Latviju pie Eiropas nodokļu blēžiem nepieskaita
Eiroparlamenta šīsnedēļas sesijā Latvijas vārds izskanēja jau pirmajās minūtēs, taču ne tāpēc, ka šonedēļ tiek izskatīts īpašās komitejas nodokļu blēdību apkarošanai TAX3 ziņojums. Tajā par nodokļu paradīzēm nosauktas citas valstis. Savukārt Baltijas valstīm, tostarp Latvijai, ar klusuma brīdi tika izteikta līdzjūtība par komunistisko genocīdu.
Pateicoties aizjūras partneriem, pēdējos pāris gados Latvijas finanšu un banku sektoram virsū sakaisīts krietni vairāk pelnu nekā patiesībā pienāktos, un netieši to atspoguļo TAX3 komitejas ziņojums. Šīs komitejas uzdevums ir veidot normatīvos aktus, kas vērsti pret finanšu noziegumiem, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu. Skaitlis trīs nosaukumā vēsta, ka šī ir jau trešā komiteja un trešais sasaukums, kas cīnās ar Eiropas pelēko ekonomiku.
Septiņas oāzes
Sasniegumi, ja mēra pēc sacerēto papīru daudzuma, ir vērā ņemami. Taču praksē parlamenta ierosinājumi nedarbojas, jo, nonākot līdz dalībvalstu lemšanas līmenim – Eiropas Padomei, tie vienkārši tiek pieņemti zināšanai.
Visticamākais, arī šī sasaukuma svarīgāko izstrādāto dokumentu nodokļu jomā piemeklēs līdzīgs liktenis. Tāpēc, ka tajā nosauktas konkrētas valstis, kas šobrīd strādā, kalpo par nodokļu oāzēm un sniedz netīrās naudas atmazgāšanas pakalpojumus visādiem naudasmaisiem, tostarp no Krievijas. Latvija, kas sevi kļūmīgi bija iedomājusies pasludināt par reģionālo finanšu centru, šajā uzskaitījumā nav minēta. TAX3 ziņojumā minētas ir pavisam citas finanšu paradīzes: Kipra, Ungārija, Īrija, Luksemburga, Malta, Nīderlande un ES birokrātijas galvenā mītnes zeme – Beļģija. Parlaments secina, ka IKP statistika ne tuvu neatspoguļo šo valstu reālo ekonomiku.
Latvija ziņojumā drīzāk minēta garāmejot un kā labais piemērs, jo atšķirībā no citām valstīm vismaz esam spējuši definēt, kas ir pastkastīšu kompānijas, proti, tādas, kurām nav reālas saimnieciskas darbības, un valstij ar tādām nekādās attiecībās nav jāielaižas.
Bez zelta vīzām un pastkastītēm
Uzskaitot pēdējo gadu skaļos naudas atmazgāšanas gadījumus ES bankās, Latvijas bankas ABLV bank pašlikvidācija ziņojumā ir pieminēta. Taču tāpat tekstā sniegta atsauce uz pozitīviem secinājumiem komitejas pārstāvju Latvijas vizītes laikā. Ka naudas atmazgāšanas apkarošana ir valsts politiskās darba kārtības prioritāšu topā. Līdztekus čaulas firmu aizliegšanai ir arī citi sasniegumi – piemēram, patieso labuma guvēju reģistrs. Un Latvijā apgrozītās netīrās naudas īstais galamērķis ir Kipra, Malta, Austrija, Šveice un Apvienotā Karaliste. Zelta vīzu sistēma Latvijā vairs lāgā nedarbojas, jo citās valstīs «investoriem» par uzturēšanās atļaujām jāmaksā mazāk – jānopērk lētāks īpašumu, lētāks uzņēmums.
Vājākais posms – padome
Par to, ka vismaz vienā starptautiskā dokumentā Latvijas veikums finanšu un banku sektora sakārtošanā tiek uzteikts, paldies jāsaka diviem Latvijas eiroparlamentāriešiem, kas piedalījušies šī ziņojuma virzībā. TAX3 komitejā līdz nokļūšanai Latvijas premjerministra amatā strādāja Krišjānis Kariņš, bet komitejas priekšsēža vietnieks ir Roberts Zīle. Debatēs pirms ziņojuma apstiprināšanas viņš gan arī atzina, ka darba gaitā nācies pieņemt diezgan daudz kompromisu. Dokumentā ir nosodītas atsevišķas bankas, bet tie ir tikai daži sapuvuši āboli. Problēma ir sistēmiska – valstu līmenī. Arī citi ziņojuma līdzautori norādīja uz to, ka ES padomes līmenī visas labās parlamenta idejas nodokļu jomas sakārtošanai iestrēgst. TAX3 komitejas vadītājs Petrs Ježeks konstatēja: «Padome atkal un atkal nevēlas risināt nodokļu jautājumus, un no ES institūciju viedokļa padome ir tas vājākais posms.» Tas tādēļ, ka pietiek tikai ar vienas dalībvalsts «nē», lai Eiroparlamenta un Eiropas Komisijas nodokļu likumdošanas ierosinājums tiktu izbrāķēts. Deputāti spriež, ka nākotnē šī kārtība būtu maināma uz parastu vairākuma balsojumu. Citādi arī iecere par lielo interneta kompāniju aplikšanu ar nodokļiem nekad netiks īstenota – pārāk stiprs lobijs, un viena valsts, kas ir pret, jo gūst kādu mikroskopisku labumu, vienmēr atradīsies.
Sistēma vecišķai ekonomikai
Tomēr arī šajā plenārsesijā izskatītajā ziņojumā ir iestrādātas idejas, kas vismaz daļu no Eiropas Savienības valstīm nozagtajiem vai nooptimizētajiem nodokļiem – 829 miljardiem eiro gadā – ļautu ieplūdināt legālajā ekonomikā.
Ģenerālā ideja – lai nodokļos iekasētu vairāk, shēmotāji jāapkaro labāk. ES jāizveido sava Eiropas finanšu policija un sava iestāde naudas atmazgāšanas novēršanas uzraudzīšanai, tādējādi nodrošinot arī abpusēji taisnīgas attiecības ar ASV. Zelta vīzu shēma ar Eiropas uzturēšanās atļauju pirkšanu pakāpeniski jāizbeidz. Parlaments vērš padomes uzmanību uz minētajām septiņām valstīm – nodokļu paradīzēm Eiropas iekšienē – un īpaši aicina izvērtēt arī situāciju Šveicē, lai nodrošinātu, ka tur netiek ieviesti kaitnieciski nodokļu režīmi. ES līgumos ar trešajām valstīm jāievieš labas nodokļu pārvaldības nosacījumi. Visi šie ir tādi laba vēlējumi nenormatīvā rezolūcijā no aizejošā parlamenta. Īstā cīņa ar ēnu ekonomiku vismaz pagaidām ir tikai un vienīgi dalībvalstu labās gribas jautājums. Cik nu ir tā spēka pretoties pelēkās naudas varai, un spēka acīmredzot pamaz. Kā konstatē ES komisārs finanšu un nodokļu jautājumos Pjērs Moskovisi – šobrīd pastāvošā starptautiskā nodokļu sistēma nav piemērota 21. gadsimta ekonomikai, tostarp neatspoguļo tās nemateriālo raksturu.