Saeima Pēterbaznīcu plāno uzdāvināt Vācijas pavalstniekiem
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti turpina darbu pie likuma projekta, kas paredz noteikt Rīgas Svētā Pētera baznīcas juridisko piederību. Baznīcas īpašumtiesību jautājums, kas nav sakārtots kopš deviņdesmitajiem gadiem, radījis neizpratni par dievnama tālāko likteni – līdz šim Pēterbaznīca uztverta kā kultūras celtne, kuru kopā cēluši rīdzinieki par saviem līdzekļiem, bet tagad tā varētu nonākt mazskaitlīgās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Vācu Svētā Pētera draudzes rokās, kas liek uzdot loģisku jautājumu par to, vai Vecrīgas pērli plānots atdāvināt citas valsts pilsoņiem?
Tā gluži loģiski sanāk, jo LELB Vācu Svētā Pētera draudzē (aktīvo draudzes locekļu skaits svārstās no 13 līdz 14) amatus ieņem tikai Vācijas pavalstnieki – Bauer Stephan Georg, Meissner Stefan Gerhard, Mueller Ingrid Annette un Wagner Irina.
Šobrīd Pētera baznīcas ēka zemesgrāmatā nav ierakstīta un tai nav noteikts īpašnieks, bet Rīgas pilsētas pašvaldība ir tās tiesiskais valdītājs. Līdz šim baznīca veiksmīgi uzturēta un mūsdienās faktiski izveidojusies par valsts nozīmes arhitektūras kultūras pieminekli, kas 1997. gadā iekļauts arī UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Pēterbaznīca šobrīd tiek izmantota kā kultūras objekts, proti, kā koncertu norises vieta, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstāžu, kultūras pasākumu vietu, kā arī kā starptautiska kultūras tūrisma objekts, kas ikdienā ir pieejams apmeklētajiem. Tāpat baznīca līdz šim veiksmīgi veicinājusi arī ekumenisma ideju, nodrošinot dievkalpojumus un pieeju dažādām konfesijām.
Lai arī baznīca pēc Otrā pasaules kara atjaunota par valsts līdzekļiem un pati Rīgas dome 2008. gadā pieņēma lēmumu, ka baznīcai ir jāpaliek pašvaldības īpašumā, Saeimas deputāti ir gatavi baznīcu atdāvināt vācu pavalstniekiem, tostarp atdot to pārvaldībā arī skatu torni, kas gadā ienes ap miljonu eiro lielus ieņēmumus.
Vaicāsiet, kāpēc tik nozīmīgu objektu kā Pēterbaznīcu, plānots atdāvināt citu valstu pilsoņiem? Nav atbildes. Vai zem tā visa stāv kāda slepena starpvalstu vienošanās? Vai Latvijas iedzīvotāji kaut ko saņems pretī, ja jau reiz vāciešiem pēc būtības tagad būs noteiktas tiesības uz dievnamu? Vai līdz ar šo darījumu Rīgas mērs Ušakovs iegūs īpašas preferences Eiroparlamenta vēlēšanās? Uz šiem jautājumiem atbildes visbiežāk izpaliek, jo amatpersonas, acīmredzot, nejūt vajadzību uz tiem atbildēt.
Taču vai esat redzējuši, ka vēl kāda valsts atdot citas valsts pavalstniekiem savus redzamākos kultūras objektus? Vai Latvijas pilsoņi vēlēja Saeimu, lai tā tagad pārstāvētu, piemēram, Vācijas intereses? Varbūt padomāsim, ko mēs varētu atdot vēl arī, piemēram, Zviedrijai vai Krievijai? Arī tomēr kopīga vēsture…
Un noslēgumā. Vai tiešām mazskaitlīgas personu grupas biznesa intereses var būt svarīgākas par pilsētas simbolu, kurš ir nozīmīgs ne tikai rīdziniekiem, bet visai Latvijas tautai kopumā? Vai šeit nebūtu darbs valsts drošības struktūrām – vismaz tām, kuras vēl palikušas uzticīgas Latvijas Satversmei.