ārstniecības iestādēm, kurās ir pieejamas recepšu zālēs, – slimnīcām, poliklīnikām, veselības centriem. Latvijā sistēmu ievieš un pārvalda Latvijas Zāļu verifikācijas organizācija. «Lielākie ieguvēji no zāļu verifikācijas sistēmas būs pacienti, jo tiks maksimāli novērsta iespēja caur legālu zāļu piegādes ķēdi saņemt viltotas zāles,» stāsta organizācijas valdes priekšsēdētāja Inese Erdmane, «zāļu verifikācijas sistēma ir milzīgs Eiropas līmeņa projekts, un, lai sasniegtu noteikto mērķi, tajā ir iesaistījušies aptuveni 2000 farmācijas uzņēmumu, 6000 vairumtirgotāju, vairāk nekā 140 000 aptieku un 5000 ārstniecības iestāžu aptieku visā Eiropas Savienībā. Tas ir viens no lielākajiem un komplicētākajiem Eiropas līmeņa projektiem, un es lepojos, ka Latvijas zāļu verifikācijas sistēma ir laikus gatava un tai būs pieslēgušās visas aptiekas un slimnīcas.»

Drošuma pārbaudes jaunajā kārtībā no 9. februāra būs jāveic tiem recepšu medikamentiem, kas būs aprīkoti ar speciālo kodu un paciņas neskartības pazīmi. Veselības ministrijas Farmācijas departamenta vecākais eksperts Artūrs Grīgs gan mierina, ka, ieviešot jaunu zāļu drošuma pārbaudes sistēmu, nav jāuztraucas par zāļu pieejamību, jo visas zāles, kas būs saražotas līdz 2019. gada 9. februārim, drīkstēs pārdot un izlietot līdz to derīguma termiņa beigām. «Pacientiem zāļu pieejamība netiks apdraudēta,» uzsver A. Grīgs.
Cik plaši vilto?

Eiropas Savienības dati par zāļu viltojumiem ir iespaidīgi, turklāt viltotās zāles «iespiežas» arī legālajā zāļu tirgū, nevis, kā, iespējams, daudzi domā, ka tikai kaut kur trešajās pasaules valstīs nopērkamas vai pasūtītas internetā. Problēma ar zāļu viltojumiem Eiropā ir ļoti liela, jo gadā Eiropas tirgū tiek konstatēti 1,5 miljoni iepakojumu ar viltotām zālēm. «Ko nozīmē zāļu viltojums? Tas nav tikai kāds nevainīgs balts pulverītis, kas nevienam nekaitē. Tā var būt viela, kurai nav nekāda efekta, bet var arī būt pretēji – viela, kas var kaitēt, piemēram, indīgas vielas saturoši piemaisījumi, vai aktīvās vielas augstāks koncentrācijas saturs,» stāsta Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas eksperte Santa Bičkoviča-Vavžika.

Neatkarīgā rakstīja, ka līdz šim Latvijā ne reizi nav konstatēts kāds medikamenta viltojums. Tas neesot labi. S. Bičkoviča-Vavžika uzsver: fakts, ka neatrod un nekonstatē viltotas zāles, nenozīmē, ka Latvijā nav šādu viltojumu. Iemesli varētu būt dažādi – viens no tiem ir Latvijas mazais zāļu tirgus. Otrkārt, Latvijā ir salīdzinoši neliela «zāļu ķēde», proti, Latvijā ir pārstāvētas daudzu zāļu ražotāju kompānijas tepat uz vietas, lieltirgotavas un aptiekas, un visbiežāk zāles uzreiz nonāk pie patērētāja, nevis piecas reizes tiek pirktas un pārdotas. Tieši šis garais zāļu ceļš ir risks, kad var parādīties zāļu viltojumi.

Pētot Eiropas datus par zāļu viltojumiem, skaļākie gadījumi saistīti ar smagu slimību ārstēšanai paredzētām zālēm, līdz ar to – arī dārgām. Piemēram, Nīderlandē legālajā zāļu tirgū atklāja vilotas zāles kaulu smadzeņu audzēja ārstēšanai. Caur Latviju tranzītā vestās viltotās zāles, savukārt, bija paredzētas krūts vēža ārstēšanai. Dārgas zāles un lielam skaitam pacientu – arī tā ir zāļu viltotāju biznesa interese. I. Erdmane Neatkarīgajai saka: jā, zāļu viltotāju interese ir, nepārdodot īstas zāles, nopelnīt. Tam vajadzīgas dārgas zāles lielam pacientu skaitam. Arī pēdējais ziņojums, kas pienācis no Itālijas ātrās reaģēšanas sistēmā, – atklāti viltoti vēža ārstēšanai paredzēti medikamenti.

99% aptieku – jau gatavas

Medikamentu iepakojumi ar jauno drošuma pazīmi Latvijas tirgū varētu parādīties pēc trim mēnešiem, sacīja A. Grīgs no Veselības ministrijas. Zāles, kuras nav aprīkotas ar jauno drošuma pazīmi, varēs pārdot līdz to derīguma termiņa beigām, kas nozīmē, ka kādu laiku tirgū vēl būs zāles ar un bez drošuma pazīmes. Zāļu ražotāji turpmāk ražos katru iepakojumu ar speciālu divu dimensiju kodu ar neskartības pazīmi, pēc tam dati par iepakojumiem tiks ievadīti Eiropas datubāzē, bet tālāk visu ceļu līdz pacientam iepakojums tiks pārbaudīts, lai nekas ar to nebūtu izdarīts, piemēram, atvērts, pārpakots. Ķēdes gala posmā – aptiekā – zāles tiks pārbaudītas, bet drošuma kods tiks dzēsts no datubāzes.

Erdmane atgādināja, ka jaunā zāļu verifikācijas sistēma darbojas visā Eiropas līmenī. Latvijā ir vairāk nekā 250 ražotāju un to pārstāvju, no tiem 230 noslēguši līgumu ar Zāļu verifikācijas organizāciju, bet 215 – jau ievadījuši datus sistēmā (kopumā tur ievadīti jau apmēram miljons iepakojumu, kas saražoti atbilstoši jaunajām prasībām). Sistēmai pieslēgušās un zāles gatavas verificēt 99% aptieku un 90% slimnīcu.