Jaunpienācēji sašķēluši krievvalodīgo un latviešu attieksmi pret politiķiem

Jaunu partiju un politiķu iekļūšana Saeimā sen nepiedzīvotos apmēros sašķēlusi krievvalodīgo un latviešu attieksmi pret politiķiem un valsts amatpersonām. Krievvalodīgo vidū pozitīvā vērtējuma pārsvars negatīvajam vērojams tikai attiecībā uz viena pie latviskā politspārna nomināli pieskaitāma politiķa – Aivara Lemberga – veikumu. Iepriekšējos gados abu kopienu redzējums nav bijis tik krasi nodalīts.

Pētījumu centra SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma februārī veiktais pētījums liecina, ka, salīdzinot ar iepriekšējo trīs gadu politiķu un valsts amatpersonu reitingiem, arī šajā gadā krievvalodīgo respondentu vidū joprojām nepārspējams līderis ir Rīgas mērs Nils Ušakovs, kuram ar otru labāko rezultātu seko Aivars Lembergs. Šāda kompozīcija reitingos vērojama vismaz ceturto gadu pēc kārtas.

Šajā laika posmā krievvalodīgo un latviešu atbilžu veidoto reitingu vienojošais faktors ir nosacīti politiski neitrālās amatpersonas. Proti, abu respondentu grupu vidū vairāk apmierināto par neapmierinātajiem ir tad, ja tiek vērtēts Valsts kontroles (VK), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Tiesībsarga paveiktais darbs.

Neatkarīgi no personas, kurai uzticēti šie pienākumi, iedzīvotāju vidū amats šajās institūcijās vieš uzticību pats par sevi. Tā domāt vedina, piemēram, pozitīvais reitings (10,2) jaunajai VID vadītājai Ievai Jaunzemei, kura amatā tika apstiprināta februāra sākumā, bet ar to pieticis, lai respondentu vidū viņas darbu pozitīvi vērtētu vairāk cilvēku nekā negatīvi. Vienlaikus lielākajai daļai (62,7%) aptaujāto šī amatpersona nav zināma vai par to nav viedokļa.