Sandis Ģirģens: Neciešu subjektus, kas aizskar personu un valsts intereses

Par attiecībām ar Šveices advokātu Rudolfu Meroni, par iecerēm policijas izmeklēšanas kvalitātes paaugstināšanā, par policistu algām un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu (KPV LV).

– Vienā no interneta portāliem rakstam ir šāds virsraksts – Meroni, ticis pie «sava» iekšlietu ministra, cenšas sākt «iekasēt dividendes». Vai esat Meroni ministrs?

– Neesmu pazīstams ar Rudolfu Meroni vai ar viņu saistītām personām, līdz ar to nav un nevar būt nekāda veida attiecību.

No informācijas, kas pieejama plašsaziņas līdzekļos, Šveices advokāts Rudolfs Meroni ir liecinieks un ar procesa virzītāja (prokurora) lēmumu noteikts kā Lembergu ģimenei iespējams piederošās arestētās mantas glabātājs Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietā, kas šobrīd iztiesāšanas stadijā atrodas pirmās instances tiesā Rīgas apgabaltiesā.

2018. gada 17. augustā Latvijas Republikas interesēs no politiskās partijas KPV LV puses Ģenerālprokuratūrā tika iesniegts iesniegums par kriminālprocesa ierosināšanu pret Rudolfu Meroni saistībā ar prettiesisku rīcību ar arestēto mantu, kā arī par Rudolfa Meroni atcelšanu no arestētās mantas glabātāja statusa. Iesniegumā lūdzām uzlikt par pienākumu procesa virzītājam pieņemt lēmumu par arestētās mantas nodošanu glabāšanā kādai no konkrētās ministrijas padotībā esošām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī par arestētās mantas naudas līdzekļu ieskaitīšanu Valsts kases kontā, lai novērstu Latvijai pienākošās, valsts labā konfiscējamās mantas acīmredzamo izšķērdēšanu.

Tādējādi, atgriežoties pie uzdotā jautājuma, tieši pretēji – faktiski esmu Rudolfam Meroni nevēlama persona iekšlietu ministra amatā. Valdības veidošanas procesā bija acīmredzami mēģinājumi nepieļaut KPV LV atbildībā nodot Iekšlietu ministriju (IeM), kā arī bija un joprojām turpinās neveiksmīgi mēģinājumi mani kompromitēt kā iekšlietu ministru. Neciešu subjektus, kas aizskar personu un it sevišķi valsts intereses.

– Vai esat iejuties ministra ampluā, iepazinies ar nozares problēmām un ķēries pie darba?

– Kopš 2019. gada 23. janvāra, kad tika izveidota valdība, faktiski panākta praktiska sadarbība ar Tieslietu ministriju (TM) par regulāru informācijas apmaiņu, kas palīdzētu veicināt pirmstiesas izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveidošanu.

Esmu konstatējis trūkumus Valsts policijas koledžas policijas apmācības sistēmā (e-platformā), jo līdz pat 2019. gada 18. februārim nav bijusi tehniska iespēja Valsts policijas (VP) darbiniekiem attālināti paaugstināt savu kvalifikāciju. Uzsākts process, lai jau šogad Valsts policijas koledžas apmācības sistēmā tiktu automātiski integrēta aktuālā informācija kvalifikācijas celšanai. IeM dots uzdevums strādāt pie amatpersonu obligātās, ikgadējās kvalifikācijas paaugstināšanas un apmācības sistēmas ieviešanas ar obligāto mācību stundu skaitu. Konceptuāli tiek strādāts pie tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidošanas. Tai pašā laikā 2019. gada IeM darba plāns paredz uzsākt atlīdzības sistēmas pilnveidošanas procesu.

Pēc manas iniciatīvas uzsākts process noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonda tiesiskā regulējuma izmaiņām, kas dotu iespēju Iekšlietu ministrijai iegūt papildu līdzekļus padotībā esošo iestāžu stiprināšanai. Šobrīd veidojās absurda situācija, proti, neatkarīgi no tiesībsargājošo iestāžu darbības rezultātā konfiscētajiem līdzekļiem valsts noteica griestus divu miljonu eiro apmērā, kas sadalās starp septiņām iestādēm. Iedomājieties, pateicoties tiesībsargājošo iestāžu darbam, valsts labā tiek konfiscēti desmitiem miljonu eiro, bet atgriezeniskā saite no valsts puses ir niecīga. Neviens nebija aktualizējis šādu absurdu, kas tiešā veidā neveicina tiesībsargājošo iestāžu kapacitātes un resursu stiprināšanu.

Uzsākta diskusija par VP sadarbību ar pašvaldības policiju, kas dotu iespēju ekonomēt resursus un pašvaldības policijai zināmu kompetenci uzsākt atsevišķu kategoriju administratīvo lietu lietvedību.

Vēl pēc manas iniciatīvas uzsākti procesi iekšējo resursu optimizēšanai, strādājam pie inovatīvo tehnoloģiju ieviešanas daudz plašākai un detalizētākai degvielas izlietošanas transportlīdzekļu braukšanas maršrutu kontrolei, efektīvākai transportlīdzekļu izmantošanai.

– Ja diskusija par tiesu varas problēmām notiek pietiekami ilgi, neizbēgami atskan frāze, ka policijas izmeklēšanas kvalitāte ir zema. Un kā viens no galvenajiem iemesliem tiek minēts tas, ka savulaik tika likvidēta Policijas akadēmija. Vai Policijas akadēmija kādreiz tiks atjaunota?

– Policijas akadēmijas likvidēšana ir acīmredzams kauna traips un absolūti kaitniecisks lēmums. Pašlaik Policijas akadēmijas atjaunošana uz Valsts policijas koledžas bāzes nav juridiski un ekonomiski lietderīga un iespējama. Valsts policijas koledža atrodas tajā pašā ēkā, kurā atradās Policijas akadēmija. Nekas nav mainījies, izņemot faktu, ka ēka ir nožēlojamā tehniskā stāvoklī. Lai atjaunotu Policijas akadēmiju tikai un vienīgi studiju bāzes nodrošināšanai, jau pirmajam studiju gadam būtu vajadzīgi 3 921 858 eiro. Katriem nākamajiem studiju gadiem nepieciešami vidēji divi miljoni eiro gadā, neskaitot vairākus miljonus eiro, kas nepieciešami Policijas akadēmijas infrastruktūras atjaunošanai, telpu remontiem. Pašreizējā valsts budžeta ietvaros tas nav iespējams.

Tāpēc kā risinājumu es redzu struktūrvienības izveidi esošā, spēcīgā universitātē, kurai jau ir akreditēta studiju programma ar profesionālo bakalaura grādu tiesību zinātnēs, kurā varētu integrēt tematisko specializāciju darbam tiesībaizsardzības iestādēs ar specifiskām papildu zināšanām, piemēram, kiberdrošībā, finanšu noziegumu izmeklēšanā, tiesu medicīnā. Tas būtu alternatīvs un pat labāks risinājums nekā ekonomiski neizdevīgais mēģinājums atjaunot Policijas akadēmiju uz Valsts policijas koledžas bāzes. Līdz brīdim, kamēr netiks izveidots moderns apmācības modelis darbam policijā, tiks saglabāts iepirkums profesionālā bakalaura studiju programmai Policijas darbs. Pašlaik aktīvi strādājam pie tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidošanas koncepcijas, par galveno mērķi izvirzot iespēju iegūt valsts apmaksātu augstāko juridisko izglītību ar modernu specifiku darbam tiesībaizsardzības iestādēs, kas būtu arī viens no spēcīgiem motīviem iegūt konkurētspējīgu izglītību un turpināt dienestu iekšlietu sistēmā.

Eiropas Komisijas sniegtā finansiālā atbalsta ietvaros tūlīt noslēgsies starptautisko ekspertu darbs pie VP organizatoriskās struktūras un funkciju izvērtējuma. Sinerģijā ar starptautisko ekspertu konkrētajiem ieteikumiem, VP darbinieku sniegtajiem priekšlikumiem, tai skaitā arī manu redzējumu, centīsimies optimizēt VP dienesta organizatorisko struktūru, lai nedublētos funkcijas un konstatētu nevajadzīgas amata štata vietas, kam nav nekāda pozitīva pienesuma VP funkciju nodrošināšanā.

Tuvākā mēneša laikā tiks uzsākta metodoloģijas skaņošana ar Ģenerālprokuratūru par minimālo izmeklēšana darbību apjomu pirmstiesas kriminālprocesā. Izmeklētājiem tiek aktīvi skaidrots Kriminālprocesa likuma 400. panta tvērums, kas dod tiesības apturēt izmeklēšanas darbības tumšajos kriminālprocesos, kuros nav nekādu pavedienu nozieguma atklāšanai. Beidzot ir panākta izpratne metodoloģijas tvērumā attiecībā uz DNS ekspertīžu noteikšanu, lai jebkurā kriminālprocesā nesūtītu katru priekšmetu DNS ekspertīzes veikšanai. Faktiski ir noteikti precīzi kritēriji un lietu kategorijas šādas ekspertīzes noteikšanai, kas jau šobrīd samazina ekspertīžu gaidīšanas termiņus. Ir jārod risinājums tam, kādā veidā padarīt efektīvāku Veselības ministrijas pakļautībā esošo Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centru, kuru ekspertīžu veikšanas termiņi šobrīd nav pieņemami un kavē noteiktu kategoriju kriminālprocesu pirmstiesas izmeklēšanu.

– Vai no premjera un koalīcijas partneru puses jūtama sapratne par tādām lietām kā, piemēram, nepietiekams finansējums Valsts policijas koledžai?

– Kā jau minēju iepriekš, valsts līdzšinējā politika attiecībā uz valsts iekšējās drošības stiprināšanu, kas ietver ne tikai cīņu ar ēnu ekonomiku, organizēto noziedzību, korupciju, bet arī valsts ārējās robežas stiprināšanu, civilo aizsardzību, nav bijusi pietiekama, lai neteiktu skarbāk. Iepriekš esmu uzsvēris, valsts labklājības pamats ir saprotama un konkurētspējīga nodokļu politika kopsolī ar pietiekamu atbalstu valsts iekšējai drošībai. Finansējot dabas takas, primāri investējot nesaprotamā infrastruktūrā ar anormālu korupcijas līmeni, būvju sadārdzinājumu, par prioritāti izvirzot dejas un dziesmas, mēs esam tur, kur esam. Ceru, ka premjers un koalīcijas partneri sapratīs manu algoritmu valsts budžeta ieņēmumu palielināšanai.

– Vai policistiem būs lielākas algas?

– Atlīdzības sistēmas kodols jeb atskaites punkts policistu darba algai ir atsevišķas kategorijas amatpersonu (izmeklētāju) ar speciālajām dienesta pakāpēm atalgojums, kas ar 2017. gada 1. janvāra grozījumiem Atlīdzības likumā pielīdzināts rajona (republikas pilsētas) prokurora mēnešalgai, kas pirms nodokļu nomaksas 2019. gadā sastāda 2639 eiro. Šāds algoritms ir pareizs. Jautājums ir tikai par attiecīgo kvalificēto izmeklētāju skaitu un motivāciju par tādiem kļūt. Tā kā prokuroru atalgojums pieaugs, līdz ar to arī noteikto kategoriju izmeklētāju darba alga cietajā sakabē kļūs lielāka.

VP pavisam kopā ir 17 amatu kategorijas, kurās noteikta minimālā mēnešalga un maksimālā mēnešalga ar piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, neieskaitot dažādas piemaksas, piemēram, piemaksa par virsstundām, nakts darbu, atvaļinājuma pabalsts utt. Atšķirībā no citām struktūrām IeM padotībā esošo iestāžu darbinieki tiek nodrošināti ar zināma apmēra bezmaksas veselības aprūpi. Turklāt, pamatojoties uz 2013. gada novembrī pieņemtajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem ir tiesības saņemt vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā atbilstoši pēdējam amatam.

Var piekrist, ka policijas darbinieka atalgojuma bāzes summa pašlaik ir neadekvāti zema un tā būtu jāpalielina. Tajā pašā laikā pastāv piemaksu un sociālo garantiju grozs, kas netiek nodrošināts citu profesiju pārstāvjiem.

Turklāt realitātē var rasties absurda situācija, ka zemākas kategorijas policijas darbinieks, kas pie minimālās mēnešalgas sakrāj zināma daudzuma virsstundas vai piemaksu par darbu naktsmaiņā, saņem lielāku atalgojumu nekā, piemēram, policijas darbinieks ar augstāku kvalifikāciju. Turklāt šādiem darbiniekiem atsevišķos gadījumos ar darba devēju ir dota atļauta savienot amata pienākumus ar citu darbu, kas dod papildu ienākumus. Tāpēc esošā ierobežotā budžeta ietvaros nākamajiem gadiem esmu fiksējis atsevišķas kategorijas policijas darbiniekus, kuriem būtu primāri nepieciešama atalgojuma pārskatīšana, piemēram, policijas kadetu atalgojums, kas šobrīd sastāda 455 eiro, bet jārod iespēja pielīdzināt minēto atalgojumu zemākajai mēnešalgai, kāda ir Nacionālo bruņoto spēku karavīram. Tas būtu vismaz līdz 520 eiro. Atalgojums noteikti būtu jāpalielina personām, kuras ar augstāko izglītību iestājas Valsts policijas koledžas sešu mēnešu programmā apmācībai darbam policijā. Neto darba samaksa būtu jāpārskata zemākas kategorijas amatpersonām – konvojā, kārtības policijā, kriminālistikā – ekspertu palīgiem, kandidātiem. Tajā pašā laikā jāvērtē atsevišķu Valsts policijas amatpersonu kategoriju darba algas apmērs, kuri nevis ir administratīvā darba veicēji priekšniecības līmenī, bet atbilstoši kvalifikācijai praktiskā darba veicēji, piemēram, arī izmeklētāji, kuri nekvalificējas 2017. gada 1. janvāra Atlīdzības likuma grozījumiem izmeklētāju algai, kas pielīdzināta rajona (republikas pilsētas) prokurora mēnešalgai. Tomēr primāri atalgojuma izmaiņas nevar notikt manuāli, ir nepieciešama motivējoša sistēma, kas liktu VP amatpersonām mācīties, paaugstināt kvalifikāciju, lai nebūtu iemesls palikt zemākas kvalifikācijas kategorijā ar domu kaut kur piepelnīties papildu darbā, vai otra galējība – nonākt administratīvā personāla rindās, faktiski ikdienā neveicot pamatdarbus – to pašu kriminālprocesu izmeklēšanu. Strādāsim, meklēsim risinājumus.

– Hroniska nelaime, ka izmeklētāji ir apkrauti ar tik daudzām lietām, ka nav ticams, ka fiziski iespējams visās tajās iedziļināties. Kā risināsiet šo izmeklēšanas darba kapacitātes problēmu?

– Iekšlietu ministrijas uzdevumā Tieslietu ministrijai iesniegti konkrēti priekšlikumi grozījumiem Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā, kas atslogos pirmstiesas kriminālprocesu un samazinās lietu uzkrājumu Valsts policijā. Tiek samazināts tumšo krimināllietu skaits.

– Jūs esat draudīgi izteicies, ka esat gatavs nomainīt VP vadību, ja šīm amatpersonām dotie uzdevumi netiks izpildīti. Viens no jūsu pārmetumiem policijai ir par atklāto noziegumu statistiku. Vai prasība pēc atklāto noziegumu skaita palielināšanas neskubinās policiju falsificēt pierādījumus, izsist atzīšanos, pierunāt cietušos nerakstīt iesniegumus?

– VP amatpersonu atstādināšana no amata nav pašmērķis. Mērķis ir ieviest strukturālas reformas, izmaiņas normatīvajos aktos, kas padarītu efektīvāku un atslogotu VP darbu, tajā pašā laikā uzlabojot izmeklēšanas efektivitāti. Kvalifikācijas paaugstināšana, VP darba organizēšana pat iecirkņu līmeņos, savu padoto darbinieku motivēšana un kontrole ir pamats amatpersonu likuma pārkāpumu izskaušanai saknē un mēraukla priekšnieku atbilstībai ieņemamajam amatam. Es kā iekšlietu ministrs nepiekrītu un nosodu jebkādas vardarbības formas izpausmes no valsts amatpersonu puses, kas liecina tikai un vienīgi par intelekta un apmācības robiem. Valsts amatpersonām, kas ir tendētas uz vardarbību, korupciju, paviršu un nolaidīgu dienesta pienākumu izpildi, nav vietas iekšlietu sistēmā, un tādas ir saucamas pie likumā noteiktās atbildības visbargākajā veidā.

Foto: F64