Briti jau izspēlē nemieru scenāriju
Lielbritānija ir neparasta zeme ar neparastiem paradumiem – stūre mašīnai labajā pusē, bankas joprojām ņem pretī ar roku rakstītus maksājumu čekus, bagātnieki savus īpašumus slēpj trastos, iedzīvotāju reģistrs neeksistē, bet parlamenta zālē deputātiem pat papīra lapu nav kur uzlikt, nemaz nerunājot par datoru. Tikpat neparasta un visiem nesaprotama ir britu gatavošanās aiziešanai no Eiropas Savienības.
Pēc Latvijas laika izstāšanās notiks sestdien, 30. martā, pulksten 1.00 naktī. Atlicis mēnesis plus nepilna nedēļa, bet skaidrība par dzīvi pēc šā datuma pārsvarā tiek ieviesta Eiropas Savienības pusē.
Britu parlaments tikmēr turpina nodarboties ar iekšpolitiskiem ķīviņiem, bet valdība praktiskas dabas jautājumu risināšanu aizstāj ar iespējamās X stundas modelēšanas spēlēm, rēķinoties, ka pilnīgi viss var saiet dēlī un ielās var nākties izvest armiju.
Off-record sākas 10 gadu krīze
Šobrīd ES dalībvalstu augstākā ranga ierēdņi un politiķi bez mitas kursē starp savām galvaspilsētām, Briseli un Londonu. Nepārtraukti notiek konsultācijas visdažādākajos jautājumos. Vakar un šodien arī Latvijas Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam plānota tikšanās ar Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku, Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru un Eiropas Komisijas sarunu vadītāju Brexit jautājumos Mišelu Barnjē.
Šajā darba drudzī ievērojama daļa informācijas tiek publiskota off-record kārtībā, tātad formāli neoficiāli, jo konkrētām amatpersonām nav diplomātiski britus vainot bezatbildībā un grandioza jucekļa izraisīšanā. Bet to, ka juceklis ir, arī viņi paši apzinās. BBC ziņo, ka no 600 tehniska rakstura normatīvo aktu grozījumiem, kas nepieciešami, ja izstāšanās notiek bez vienošanās – piepildās no deal scenārijs -, apstiprināti tikai 100, bet puse no kopējā skaita pat nav vēl iesniegti parlamentā. Turklāt parlamentā, kur tai nav vairākuma atbalsta, valdība nekontrolē dokumentu aprites laiku. Ja parlaments tomēr akceptētu Eiropas Savienības un pašu valdības saskaņoto vienošanos, tiktu iegūts laiks – pārejas periods līdz 2020. gada beigām. Tomēr arī pusotra gada laikā diez vai būtu iespējams pilnībā vienoties par ES bloka un Apvienotās Karalistes attiecībām. Tāpēc sarunu dalībnieki prognozē, ka vismaz turpmākos desmit gadus attiecībās ar Lielbritāniju valdīs pastāvīga krīze.
Jāpārslēdz līgumi
Šobrīd katra nenoteiktības stunda ved tuvāk vāji vai pilnīgi nekontrolētam no deal scenārijam, kas diplomātu aprindās jau nodēvēts par smagāko britu valdības sakāvi parlamentā karalistes pastāvēšanas vēsturē.
Dienesti gatavojas, ka 30. martā valstī var sākties nekārtības, tāpēc šobrīd izspēlē reakcijas uz iespējamām kritiskām situācijām. Faktiski tās ir valdības galda spēles – līdzīgas, kā izspēlē, gatavojoties karam: karaļnama evakuācija, armijas izmantošana civilu nemieru savaldīšanai, pārtikas un citu vitāli svarīgu preču piegāžu pārrāvumu novēršana. Piemēram, uz salas netiek ražots insulīns. Ja piepeši zāļu imports vairs nav pieejams, paniska vēlme iegūt nepieciešamo medikamentu jebkādiem līdzekļiem var pārņemt diabētiķus.
Piegāžu ķēdēs pārrāvumi, visticamāk, būs. Tāpēc mūsu uzņēmējiem laikus jānodrošinās. Ir vesela rinda oficiālu rekomendāciju, tā dēvētie Eiropas Komisijas sagatavotības paziņojumi, ar kuriem jāiepazīstas, jo karaliste kļūs par trešo valsti. Tātad arī tirgošanās nosacījumi pilnībā mainīsies. Un, kā neoficiāli tiek skaidrots – pats svarīgākais ir pagūt pārslēgt līgumus. Pirmkārt, tajos jāparedz nepārvaramas varas nosacījums, otrkārt – darījuma valūta no britu mārciņas jāpārceļ uz eiro, jo mārciņa kritīs. Un, treškārt, aktuālās piegādes jānosūta tā, lai galamērķi – iekšā vai laukā no Lielbritānijas – krava nokļūtu vēl pirms 30. marta.
Nekādu sieru!
Šobrīd briti vēl nav publiskojuši muitas tarifu aprēķinu. Tas nozīmē, ka uzņēmumi, kas ar kuģi jau nosūtījuši savas kravas, piemēram, no Ķīnas vai Japānas, nemaz nezina, cik maksās atmuitošana. Vācijas auto industrija jau paziņojusi, ka ar preču sadārdzināšanos britiem jārēķinās. Klienti, kas jau noslēguši dārgo mašīnu pirkumu priekšlīgumus, brīdināti, ka savi 10% no cenas nāks klāt.
Bet, protams, Brexit stāsts nav tikai par bagātnieku un uzņēmumu kreņķiem. Tas skars katru, kuram ir interese par neparasto britu nāciju. Vīzu režīma nebūs, taču robežpārbaudes kļūs stingrākas. Par līdzvedamām precēm lielākos daudzumos būs jāmaksā nodokļi. Un nekādu sieru vai citu ēdamlietu! Lielbritānijā nedarbosies ES aviopasažieru garantijas, maksa par tālruņu sarunām viesabonēšanā pieaugs. Arī ES veselības apdrošināšanas karti briti varētu neņemt pretī.
Neraugoties uz Eiropas politiķu un diplomātu aprindās valdošo nīgrumu pret saliniekiem, no Latvijas puses karalistei tiek vēlēts labākais, ko šobrīd var novēlēt – pēc iespējas maigāks Brexit un pēc iespējas iztikt bez galda spēlēs izspēlētajiem krīzes scenārijiem. Nabagāka un vājāka Lielbritānija nav Latvijas interesēs.