Ko iesākt, lai Latvija nebūtu pirmajās vietās Eiropā pēc traģisko ugunsnelaimju skaita

Visi ieplānotie profilakses pasākumi, kas varētu mazināt bojāgājušo skaitu, veicami esošā finansējuma ietvaros, un tas mazina pārliecību, ka ugunsdrošības statistikā šogad notiks kādas radikālas pozitīvas izmaiņas. Kaut gan tieši dzīvojamais sektors piegādā visvairāk līķu, dūmu detektoru uzstādīšana šogad vēl ir brīvprātīgs pasākums. Obligāts tas būs no 2020. gada 1. janvāra.

Detektori ir tikai 9% mājokļu

Ugunsdzēsēju rīcībā faktiski nav efektīvu instrumentu, kā iedzīvotājus piespiest pildīt ugunsdrošības prasības. No vienas puses – rūpēties par sevi un sava īpašuma drošību ir pašsaprotami, no otras – dzīve piedāvā neskaitāmi daudz atrunu, kādēļ neko nedarīt. VUGD pērn veica pētījumu par iedzīvotāju ugunsdrošības paradumiem, un tie atklāja būtisku pretrunu. 74% respondentu atzina, ka ir ieinteresēti saņemt informāciju par ugunsdrošību. 68% piekrīt, ka ir svarīgi, lai mājā būtu dūmu detektors. Tajā pašā laikā uzstādījuši dūmu detektorus ir tikai 9% mājokļu. Pamatojums, kāpēc tas netiek darīts, ir tīrākās atrunas – nav laika, nezina, kā lietot, netic, ka palīdzēs. Pieminēts pat finansiālais aspekts, kaut gan pīkstuļa cena ir patiešām zema. Bet par to, ka tas palīdz, nav ne mazāko šaubu, jo tieši dzirde ir tā maņa, kas, cilvēkam guļot, pamostas pirmā. Pagājušajā gadā ugunsgrēkos gāja bojā 82 cilvēki, un no tiem, ugunsdzēsēju slengā runājot, 32 nopīpējušies. Aizmiguši gultā ar cigareti zobos. Atšķirībā no Lielbritānijas un Nīderlandes Latvijā nav obligātas prasības, lai visas tirdzniecībā esošās mēbeles būtu nedegošas. Tāpēc dīvānā izgruzd nevis mazs punktiņš, bet kārtīgs pleķis, un ar to pietiek, lai cilvēks nosmaktu. Būtiski, ka nevienā pērn konstatētajā letālajā ugunsgrēkā miteklī nav bijis dūmu detektors, kas pabrīdinātu par briesmām.

Esošā budžeta ietvaros

Pēc analoģijas ļoti veiksmīgi iedzīvotāju paradumus savulaik izdevās mainīt attiecībā uz drošības jostu lietošanu automašīnās, un tas būtiski uzlaboja smago savainojumu un nāves gadījumu statistiku. Taču Ceļu satiksmes drošības direkcija visās savās kampaņās investē ievērojamus līdzekļus. Savukārt VUGD budžetā nav pozīcijas jaudīgām un ietekmīgām sociālās reklāmas kampaņām, kas spētu pasīvu iedzīvotāju piekrišanu pārvērst aktīvā rīcībā. Pat nopirkt un uzdāvināt dūmu detektoru omei nav nekādas jēgas, ja pats arī neuzkāp uz ķebļa un nepieskrūvē to pie griestiem.

Tā nu VUGD ugunsdrošības situācijas uzlabojumus valstī plāno esošā finansējuma ietvaros. Papildu štata vietas uz inspektoru amatiem nedabūja, tāpēc esošajiem 80 darbiniekiem nākas rēķināties ar būtisku slodzes pieaugumu. Visu veidu pārbaužu un profilakses pasākumu būs krietni vairāk. Pamatdoma tāda: vairāk prevencijas – mazāk bojāgājušo. Par VUGD iecerēm šajā gadā Neatkarīgajai pastāstīja VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis, kā arī Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vadītāja Inta Palkavniece.

Vairāk analītikas un pārbaužu

Lielā mērā jaunie rīcības plāni izriet no Valsts kontroles revīzijas ziņojumā konstatētajiem trūkumiem. Iepriekš nebija mērķu ugunsdrošības politikā, tagad tādi noteikti – konkrēts bojāgājušo skaita samazinājums. Nebija efektīvs pārbaužu plānošanas, analītiskais un cita veida prevencijas darbs. Tagad pie tā tiek strādāts. Tiek taisīts digitāls risku instruments, kas ļaus analizēt ugunsnelaimes no visiem iespējamiem aspektiem, šķirot tās pa reģioniem un iemesliem, pa objektu grupām. Pēc tam attiecīgi noteikt, kur un kāpēc vairāk deg. Atrast sakarības. Tāpat tiks analizēti pārbaužu rezultāti. Respektīvi, lielākas pūles tiks pieliktas tur, kur vērojamas lielākas problēmas.

Pilnvērtīgi iedarbināt šo rīku plānots 2021. gadā, bet jau šogad plānotajām ugunsdrošības pārbaudēm klāt nāks tematiskās, kas katrā reģionā izriet no biežāko izsaukumu specifikas.

Ugunsdzēsējs atnāks aprunāties

Kurzemes reģionā tiks pārbaudītas kūdras ieguves vietas – jāatgādina, pērn Stiklu purvos dzēšanas darbi turpinājās nedēļām ilgi. Vidzemes reģiona aktualitāte ir kokapstrādes objekti, Rīgas reģionā noliktavas, Zemgales un Latgales reģionā pārbaudīs dzīvojamajās mājās izvietotās komercplatības. Papildu pārbaudes visā valstī notiks daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpās. Savukārt regulārās pārbaudes notiks kā parasti – publiskās un sabiedriski nozīmīgās ēkās, kur pulcējas cilvēki, arī lielos būvobjektos. Ugunsdzēsēji arī turpinās staigāt pa mājām, lai individuāli konsultētu iedzīvotājus ugunsdrošības jautājumos. Pērn ugunsdzēsējus aprunāties savā privātmājā ielaida 10 400 cilvēku, 2000 neielaida. Redzēs, kā viņiem veiksies šogad ar dzīvokļu apstaigāšanu, īpaši jau Rīgā.

Un vēl šogad tiek iedarbināts pilotprojekts sadarbībai ar brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, cerībā, ka tie atslogos VUGD no mazsvarīgiem kūlas ugunsgrēkiem un aizstās brīžos, kad uguns dzēšama baltajā plankumā, kur tuvumā nav VUGD depo. Uguns savaldīšanā izšķirošais faktors ir tieši laiks.

Ugunsgrēki 2018. gadā

Kopā 9123 (neskaitot meža ugunsgrēkus)

Kūlas ugunsgrēki 23%

Neapdzīvotas ēkas 12%

Dzīvojamās mājas 23%

Izgāztuves, atkritumi u.c. 30%

Publiskas ēkas 2%

Transportlīdzekļi 7%

Pārējie ugunsgrēki 3%

Bojā gāja 82 cilvēki:

29 sievietes (vidējais vecums 62 gadi)

48 vīrieši (vidējais vecums 55 gadi)

5 personas nav noskaidrotas

Izglābts 381 cilvēks

Cietuši 302 cilvēki

Avots: VUGD