E-veselību aptur, bet nelikvidē
Saeimas deputāti e-veselībai devuši jaunu palamu – strādāt e-veselībā ir kā jāt ar beigtu zirgu, savukārt veselības ministre Ilze Viņķele šo elektronisko sistēmu nosaukusi par nepareizi ieņemtu bērnu. Ņemot vērā e-veselības sistēmā konstatētas daudzās kļūdas, ministre uz laiku ir apturējusi projekta trešās kārtas uzsākšanu, bet negrasās no tās atteikties pavisam.
Skatot e-veselības ieviešanas laika grafiku, 2019. gadā bija jāuzsāk e-veselības pilnveidošana jeb trešā kārta. Divās līdzšinējās e-veselības kārtās kopš 2016. gada izveidots e-veselības portāls eveseliba.nvd.gov.lv, un tas kļuva par publiski pieejamu; tajā pašā gadā sākās līgumu slēgšana un uzdevums aptiekām ievadīt e-receptē datus par izsniegtajām zālēm, bet kopš 2017. gada e-veselībā var pieteikt Eiropas veselības apdrošināšanas karti, kā arī teorētiski – saņemt e-konsultāciju, pieteikties pie ģimenes ārsta, apskatīt vizuālās diagnostikas datus. Savukārt no 2018. gada janvāra e-veselībā sākās kompensējamo un darbanespējas lapu elektroniska aprite. Plānos ir ieviest e-nosūtījumu. Pašlaik arī e-veselībā ir iespējams noskaidrot savu veselības apdrošināšanas statusu, jo ir pieslēgtas visas datubāzes. Nacionālā veselības dienesta speciālisti stāsta, ka 2019. gadā būtu jāuzsāk e-veselības pilnveidošana jeb trešā kārta. Ko tā paredz? Trešā kārta ir divu projektu apkopojums – veselības nozares informācijas sistēmu, tas ir, reģistru modernizācija, attīstība un integrācija ar e-veselības informācijas sistēmu, kā arī sistēmas tālāka pilnveidošana, sasaistot to ar personas identifikāciju. Nacionālais veselības dienests skaidro, ka pašlaik tiek pilnveidota programmatūra e-nosūtījumam, e-receptei, e-darbanespējas lapai un PREDA, kas ir noteiktu saslimšanu reģistri, piemēram, cukura diabēta pacientu reģistrs.
Tomēr e-veselības funkcionalitātes nepilnību saraksts ir visai pagarš – apzinātas vismaz 50 nepilnības. Dienests pašlaik veic šo nepilnību labošanas izmaksu aprēķinus un termiņus, kā arī nepieciešamos iesaistāmos cilvēkresursus, lai nepilnības novērstu. E-veselības sistēmā konstatētas vēl citas problēmas – infrastruktūra strauji noveco, pieaug datu apjoms un datu centram ir kapacitātes problēmas. Nacionālais veselības dienests tāpat arī norāda, ka ir nepieciešama pastāvīga sistēmas uzlabošana, jo mainās ne tikai likumi, bet arī sistēmas lietotāju vēlmes pēc tiem vai citiem uzlabojumiem.
Tomēr veselības ministre I. Viņķele nekādus sistēmas uzlabošanas darbus pašlaik negaida, bet uz laiku ir apturējusi e-veselības trešās kārtas uzsākšanu, lai konkretizētu tajā plānotās aktivitātes un prioritizētu to ieviešanas secību. Ministre arī uzdevusi Veselības ministrijai un Nacionālās veselības dienestam piesaistīt e-veselības lietotāju pārstāvjus, kas izvērtētu plānotos pasākumus no lietotāju aspekta. «Kamēr neesmu saņēmusi pārliecību, ka mēs iesim pareizo ceļu, neredzu pamatu saskaņot trešās kārtas uzsākšanu. Šeit nav jāizgudro nekas jauns, tādēļ procesam nevajadzētu aizņemt pārlieku ilgu laiku. Vienlaikus jānorāda, ka par daļu risinājumu sākts domāt pirms trīs gadiem, un mums ir nepieciešams pāraktualizēt prioritātes, lai neatkārtotos gadījumi, ka mēs saņemam kaut ko, kas vairs nav atbilstošs lietotāju un mūsdienu vajadzībām,» uzskata I. Viņķele.
Tiesa, vismaz pagaidām ministre nav plānojusi atteikties no e-veselības sistēmas kā tādas, un kā to prasa ģimenes ārsti. Latvijas Ārstu biedrības vadītāja ģimenes ārste Ilze Aizsilniece aicina atteikties no līdzšinējās sistēmas, jo tā «ir caura, un, ja būvēsim kaut ko klāt, mēs tikai lipināsim ciet caurumiņus». Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide lakoniski piebilst, ka «tādu sistēmu mums nevajag». Galvenais ārstu iebildums ir trūkumi sistēmas darbībā, kādēļ neesot iespējams normāli strādāt.
Ministre norādīja: lai nodrošinātu e-veselības saderību ar ārstu un citu lietotāju izmantotajām platformām, tiks sasaukta e-veselības lietotāju padome (ārstu, ģimenes ārstu, farmaceitu, slimnīcu un citu lietotāju pārstāvji).
E-veselība
E-darbanespējas lapas
2018. gada laikā izrakstīta 966 741 darbanespējas lapa
-tajā skaitā 22 905 saistītas ar grūtniecību, dzemdību atvaļinājumu
Unikālais pacientu skaits 313 241
Kopējais darbanespējas dienu skaits 13,3 miljoni
Vidējais darbanespējas dienu skaits uz vienu unikālo pacientu 38,6 dienas
E-receptes
Izrakstītas 11 700 077 e-receptes
-no tām atprečotas 10 739 722 receptes jeb 92%
52% no atprečotajām receptēm ir valsts kompensējamas
8% no visām valsts kompensējamām receptēm ir papīra receptes, kas nav ievadītas e-veselībā
Avots: Nacionālais veselības dienests