Jauni kolēģi – roboti – realitāte arī Latvijā

Digitalizācija, robotizācija un mākslīgais intelekts kļūst par realitāti – rodas jaunas darba formas, jaunas profesijas, daļu darba pienākumu, ko līdz šim veica algots darbinieks, var paveikt tehnoloģijas. Taču tas nenozīmē, ka cilvēks savu nozīmi darba tirgū zaudē, ja vien viņš ir gatavs mācīties un apgūt tādas prasmes un kompetences, kas robotiem nepiemīt.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone uzsver, ka mūsdienās vairs nestrādā modelis: izglītība, darbs, pensija, tā vietā, lai spētu noturēties darba tirgū, nākusi pieeja: izglītība, darbs, izglītība, darbs. «Regulāri ir sevi jāpilnveido, lai darba tirgū nezaudētu konkurētspēju. Jo pārmaiņas darba tirgū ir nemitīgas – vēl nesen, domājot par mežizstrādi, iztēlojāmies lielu brigādi ar vīriem, kas mežā zāģēja kokus. Tagad to dara tehnika, kuru pieskata neliels pulciņš strādājošo. Arī grāmatvežu skaits daudzviet ir stipri samazināts, jo, izmantojot dažādas programmas, tehnoloģiskās iespējas, uzņēmumam nav nepieciešams tik daudz šo speciālistu. Davosā notikušajā konferencē tika ziņots, ka aptuveni 40% nozaru plāno robotizācijas un digitalizācijas ieviešanu,» norāda E. Simsone, atklājot pasākumu Cik darba vietas Latvijā aizstās tehnoloģijas?. Kuras būs nākotnē pieprasītākās prasmes, kas ļaus līdzās pastāvēt saviem robotizētajiem kolēģiem, palīgiem? «Sarunās arī ar Eiropas kolēģiem izkristalizējās viena būtiska prasme – prasme mācīties, jo tā arī spēs cilvēku noturēt apritē.»

Trumpji būs arī analītiskā domāšana, sarežģītu problēmu risināšana, emocionālā inteliģence, radošums, oriģinalitāte, kritiskā domāšana, sistēmu analīze un novērtēšana, argumentācija, līderība. «Šīs prasmes tiek sagaidītas no tiem potenciālajiem darbiniekiem, kas šobrīd vēl mācās skolā,» uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
«Top prasme noteikti ir prasme pasniegt saprotami informāciju multikulturālai auditorijai. Latvijā tas vēl nav tik aktuāli, bet pasaulē šī prasme ir minēta kā viena no Top 3. Ir jāsaprot, ka digitalizācija skars katru no mums un mācīties vajadzēs visu mūžu,» skaidro Personāla vadīšanas asociācijas direktore Eva Selga.

L. Menģelsone piebilst, ka daļa darba devēju apzinās, ka darbinieku izglītošanā jāiegulda jau tagad, lai laikus sagatavotos pārmaiņām, vienlaikus būtu vēlams valstij nākt solīti pretī, piemēram, izdevumus, kas tiek tērēti strādājošo apmācībām, neaplikt ar nodokļiem.

Lattelecom valdes locekle Ingrīda Rone uzskata, ka ir vajadzīga vienota platforma, kur satikties tiem, kam vajadzīgas jaunas kompetences, ar tiem, kas tās spēj iedot, interesentus apmācot. «Tas šobrīd ir tukšs spēles laukumus, kas jāaizpilda ar pilnvērtīgu saturu. Darba devējam ir jāpalīdz strādājošajiem pārkvalificēties – atrast jaunu darba virzienu, nodarbi,» akcentē I. Rone.

Pieredzes stāsti

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere:

– Arvien vairāk elektronizējot pakalpojumus, kļūst nepieciešams būt pieejamiem klientiem 24/7 režīmā. Taču – no otras puses – arī mēs saskaramies ar darbaspēka trūkumu, domājam, kā padarīt mūsu kopīgo darbu vēl efektīvāku. Mūsu viens no stratēģiskajiem mērķiem ir klientu pašapkalpošanās sistēmas izveide, un virtuālais asistents Una ir viens no puzles gabaliņiem, lai to īstenotu. Virtuālajam kolēģim domājām vārdu, darbinieki iesaistījās zināšanu datubāzes attīstīšanā, testēšanā, tā ka varu teikt, ka jaunu kolēģi mēs visi kopīgi izauklējām un apmācījām. Una darbu sāka pērnā gada jūnijā. Kopš tā laika viens no mūsu darbiniekiem klientu apkalpošanas nodaļā ir pārkvalificēts par Unas treneri. Una sākotnēji pārzināja trīs tēmas, tagad ar trenera palīdzību tā pārvalda 15 tēmu. Pašlaik ar Unu ir sarunājušies 42 000 klientu. Tā spēj atbildēt uz 21 000 dažādi uzdotu jautājumu. Una spēj tik galā ar 30% jautājumu, ko saņemam e-pastos vai telefoniski.

Una principā ir aizstājusi vismaz vienu klientu apkalpošanas speciālista slodzi, bet, ieviešot Unu, radās pavisam jauna profesija [čatbota treneris]. Vienkāršāka darba vieta izzuda, bet tā vietā parādījās daudz kvalificētāka. Uzskatu, ka daudzus vienkāršos darbus pārņems roboti, virtuāli palīgi, tehnoloģijas, bet būtiski ir ne tikai šos jauninājumus ieviest, bet mācēt ar tiem strādāt kopā, pārvaldīt, kas nozīmē esošajiem darbiniekiem, vadītājiem jaunu iemaņu un zināšanu apguvi. Izsludinot jaunu vakanci, ir daudz rūpīgāk jāizvērtē, kādas specifiskas zināšanas no jaunā darbinieka tiek sagaidītas. Ir jāveido jauni amata apraksti.

Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs:

– Mēs izmantojam modernās tehnoloģijas un mākslīgo intelektu kopš 2017. gada rudens. Ikvienam uzņēmumam ir nepieciešamība strādāt efektīvi. Digitalizācija un mākslīgais intelekts palīdz mums veikt biznesa uzdevumus, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, pieaugošo datu apjomu, kā arī jaunākās paaudzes klientu komunikācijas veidu un demogrāfisko situāciju valstī. Mākslīgo intelektu mēs izmantojam gan personālvadības jomā, gan arī klientu apkalpošanā. Tas ļauj mums daudz efektīvāk uzrunāt un komunicēt ar konkrēto mērķauditoriju. Piemēram, personālvadībā izmantojam čatbotu Ieva, kas mums palīdz jauno darbinieku atlasē.

Uzskatu, ka digitālo tehnoloģiju un robotizācijas tālāka attīstība ir neizbēgama arī citos uzņēmumos. To virzīs uzņēmumu nepieciešamība būt konkurētspējīgiem, izmantojot visefektīvākos darba paņēmienus un tehnoloģijas, kādas vien pasaulē pieejamas. Tāpat to netieši veicinās arī demogrāfiskā situācija valstī, kas palielinās darba roku deficītu. Būtisks šajā stāstā būs tas, kā uzņēmumi un to darbinieki mākslīgo intelektu un robotizāciju pratīs likt lietā. Tas prasīs no darbiniekiem jaunas zināšanas un kompetences, ko jau pavisam drīz vajadzēs apgūt. Vienlaikus gribu piebilst, ka vēl ilgus gadus roboti nespēs pilnvērtīgi darboties bez cilvēku atbalsta, jo tiem nepieciešams definēt uzdevumus, to veikšanas nosacījumus, kā arī pārbaudīt rezultātu. Darbinieku neaizvietojamās spējas ir konteksta un profesionālās jomas pārzināšana, pieredze, prāts un emocijas, un tās šobrīd roboti un mākslīgais intelekts nespēj aizvietot.

Bonava Latvija komunikāciju speciāliste Līva Augustāne:

– Darbojamies būvniecības nozarē, kur tehnoloģiju ieviešanai ir vistiešākā ietekme uz uzņēmuma produktivitātes paaugstināšanu un konkurētspēju. Darbaspēka trūkuma dēļ būvniecības izmaksas tirgū aug straujāk nekā nekustamā īpašuma cenas. Lai spētu nodrošināt dzīvesvietas plašam Latvijas iedzīvotāju lokam par pieejamām cenām arī turpmāk, digitalizācija ir viena no uzņēmuma prioritātēm, kas palīdz būt efektīviem.

Esam pilnībā digitalizējuši mājokļu projektēšanu, uzņēmumā izmantojam BIM jeb būves informācijas modelēšanas tehnoloģijas. Tās ļauj iekļaut visu informāciju par būvprojektu 3D modelī, kam vienlaikus var piekļūt un veikt nepieciešamās izmaiņas vairāki speciālisti – arhitekti, inženieri, būvkonstruktori un būvdarbu vadītāji. Šī iespēja – veikt darbus paralēli – nodrošina uzņēmuma darbības efektivitāti, kas ļauj ietaupīt gan laika, gan finanšu resursus. Piemēram, ražošanas procesu efektivizācija ar BIM viena projekta ietvaros dod vidēji 80 darba stundu ietaupījumu.

Tehnoloģiju izmantošana projektēšanā novērš arī iespējamās kļūdas, informācijas zudumus un izslēdz darbību atkārtošanos. Uzņēmumā esam digitalizējuši arī produkta pārdošanas procesu, un visa informācija no klienta pirmā pieprasījuma līdz pabeigtam darījumam automātiski nonāk attiecīgi pārdošanas, grāmatvedības, juridiskajā un pēcpārdošanas departamentos.

Ieskatoties nedaudz nākotnē – ja šobrīd projektējam paši, izmantojot tehnoloģijas procesu efektivizēšanai, tad nākotnē būs izplatīta tā sauktā Generative design pieeja. Būvēsim projektus, kurus izstrādājis dators jeb mākslīgais intelekts. Piemēram, zinot apbūves noteikumus, zemes gabala lielumu, sistēma izprojektēs labāko iespējamo ēkas modeli. Šobrīd Latvijā vēl tas nenotiek, bet ar laiku varam gaidīt nākamās paaudzes tehnoloģiju ienākšanu būvniecības nozarē.

Taču mašīnām nepiemīt empātija, kas ir darbinieka pluss. Tāpat darbinieku stiprās puses ir radošs prāts, arī sadarbības prasmes. Nākotnē būs pieprasīti speciālisti, nevis, kas konkrēto darbu darīs paši, bet kuri mācēs savietot divas dažādas tehnoloģijas vai izveidot saikni starp diviem dažādiem procesiem, lai šis darbs tiktu izdarīts maksimāli efektīvi. Turklāt problēmsituāciju risināšana joprojām būs pa spēkam tikai cilvēkiem.

Kompetence pielāgoties, būt atvērtam pārmaiņām ir viena no svarīgākajām prasmēm, ko darbiniekos meklējam šobrīd un kas palīdzēs tiem pielāgoties arī nākotnes darba tirgus izmaiņām. Jau šobrīd meklējam speciālistus amatos, kādi vēl pirms pieciem gadiem nemaz neeksistēja.

Tehnoloģijas attīstās un mainās arvien ātrāk. Nav digitālu sistēmu, kuras pietiek vienreiz apgūt, un viss. Mācīties un arī testēt jaunas iespējas ietilps nākotnes darba pienākumos.

Foto: F64