Neatkarīgi no Bordāna gribas tieslietās jau notiek starptautiski pētījumi

Latvija sadarbībā ar ārvalstu ekspertiem nemitīgi veic apjomīgus tieslietu sistēmas pētījumus. Mūsu tieslietu efektivitāte uz Eiropas Savienības un OECD dalībvalstu fona tiek vērtētā kā veiksmīga, bet atsevišķās tieslietu jomās esam pat paraugs pārējām dalībvalstīm, sarunā ar Neatkarīgo atklāja Eiropas Sociālā fonda finansētā projekta Justīcija attīstībai vadītāja Anna Skrjabina.

Redzot tik plašu notiekošo tiesu sistēmas pētījumu spektru, rodas jautājums, vai ir attaisnojama ar «bezkompromisu tiesiskuma» saukli amatā nākušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna vēlme iztērēt 500 000 eiro Latvijas tieslietu sistēmas papildu izpētei.

Tieslietu «tablo»

Tiesu administrācijā (TA) Neatkarīgā noskaidroja, ka, pat ja Latvija atturētos no dalības dažādās starptautiskās tieslietu sistēmas pētniecības programmās, mūsu tieslietu sistēma tiktu pētīta neatkarīgi no tā. Ik gadu TA sūta datus Eiropas Padomes tiesu darba efektivitātes CEPEJ komitejai. Latvijas intereses tajā pārstāv Augstākās tiesas tiesnese Aija Brante. Kā norādīja A. Skrjabina, ņemot vērā iesniegtos datus, EP katru gadu vērtē Latvijas un pārējo valstu tiesu sistēmas. «Šis pētījums parāda Latvijas tiesu sistēmas efektivitāti uz pārējo EP dalībvalstu fona un to, kā un cik efektīvi mēs tērējam budžeta naudu mūsu tiesu sistēmai. Mēs par šo pētījumu neko nemaksājam,» skaidroja A. Skrjabina.

Neatkarīgi no šā pētījuma arī EK veic savu pētījumu par ES dalībvalstu tiesu sistēmām, veidojot tā saukto tieslietu tablo Justice Scoreboard. Tādējādi ik gadu Latvijas tiesu sistēma tiek salīdzināta ar pārējām 47 EP un 28 ES dalībvalstu tiesu sistēmām.

Arī Pasaules Banka veic savu neatkarīgo pētījumu, kurā analizē Latvijas tiesu sistēmas efektivitāti un to, cik tā ir «draudzīga» investoriem un investīcijām.

Sistēmas izpēte

Paralēli minētajiem pētījumiem projekta Justīcija attīstībai ietvaros tiek veikti padziļināti Latvijas tiesu sistēmas konkrēto jomu un problēmu pētījumi. Piemēram, Tieslietu ministrija (TM) un TA sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru, Augstāko tiesu un Iekšlietu ministriju veic pētījumu par investīcijām draudzīgas vides radīšanu Latvijā. Šā projekta ietvaros notiek arī tiesnešu, prokuroru un citu tiesībsargājošās sistēmas speciālistu apmācības.

Kā norādīja A. Skrjabina, Justīcijas attīstībai ietvaros tiek veikti vēl trīs pētījumi. Tos īsteno ārvalstu eksperti sadarbībā ar Latvijas ekspertiem.

Pirmais tiesu sistēmas efektivitātes pētījums notiek sadarbībā ar CEPEJ komitejas ekspertiem. Tā mērķis ir noskaidrot, cik efektīvi mēs Latvijā pārvaldām tiesu sistēmu. Jau tapušas vairākas rekomendācijas, kuras tika prezentētas Tieslietu padomei pagājušā gada 23. aprīlī. Pēc A. Skrjabinas teiktā, šobrīd notiek darbs pie rekomendāciju ieviešanas.

Rekomendācijās cita starpā norādīts, ka jānodrošina, lai Latvijas tiesu priekšsēdētājiem un jebkuram tiesnesim tiktu sniegta informācija par lietu izskatīšanas termiņiem un statistika. «Šobrīd statistika ir pieejama, bet svarīgi, lai tā būtu pieejama jebkurā brīdī dažādos griezumos, piemēram, par konkrētu tiesnesi, cik viņam ir lietu un kādi ir to izskatīšanas termiņi; cik tiesā ir konkrētās kategorijas lietu, cik daudz laika pagājis no lietas ienākšanas tiesā līdz tās izskatīšanas sākumam. Nākamā rekomendācija – virzīties uz to, lai spriedumi taptu standarta formā, lai pēc tam tos varētu ievadīt pēc vienotiem standartiem tiesu informācijas sistēmā,» stāstīja A. Skrjabina.

Ļoti lieta uzmanība pētījumos tiekot pievērsta informācijas tehnoloģijām, proti, mākslīgajam intelektam. Pēc A. Skrjabinas teiktā, vidēji viena trešdaļa Latvijas civiltiesās saņemto pieteikumu esot tādi, kur tiesnesim jāpieņem standarta lēmumi. Ar mākslīgā intelekta palīdzību dokumentus iespējams sakārtot noteiktā secībā, kas atvieglotu tiesneša darbu, ietaupot laiku, gatavojot spriedumu vai lēmumu. Tieši tādēļ nākotnē notikšot virzība uz sprieduma standarta formām.

Tiesu sistēmas pakalpojumi

Otrā Justīcijas attīstībai pētījumu grupa notiek sadarbībā ar OECD. Tiek apkopota dalībvalstu labākā pieredze, kā atvieglot iedzīvotāju pieejamību tiesiskumam. «Piemēram, cilvēks zaudējis darbu, un viņam nav iespējas nodrošināt sev juridisko palīdzību. OECD pētīja, kādā veidā iestādēm jāstrādā, lai padarītu šo tiesiskuma pakalpojumu vienkāršāk pieejamu; kā TA jāsniedz informācija par to, kādā veidā iesniegt prasību tiesā. TA būtu vienkāršā valodā jāpastāsta, kādas ir cilvēka iespējas rast savai problēmai tiesisku risinājumu. Vairākās valstīs ir pieejami video, kuros tiesneši komentē, kā risināt juridisko problēmu. Mērķis ir padarīt tieslietu sistēmu cilvēkiem saprotamāku,» skaidroja A. Skrjabina.

Vēl viens OECD pētījums bija saistīts ar visu TM un tās pārraudzības iestāžu pakalpojumu sistēmas efektivitātes izpēti, proti, vai iestāžu sniegtie pakalpojumi uzņēmējam ir ērti pieejami un izmantojami; vai tie ir elektronizēti; kādas problēmas rodas, ja uzņēmējs vēršas tiesā; vai komerclietās tiek izmantota mediācija. Pētīts, vai Komerclikums ir draudzīgs uzņēmējam. Arī pēc šiem pētījumiem tapa rekomendācijas. Tās Saeimā prezentēja pagājušā gada 23. maijā. Tagad TM un TA strādā pie šo rekomendāciju ieviešanas.

«Patlaban ar OECD uzsākts jauns pētījums par to, kādi tehnoloģiskie risinājumi padarītu tiesiskumu pieejamāku, cita starpā par iespējām sniegt juridiskos padomus tiešsaistē. Piemēram, persona vēlas šķirt laulību, bet nezina, ar ko sākt. Tehnoloģiskais rīks izvedīs personu cauri laulības šķiršanas procesam, modelējot dažādas situācijas, noskaidrojot personai atbilstošāko un pieņemamāko problēmas risināšanas veidu. Šādas shēmas mēs izstrādājam septiņām juridiskām problēmām,» stāstīja A. Skrjabina.

Pēta maksātnespēju

Trešais pētījums notiek sadarbībā ar Starptautiskā Valūtas fonda ekspertiem par maksātnespējas politikas pamatnostādnēm. Pētījums prezentēts pirms divām nedēļām, bet publiski būšot pieejams tuvākajā laikā.

Runājot par ieguvumiem no pētījumiem sadarbībā ar CEPJ, OECD un SVF ekspertiem, A. Skrjabina teica: «Ieguvumi ir ne tikai rekomendācijas. Starptautiskie eksperti strādāja kopā ar mūsu ekspertiem, kas pats par sevi ir ļoti izcils pieredzes apmaiņu veicinošs faktors. Mūsu zināšanas, pateicoties šai sadarbībai, ir būtiski augušas.» Viņa norādīja, ka visu triju pētījumu kopējā summa bijusi 450 000 eiro. 85% no šīs summas segusi Eiropas Komisija; 15% jeb 67 500 eiro – Latvijas valsts.

Pētījumos noskaidrojies, ka Latvijas tiesu sistēma uz kopējā ES dalībvalstu fona izskatās visai labi: «Mēs salīdzinoši ar citām dalībvalstīm tiesās ātri izskatām lietas no brīža, kad celta apsūdzība, līdz pirmās instances spriedumam. Šajos rādītājos mēs ejam aizvien augstāk. Mēs esam labi aprīkoti IT jomā. Šobrīd strādājam pie prokuratūras elektroniskās sistēmas savienošanas ar tiesu informācijas sistēmu. Tas nozīmē, ka ar laiku kriminālprocesā varēsim pāriet uz pilnīgu bezpapīru tiesvedību. Mēs to plānojam paveikt tuvāko divu gadu laikā. Mēs būsim vadošā valsts tehnoloģiju jomā un varam par to diskutēt ar citām OECD dalībvalstīm. Šajā jomā mēs varētu kļūt līderi, no kā pārējā pasaule varēs mācīties. Tas jau arī ir mūsu pētījumu mērķis.

Foto: F64