Procents pie procenta – kā dabūt naudu veselības budžetā
Pašlaik sociālās iemaksas, kas veiktas speciāli veselībai, veido astoņus procentus no veselības nozares budžeta. Tā ir Latvijas strādājošo un darba devēju nodokļos samaksātā nauda – viens procentpunkts no sociālās apdrošināšanas iemaksām. No 2020. gada plānots noteikt, ka šo vienu procentpunktu sociālo iemaksu veiks arī alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošie, kuri pašlaik nav pakļauti veselības apdrošināšanai, bet vispār sociālās iemaksas veic.
2019. gada budžeta kontekstā politiķi, iespējams, vēl dzīvo nelielā «tehniskā budžeta eiforijā», jo, piemēram, veselības nozarei situāciju stabilizēt un nedaudz uzlabot ļauj Eiropas Komisijas pieļautā atkāpe no budžeta deficīta, taču jau 2020. gadā – ja papildu nauda netiek piešķirta un arī atkāpes naudu nav iespējams izmantot – veselības nozares budžets iezīmējas mazāks nekā šāgada tehniskais budžets, kas ļauj aizkulisēs runāt par nepieciešamību palielināt sociālās iemaksas būtiskāk, nekā pagaidām izskan priekšlikumos no Veselības ministrijas. Pēc pašreizējām aplēsēm, 2020. gadā papildus būs nepieciešami vismaz 350 miljoni eiro, un tā ir nauda, kas nepieciešama iesāktajām reformām, kuras šogad tiek finansētas no budžeta deficīta atkāpes un mediķu atalgojuma palielinājumam nepieciešamās naudas (nepilni 200 miljoni eiro), kas ir iegrāmatota Veselības aprūpes finansēšanas likumā.
Koalīciju veidojošās partijas apspriedušas veselības ministres Ilzes Viņķeles piedāvājumu neieviest divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu (nebūtu pareizi teikt «atcelt», jo tāds vēl nav stājies spēkā) un rosinājumu par vienu procentpunktu palielināt sociālās iemaksas tiem strādājošajiem, kuri līdz šim kā alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošie tās neveica, un novirzīt tās veselības budžetā. Pēc ministres aprēķiniem, gadā tie būtu papildu deviņi miljoni eiro. Veselības apdrošināšanai nav pakļauti darba ņēmēji, kas maksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas speciālajos režīmos, un tādi ir mikrouzņēmuma darbinieki, patentmaksas maksātāji, sezonas laukstrādnieki, autoratlīdzības saņēmēji, pašnodarbinātas personas, kas veic iemaksas tikai pensiju apdrošināšanai.
Koalīcijas Attīstības komitejā, kas vērtē strīdīgus, konceptuālus jautājumus, priekšlikumi ir uzklausīti, bet pagaidām vienošanās vēl nav panākta. Ja šāda vienošanās politiskā līmenī tiks panākta, varētu notikt diskusijas ar sociālajiem partneriem – darba devēju, uzņēmēju organizācijām, arodbiedrībām, pacientu biedrībām. Ministre līdz šim uzsvērusi, ka procentpunkta maksājuma attiecināšana uz citiem nodokļu maksātājiem, kuri līdz šim veselībai maksājumus nav veikuši, nav nodokļu palielināšana, jo, lai šogad saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpi, cilvēkam no saviem ienākumiem tik un tā būtu jāmaksā 250 eiro. Patlaban viens procentpunkts sociālo iemaksu veselības apdrošināšanai tiek iekasēts tikai no vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem, bet pārējiem tiek piedāvāta iespēja veikt brīvprātīgās iemaksas. Vēl viens strīdīgs jautājums ir personas, kuras neveic sociālos iemaksas nekādā apmērā, ēnu ekonomikā strādājošie. Tiesa, veselības ministre iepriekš jau norādījusi, ka, viņasprāt, tādu nodarbināto, kuri pilnīgi neko nemaksā, vispār praktiski nav, un, otrkārt, ar nodokļu iekasēšanu neesot jānodarbojas Veselības ministrijai. Tā tas ir.
Taču tieši nodokļu nomaksas jautājums ir tas, kas interesē valdības sociālos partnerus. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera par Veselības ministrijas piedāvājumu ir gatava diskutēt, taču, pēc kameras valdes locekles Katrīnas Zariņas teiktā, ir jāmeklē risinājumi tam, ka Latvijā ēnu ekonomika mērāma ar divciparu skaitli no iekšzemes kopprodukta, un tas nozīmē, ka ne visi darba devēji un darba ņēmēji piedalās veselības aprūpes finansēšanā līdzvērtīgi un samērojami ar ieņēmumiem. Otrkārt, nodokļu reformas laikā tika panākta vienošanās, ka vismaz trīs gadus netiks pasliktināta uzņēmēju situācija, bet piedāvājums par vienu procentpunktu palielināt nodokļu likmi alternatīvajiem nodokļu maksāšanas režīmiem nav saskaņā ar panākto vienošanos. Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris atzīst, ka divu grozu neieviešanai būs pozitīva ietekme, jo nebūs jāuztur birokrātiska sistēma, lai pārliecinātos, kurš pacients kādu pakalpojumu drīkst saņemt, tomēr daļa sabiedrības uzskata, ka esošā sistēma nav taisnīga, jo «cilvēki, kuri bez attaisnojoša iemesla nemaksā sociālās iemaksas, saņem pakalpojumus tādā pašā apmērā kā tie, kuri tās maksā pilnā apmērā».