Pētot darba sludinājumus, VID “ķer” negodīgos uzņēmumus

Nepilnus trīs mēnešus pēc jaunās prasības darba sludinājumos obligāti norādīt algu vai atalgojuma diapazonu Valsts ieņēmumu dienests šo publiski pieejamo informāciju analizē kontekstā ar ēnu ekonomikas apkarošanu, – vēsta raidījums LNT TOP10.

Uzņēmumiem, kas dažādu iemeslu dēļ iekļuvuši Valsts ieņēmumu dienesta risku kategorijā, tiek meklēti šobrīd vai iepriekš publicētie darba sludinājumi. Aizdomas rodas, ja ir starpība starp sludinājumos norādīto summu un ko uzņēmums vēlāk iesniedz atskaitēs kā it kā reāli izmaksāto.

“Ja sludinājumā alga ir 500 eiro, tad mums rodas jautājums, kāpēc mūsu datubāzēs un uzņēmuma iesniegtajās atskaitēs atrodama 300 eiro alga. Saprotams, ka ir aizdomas par aplokšņu algu starpības apmērā, ja vien uzņēmums nespēj pierādīt starpības pamatojumu” saka VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance.

VID sākotnēji nevērš sankcijas, bet lūdz uzņēmumus iesniegt paskaidrojumus vai aicina pārskatīt deklerācijās norādītās informācijas korektumu.

“Mēs sekojam līdzi un uzraugām šos uzņēmumus divus trīs mēnešus. Uzņēmumiem, kas nav novērsuši aizdomas un nav snieguši vajadzīgos paskaidrojumus, pēc mūsu ieskatiem, ir saskatāms aplokšņu algu risks. Ja ir nepieciešams, tad jau tiek noteikts bargāks kontroles veids, proti, tematiskās pārbaudes vai nodokļu audits,” LNT TOP10 sacīja VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece.

Grēko arī mirkouzņēmuma nodokļa maksātāji. Lai arī šajā režīmā strādājošajiem mēnešalga nedrīkst pārsniegt 700 eiro, taču sludinājumos atrodamas mikrouzņēmumu vakances ar algu pat virs tūkstoša eiro. “Šī starpība neatbilst jau likumdevēja noteiktajai, atļautajai normai,” uzsver I.Borance.

VID aktivitātes atzinīgi vērtē 12 uzņēmumu holdingā “Draugiem Group”, jo uzskata, ka – Darba likuma jaunā prasība norādīt atalgojumu darba sludinājumos palīdzēšot cīņā pret negodīgajiem konkurentiem. “Mums patīk, ka šādā veidā tiks izspiesta ēnu ekonomika jeb aplokšņu algu maksāšana, kas mūsu uzņēmumam nodara nelielu, bet tomēr postu. Diemžēl ir konkurējošie uzņēmumi, ar kuriem konkurējam par darbaspēku, kas maksā aplokšņu algas. Mēs ceram, ka algas norādīšana sludinājumos pamazām kaut kadā veidā izskaudīs negodīgos konkurentus,” raidījumam LNT TOP10 sacīja “Draugiem Group” korporatīvās komunikācijas vadītājs Jānis Palkavnieks.

Tikmēr Valsts darba inspekcijā skaidro, ka pagaidām neviens uzņēmums nav sodīts par izvairīšanos no atalgojuma norādīšanas darba sludinājumos kā obligātas prasības. Arī cilvēki ļoti kūtri ziņo par pārkapumiem. Līdz šim Darba inspekcijā saņemti vien divi iesniegumi. Lai arī portālā ss.com atrodams daudz sludinājumu, kuru ievietotāji pārkāpj Darba likumu, tomēr pagaidām inspekcija nesteidzas ar sodīšanu.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija, kurā ietilpstošie uzņēmumi nodarbina 44% visas Latvijas strādājošos, joprojām uzskata – privātuzņēmumu atalgojuma publiskošana ir kļūda, jo priekšvēlēšanu trakumā iepriekšējā Saeima izmaiņas Darba likumā veikusi bez konsultēšanās ar sociālajiem partneriem.

“Mēs uzskatām, ka augsti kvalificētais darbaspēks būtu izslēdzams no kategorijas, kurai jānorāda alga. Šo personu atalgojums uzskatāms par uzņēmuma komercnoslēpumu, tāpēc šādas informācijas publiskošana savā ziņā kropļo konkurenci. Šobrīd darba devēji cits uz citu kā konkurentiem skatās, cik katrs maksā, un mēģina arī pārvilināt šos darbiniekus,” stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas jurists, darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš.

Darba devēju konfederācijā arī vērtē, ka nepilnu trīs mēnešu laikā, kopš sludinājumos redzamas algas, noteiktās amatu pozīcijās noteiktās nozarēs esot saskatāmi algu pārkaršanas riski. Konkurenti, nevēloties izskatīties sliktāk, spirālveidīgi piedāvā lielāku algu, taču tam neesot sakara ar darba ražīgumu, – akcentē Pumpiņš:

“Uzņēmumi dažkārt neadekvāti ceļ atalgojumu, un tiek pacelts arī kopējais līmenis nozarē, tādējādi uzkarsējot algas. Tiek maksāts vairāk nekā būtu jāmaksā. Kopējais algu kāpums nav proporcionāls produktivitātei, darba ražīgumam.”

Cik lielas tad ir algas katrā nozarē, balstoties uz darba sludinājumiem, un kā to vērtēt kontekstā ar pirktspēju, pagaidām vēl nav apkopojušas ne LNT TOP10 uzrunātās personālatlases kompānijas, ne bankas, ne ekonomisti. Tikmēr dati no Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajām 17 929 vakancēm janvārī liek domāt – iespējas atrast relatīvi apmierinoši atalgotu darbu esot lielas. Darba tirgū Latvijā vairs nedominējot miniālā alga, jo tā ir niecīgā skaitā vakanču, tikai 1,4%. Arī atalgojums summā līdz 900 eiro nav plaši izplatīts. 70% NVA vakanču alga ir virs 900 eiro.

• 430 eiro – 257 brīvām darba vietām (1,4% no kopējā darba vietu skaita valstī)
• 434 – 599 eiro – 500 darba vietas (2,8% no kopējā darba vietu skaita valstī)
• 600 – 699 eiro – 409 darba vietas (2,3% no kopējā darba vietu skaita valstī)
• 700 – 799 eiro – 528 darba vietas (2,9% no kopējā darba vietu skaita valstī)
• 800 – 899 eiro – 1283 darba vietas (7,2% no kopējā darba vietu skaita valstī)
• 900 – 999 eiro – 12524 darba vietas (70% no kopējā darba vietu skaita valstī)
• 1000 eiro un vairāk – 1185 darba vietas (6,6% no kopējā darba vietu skaita valstī)

Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone LNT TOP10 apgalvoja, ka algu apmērs motivējot cilvēkus apsvērt iespēju doties strādāt uz citām pilsētām un novadiem: “Atlīdzības norādīšana veicina reģionālo mobilitāti, un tādēļ ir ļoti būtisks aspekts bezdarba mazināšanai. Ja cilvēks redz, ka atlīdzība ir pietiekami augsta un tā kompensē arī ceļa izdevumus, kas rodas, braucot attālāk no dzīvesvietas, tad cilvēks jau citādāk skatās uz šiem darba piedāvājumiem, kas ir tālāk no viņa dzīvesvietas.”

Tāpat Simsone skaidro, ka algu publiskošana darba sludinājumos esot jau izpelnījusies ārzemēs dzīvojošo latviešu novērtējumu: “Tas var veicināt remigrāciju, jo, lai piedāvātu šiem cilvekiem darba iespējas Latvijā, viņi atalgojuma redzēšanu pie vakancēm sauc kā vienu no galvenajiem kritērijiem, lai vispār vērtētu atgriešanos.”

Lai arī vēl nevar uzskatīt par tendenci, tomēr Nodarbinātības valsts aģentūrā novērots, ka publiskotie atalgojumi, kuros summas pat par vienkāršiem darbiem esot lielas, motivējot ilgstošos bezdarbniekus atgriezties darba tirgū.

Foto: F64