Pilsonība 97 gados: kas pamudināja Ņinas kundzi kļūt par Latvijas pilsoni?
Latvijā nesen noticis unikāls gadījums, kad cilvēks tik cienījamā vecumā – 97 gados – kļūst par Latvijas pilsoni. Tas pierāda, ka vecums nav šķērslis, ir vajadzīgs tikai gribasspēks. Starp 51 pretendentu, kas piedalījās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Rīgas 4. nodaļas Latvijas pilsonības svinīgā solījuma sniegšanas ceremonijā, atradās 97 gadus vecā kundze – Ņina Samonova, kura savu lielāko mūža daļu ir pavadījusi Latvijā, bet līdz šim vēl nebija ieguvusi Latvijas pilsonību.
Kopš 1944. gada sieviete dzīvo Latvijā. Līdz pensijai strādājusi par franču un krievu valodas skolotāju. Ņinas kundzes meita Margarita Neatkarīgajai stāstīja, ka vismaz jau 20 gadus tika spriests par to, ka mammai vajadzētu iegūt Latvijas pilsonību. Tieši pateicoties mazmeitas iniciatīvai, šī doma tika īstenota, un tagad Latvijas valstij ir par vienu pilsoni vairāk.
«Tik vecam cilvēkam tas noteikti nav patriotisks lēmums, bet ģimenē visi ir pilsoņi, visi runā latviešu valodā. Un es domāju, ka tas tomēr ir nepatīkami būt par cilvēku, kuram pasē vispār nevar saprast, kas tu īsti esi,» piebilst Ņinas meita Margarita.
Vienā balsī 51 pretendents, ieskaitot Ņinas kundzi, deva svinīgo solījumu: «Kļūstot par Latvijas pilsoni, apsolu kļūt uzticīgs Latvijas Republikai. Apņemos būt lojāls Latvijai un godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmi un likumus. Solos aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību. Apliecinu, ka mana rīcība nekad nebūs vērsta pret Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti.»
Lai labāk sagatavotos eksāmeniem, Ņinas kundzei tika nolīgts privātskolotājs, kas palīdzēja īstenot šo ilgi gaidīto sapni. Sieviete latviešu valodā saprot visu, vienīgās problēmas ir ar izrunu, tāpēc sieviete pati aktīvi lasa latviešu valodā izdotos medijus, klausās radio un pēc iespējas vairāk ikdienā cenšas sarunāties latviski.
Jaunajai pilsonei Ņinai Samonovai bija jākārto tādi paši pārbaudījumi kā visiem, izņemot rakstveida uzdevumu daļu, jo personām pēc 65 gadiem ir ieviesti nelieli atvieglojumi. Katru gadu naturalizācijas kārtībā pilsonību saņem vidēji 1000 cilvēku. Līdz šim Latvijas pilsonībā ir uzņemtas vairāk nekā 146 000 personu. Ņinas kundzes meita Margarita aicināja arī citus nepilsoņus nebaidīties un iegūt pilsonību: «Es uzskatu – ja cilvēks dzīvo, strādā šajā valstī un visa ģimene arī ir šeit, tad tas ir ļoti noderīgi kļūt par pilsoni – būt piederīgam valstij.»
Rīgas Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs svinīgās ceremonijas laikā atklāja, ka šī ir ļoti nozīmīga diena ne tikai cilvēkiem, kas iegūst pilsonību, bet arī Latvijas valstij kopumā. «Gribu novēlēt jums veiksmi, būt aktīviem un atrast savas enerģijas, zināšanu pielietojumu kādā no sev tuviem īstenojamiem darbiem – pašvaldībās, reģionos vai valstī kopumā, jo darāmā ir daudz! Taču es atzīšos, ka katru reizi šādā auditorijā saku – nebrauciet projām! Jo ir iespēja jūsu zināšanas, pieredzi, to visu bagātību, kas jums ir, izmantot tepat uz vietas.»
Parakstītais solījums ir pēdējais dokuments, kuru pievieno naturalizācijas lietai. Pēc tam PMLP sagatavo rīkojuma projektu iesniegšanai Ministru kabinetā. Tālāk Ministru kabinets lemj par pilsonības piešķiršanu. Ja viss notiks laikus, tad Ņinas kundze par Latvijas pilsoni oficiāli varētu kļūt jau pirms saulgriežu svētkiem – Jāņiem. Pēdējais solis pēc pilsonības iegūšanas – atliek saņemt pasi.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā var uzņemt personu, kurai naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir bijusi Latvijā. Tāpat pilsonībā var uzņemt personu, kura prot latviešu valodu, zina Satversmes pamatnoteikumus, zina valsts himnas tekstu, Latvijas vēstures un kultūras pamatus un kurai ir legāls iztikas avots.
Foto: F64