Lielākie uzņēmumi gada laikā kļūst par 100 miljoniem eiro vērtīgāki

Latvijas vērtīgākie uzņēmumi krīzē kopumā zaudēja aptuveni 54 procentus savas vērtības. Lielākajai daļai uzņēmumu līdz šim izdevies sasniegt un pat ievērojami apsteigt pirmskrīzes līmeni, taču atsevišķi uzņēmumi joprojām cīnās ar krīzes sekām, 12 gadu laikā zaudējot līdz 30 procentiem savas vērtības, liecina Neatkarīgās pētījums.

Prudentia un Nasdaq Riga veidotā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 kopējā uzņēmumu vērtība 2018. gadā bija 17,7 miljardi eiro, kas ir par aptuveni vienu procentu vairāk nekā 2017. gadā, par 10% vairāk nekā 2007. gadā un par 42 procentiem vairāk nekā 2010. gadā. Lai iekļūtu TOP 101, pērn uzņēmumu vērtībai bija jābūt vismaz 47,1 miljonam eiro. 2006. gadā šis slieksnis bija 9,3 miljoni eiro.

Savukārt, Lursoft, analizējot visu Latvijas uzņēmumu novērtējumus par 2018. gadu, aprēķinājis, ka uzņēmumu kopējā vērtība 2018. gadā sasniegusi 30,65 miljardus eiro. Gadu iepriekš, 2017. gadā, šo uzņēmumu kopējā vērtība bija par 27,05% zemāka.
Latgale pārsteidz

Lai gan finanšu pakalpojumu nozare pērn ir bijusi vērtīgākā nozare Latvijā starp TOP 101 uzņēmumiem ar 2,6 miljardu eiro kopējo vērtību, šīs nozares lielākie uzņēmumi gada laikā kopumā zaudējuši četrus procentus savas vērtības. Savukārt tranzīta un loģistikas nozares uzņēmumi gada laikā kopumā kļuva par 12 procentiem vērtīgāki, to kopējai vērtībai sasniedzot 2,3 miljardus eiro, bet komunālo pakalpojumu nozare gada laikā pieaudzēja 18 procentu savas vērtības. Tomēr starp nozarēm lielākais pieaugums 2018. gadā (39 procentu apmērā) ir bijis tirdzniecībai ar industriālām precēm, savukārt lielākais vērtības kritums bijis būvniecībā – šīs nozares flagmaņi gada laikā kopumā zaudējuši 47 procentus savas vērtības.

Lursoft pētījums atklāj, ka Rīgā koncentrēti Latvijas TOP 10 vērtīgākie uzņēmumi, taču visstraujākais uzņēmumu pieaugums bijis Latgalē – pētījuma ietvaros analizēto uzņēmumu vidējais novērtējums gada laikā pieaudzis par 60,24%. Tajā pašā laikā vērtīgākie uzņēmumi meklējami Kurzemē.

Divi visvērtīgākie – valsts uzņēmumi

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 jau desmito gadu pēc kārtas pērn tika atzīta a/s Latvenergo. Tā vērtība 2018. gadā bija 1,705 miljardi eiro. Tāpat Latvenergo izdevās saglabāt arī līderpozīcijas Baltijā, ieņemot trešo vietu Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 10. Otro vietu pērn saglabāja a/s Latvijas valsts meži ar 770,5 miljonu eiro lielu uzņēmuma vērtību. Abi šie uzņēmumi pieder Latvijas valstij.

Savukārt, a/s Swedbank no 5. vietas 2017. gadā pērn pakāpās līdz 3. vietai, sasniedzot 664,2 miljonus eiro lielu vērtību.

Pēdējo piecu gadu TOP 101 vērojams būtisks privātā kapitāla uzņēmumu vērtības pieaugums, kas ir auguši vidēji par 6,5 procentiem gadā, bet valsts kapitāla uzņēmumu kopējā vērtība pēdējo piecu gadu laikā ir augusi tikai par vidēji 3,3 procentiem gadā, kas kopumā liecina, ka privātā sektora uzņēmumi vērtības audzēšanas ziņā ir spējuši darboties efektīvāk nekā valsts uzņēmumi.

Izpētot top101.lv pieejamās uzņēmumu vērtības 2006. un 2018. gadā, Neatkarīgā secināja, ka šajos 12 gados visstraujākais vērtības kāpums bijis farmācijas uzņēmumam Olainfarm. Tā vērtība pieaugusi 19 reižu jeb par 78 miljoniem eiro.

Reputācija un sabiedrības doma

Strauji savu vērtību audzējošais Olainfarm, savukārt, pēc TOP 101 datiem, pērn zaudēja 17 procentu savas vērtības, no 11. vietas 2017. gada topā noslīdot līdz 18. vietai (tiesa, saskaņā ar Lursoft pētījumu Olainfarm vērtība 2018. gadā pieaugusi par 3,97%). Iespējams, uzņēmuma vērtību kaut kādā mērā ietekmēja 2017. gada nogalē aizsaulē aizgājušā uzņēmuma īpašnieka Valērija Maligina (viņam piederēja gandrīz 70% Olainfarm akciju) mantojuma dalīšanas un vadības maiņas peripetijas.

Kā Olainfarm veiksies šogad, šobrīd ir grūti prognozēt, īpaši ņemot vērā faktu, ka Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policija nule kā sākusi kriminālprocesu par farmācijas uzņēmuma Olainfarm darījumiem, kā vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga. Pērn rudenī viena no trim Valērija Maligina mantiniecēm pārņēma kontroli pār farmācijas rūpnīcas Olainfarm kontrolpaketi un nomainīja uzņēmuma vadību. Viņa no lemšanas izslēdza pārējās akcionāres, kuras tagad jauno vadību vaino aizdomīgos darījumos, par ko Finanšu policija sākusi kriminālprocesu.

Mazumtirgotājiem aizvadītie 12 gadi ļāvuši būtiski palielināt savu vērtību, piemēram, SIA Rimi Latvia kļuva 2,5 reizes, SIA Maxima Latvija – vairāk nekā trīs reizes vērtīgāka. 2013. gadā – Zolitūdes traģēdijas gadā – Maxima Latvija zaudēja aptuveni 1% savas vērtības, 2014. gada laikā vēl vienu procentu, bet šobrīd vērtības zaudējums jau ar uzviju ir atgūts. Arī Rimi Latvija 2014. gadā nedaudz zaudēja savu vērtību, ko jau 2015. gadā atguva ar lielu pārsvaru.

Lielāko vērtības kritumu no 2006. gada šā topa ietvaros piedzīvoja mobilo sakaru kompānija Tele2, kuras vērtība samazinājās par 33 procentiem jeb 107 miljoniem eiro, pat neskatoties uz to, ka uzņēmums ik gadu infrastruktūras attīstībā iegulda aptuveni desmit miljonus eiro.

2009. gadā sabiedrību satracināja ziņa par Mazsalacas meteorītu, kas, izrādījās, bija Tele2 mārketinga akcija. Uzņēmuma vērtība kritās gan 2009. gadā, gan 2010. gadā, gan arī vēl turpmākajos trīs gados, taču diez vai tas bija viltus meteorīta dēļ. Krīze skāra daudzas nozares, tajā skaitā mobilo sakaru jomu, kurās situāciju vēl pasliktināja Eiropas Savienības vairumtirdzniecības regulējums.

Andris Siksnis, a/s Latvenergo komunikācijas direktors:

– A/s Latvenergo iet pārmaiņu ceļu, un, ja izmaiņas nav redzamas momentāni, tomēr tie ir praktiski nomērāmi lielumi uzņēmuma vērtības pieaugumam. 2012. gadā uzsākot un veicot obligāciju emisiju biržā, uzņēmums ir uzlabojis savu pārvaldību, kļuvis caurspīdīgāks un spējis nodrošināt biznesa vērtības pieaugumu vairāku gadu garumā. Vērtības pieaugumu ir sekmējuši arī vairāki citi faktori, piemēram, Baltijas elektroenerģijas tirgus liberalizācija, kas deva iespēju paplašināt Latvenergo darbību kaimiņvalstīs.

2013. gada vasarā darbību uzsāka Nord Pool Spot Latvijas tirdzniecības apgabals, līdz ar to visas Baltijas valstis pievienojās elektroenerģijas biržai, tā nodrošinot integrāciju vienotā Ziemeļvalstu-Baltijas elektroenerģijas tirgus struktūrā, kurā Latvenergo ir nozīmīgs dalībnieks, un tas nodrošina sekmīgu darbību elektroenerģijas vairumtirgū.

Mūsu ražošanas virzieni ir Daugavas HES hidroagregātu pakāpeniska rekonstrukcija, zaļās enerģijas izstrāde un staciju darbība vairumtirdzniecības biržā, tāpat arī Latvenergo termoelektrostaciju rekonstrukcija un efektivitātes pieaugums, strādājot augsti efektīvā koģenerācijas un kondensācijas režīmā.

Vērtības pieaugumu, protams, ir sekmējušas arī ievērojamas inovāciju un digitalizācijas pārmaiņas elektroenerģijas ražošanā, pārvadē un tirdzniecībā.

Tāpat strādājam pie sadales sistēmas pakalpojuma kvalitātes mērķtiecīgas paaugstināšanas un digitalizācijas, kas, piemēram, 2022. gadā sadales tīklu darbību ļaus nodrošināt ar divas reizes mazāk darbiniekiem nekā 2005. gadā, saglabājot nemainīgu apkalpojamā tīkla garumu, kas ir vairāk nekā 90 000 kilometru.

Biznesa vērtības pieaugumu nodrošināja arī Latvenergo veiksmīga pielāgošanās tirgus izmaiņām vairāku gadu laikā, tas ir, jaunu produktu un pakalpojumu izveidošana un piedāvāšana tirgū, attīstot Elektrum tirdzniecības zīmolu, klientu apkalpošanas kvalitātes mērķtiecīga paaugstināšana.

Valdis Vancovičs, Tele2 valdes priekšsēdētājs:

– Uzņēmuma vērtības dinamika atbilst Latvijas mobilā sakaru tirgus kopējām attīstības tendencēm šajā laika posmā. Proti, telekomunikāciju tirgus Latvijā 2008. gadā sasniedza visu laiku augstāko ieņēmumu punktu, taču drīz pēc tam to ietekmēja strauja ekonomiskā lejupslīde valstī, Eiropas Savienības vairumtirdzniecības regulējums, kā arī asā konkurence par tirgus daļu un mobilo sakaru lietotāju pirktspējas izmaiņas. Sākot ar 2014. gadu, situācija Latvijas telekomunikāciju tirgū mainījās – attīstījās 4G tīkls, un mobilo datu pakalpojumi ieņēma aizvien svarīgāku lomu mobilo tarifu portfelī, nodrošinot nozares atgriešanos pie izaugsmes. Mobilo sakaru uzņēmumu vērtības līknes gandrīz precīzi sekoja tirgus notikumiem.

Šobrīd Tele2 strādā ar augstāko rentabilitāti mobilo sakaru nozarē Latvijā (36,7%), kas liecina par teicamu uzņēmuma darbību. Gan rentabilitātes rādītāji, gan arī apgrozījums pēdējos trīs gados ir audzis, uzņēmuma vērtībai pēdējo divu gadu laikā palielinoties par ievērojamiem 33%! Uzņēmuma atdeve no kapitāla (ROCE) ir apmēram divas reizes augstāka nekā pārējiem nozares dalībniekiem, kā arī vairākus gadus Tele2 Latvijā ir atzīts par uzņēmumu ar augstāko kredītvērtējumu nozarē.