Kāpēc tiesībsarga birojs paziņoja par nepieciešamību reformēt bāriņtiesu darbu?
Valsts kontroles revīzijas ziņojums bijis kā punkts uz i, lai Tiesībsarga birojs paziņotu par nepieciešamību reformēt bāriņtiesu darbu, nododot tās valsts pārraudzībā. Gan tiesībsarga iepriekš veiktās pārbaudes un situācijas izpēte bērnu tiesību aizsardzības jomā, gan nedēļā pirms Lieldienām publiskotais Valsts kontroles ziņojums apliecina, ka pašreizējais bāriņtiesu padotības modelis pašvaldībām nav pierādījis savu efektivitāti bērnu tiesību aizsardzībā. Vienlaikus skaidri redzama arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas neefektīvā uzraudzība pār bāriņtiesu darbu un Labklājības ministrijas neefektīvā uzraudzība pār sociālo pakalpojumu sniedzējiem, vienisprātis ir gan tiesībsargs, gan Valsts kontrole.
Neatkarīgā rakstīja, ka Valsts kontrole revīzijas ietvaros apmeklēja un pārbaudīja 16 bāriņtiesas, 11 sociālos dienestus, 11 bērnunamus, detalizēti izpētot 75 ģimeņu (kopumā 186 bērni) lietas. Revīzijā konstatēti vismaz 15 gadījumi, kad bāriņtiesās laikus netika pieņemti lēmumi par aizgādības tiesību pārtraukšanu bērna vecākiem, lai gan bāriņtiesai un sociālajam dienestam ilgstoši bija zināms, ka ģimenē regulāri tiek lietots alkohols vai citas apreibinošas vielas, notiek vardarbība, ilgstoši tiek ignorētas bērna tiesības uz veselības aprūpi un izglītību. Kā piemēru var minēt gadījumu, kad bērns atrodas ārpusģimenes aprūpē, jo tēvam jau 7,5 gadus ir pārtrauktas aizgādības tiesības (viņš sēž cietumā par smaga nozieguma izdarīšanu un arī pirms tam nav par bērniem izrādījis interesi), bet bāriņtiesa joprojām nav iesniegusi prasību tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu. Ir gadījumi, kad vecāki pilnībā atteikušies no saviem bērniem un neko nedara, lai bērnus atgūtu, bet bāriņtiesa aizgādības tiesības nepārtrauc gadiem. Atklāti arī gadījumi, kad par bērniem, kuri dzīvo bērnunamā, neviens neinteresējas gadiem – ne par viņu statusu šodien, ne to, kādu palīdzību sniegt, lai viņš varētu sākt dzīvi sabiedrībā.
Valsts kontroles padomes locekle Inga Vārava norādīja, ka pārbaudei bāriņtiesas izvēlētas mērķtiecīgi, pirms tam no valsts datu bāzēm iegūstot informāciju par situāciju ar ģimenēm, kurās aug bērni. Kā viens no kritērijiem pārbaudei bijis – kādu aprūpi izvēlas noteikt bāriņtiesas bērniem, kuri palikuši bez ģimenes apgādības. Ir bāriņtiesas, kuras konsekventi izvēlas bērnus ievietot bērnunamos, pat nemeklējot iespējas bērniem nodrošināt ģimeni. No Valsts kontroles ekspertu stāstītā izriet, ka atsevišķas bāriņtiesas pat neredz šādā rīcībā kādu problēmu un ne tikai to, ka tiek pārkāptas bērnu tiesības izaugt ģimenē, bet arī apstākli, ka, šādi rīkojoties, tās strādā pretrunā ar valstī noteikto sociālo politiku. Vēl vairāk – neviena valsts atbildīgā iestāde bāriņtiesu lēmumus ietekmēt nespēj, un bieži nav nevienas iestādes, kas šādā situācijā iestātos par bērna interesēm.
«Mums valstī ir virkne iestāžu, kurām ir uzticēta bērnu tiesību aizsardzība, un vienas no tām ir bāriņtiesas,» norāda tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne. «Bāriņtiesas ir pašvaldību izveidotas aizgādības iestādes, kuras finansē pašvaldības, kas nosaka darbinieku skaitu, atalgojumu. Diemžēl mūsu novērojumi liecina, ka pilnīga atkarība no pašvaldības padara neiespējamu īstenot vienotu praksi un izpratni par bērnu tiesībām.» Revīzijā atklātas divas pašvaldības, kuras konsekventi bērnus, kuru vecākiem atņemtas aizgādības tiesības, ievieto tikai un vienīgi bērnunamos, neinteresējoties par iespējām bērniem nodrošināt ģimenisku vidi. Tas faktiski ir likumpārkāpums, un tādam tam vajadzētu būt, taču saukt pie atbildības bāriņtiesas nevar, pat ja ir konstatēti pārkāpumi, norāda I. Vārava. Tam piekrīt arī I. Piļāne: «Par dīvainu jāsauc situācija – bāriņtiesu darbinieki, amatpersonas, kas pieņem juridiski saistošus lēmumus, lemj par bērnu dzīvēm, bet gadījumā, ja pieņemts lēmums, kas nav bērna interesēs, par to neviens nav atbildīgs.» Tiesībsargs uzskata, ka pašvaldības netiek galā ar bērnu tiesību jautājumu risināšanu, tāpēc piedāvā izšķirties par reformu – nodot bāriņtiesu funkcijas valsts, visticamāk, Tieslietu ministrijas pārraudzībā. «Redzam, ka sistēma nedarbojas, bet mēs nevaram zaudēt nevienu Latvijas bērnu un pieļaut viņa ciešanas ilgtermiņā,» sacīja I. Piļāne.
Foto: F64