Vai tiešām ir cerības uz lētāku alkoholu?

Latvija nevar izbēgt no Igaunijas radīta iztrūkuma Latvijas 2019. gada budžetā, bet Krišjāņa Kariņa valdība var izvēlēties vārdus, ar kādiem vēlāk taisnoties par šo iztrūkumu saviem uzraugiem Briselē.

Igaunijas valdības lēmums par 1/4 daļu pazemināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem Latvijas valdībai atstāj vairākas vienādi nepatīkamas izvēles.

Pirmkārt, kādā veidā zaudēt daļu no 284,2 miljoniem eiro, kas ieplānoti kā alkohola akcīzes ieņēmumi 2019. gadā. Ieņēmumu plāns balstās uz pieņēmuma, ka daļu akcīzes samaksās igauņi, kuri speciāli brauc uz Latviju pirkt alkoholu, kas šeit lētāks nekā pie viņiem akcīzes likmju starpības dēļ. Tiklīdz likmes Igaunijā kļūs vismaz ne augstākas kā Latvijā, tā igauņi pēc alkohola šurp vairs nebrauks. Latvijas alkohola tirgotāji apgalvo, ka līdz ar viņiem pazudīs Latvijas valsts ieņēmumi 100 miljonu eiro apmērā. Iespējams, ka viņi pārspīlē, lai pārliecinātu Latvijas valdību arī samazināt akcīzes likmes un tādējādi nosargātu savu biznesu. Likmju pazemināšana arī Latvijā pirmajā brīdī šķiet pašsaprotama, taču tā tas nav. Likmju pazemināšana tik un tā nozīmē valsts ieņēmumu samazināšanos, jo runa nav par alkohola patēriņa palielināšanu, uz kuras rēķina zemākas likmes dotu tikpat lielus vai pat lielākus ieņēmumus. Nē, runa jeb cerības ir tikai par esošā alkohola tirgus apjoma nosargāšanu, bet, uzliekot šim apjomam zemāku nodokļu slogu, arī ieņēmumi kļūs zemāki.

Otrkārt, kādā veidā taisnoties Briselē par to, ka valsts ieņēmumi jebkurā variantā izrādīsies mazāki un gada budžeta deficīts – lielāks, nekā Latvija un K. Kariņš personīgi apsolījis, lai dabūtu saskaņojumu 2019. gada budžeta projektam. Šā vai tā būs jāstāsta, ka par iztrūkumu Latvijā vainīga Igaunija, bet vieglāk taisnoties būtu par igauņu pazušanu nekā par Latvijas budžeta zaudējumiem, lai igauņus noturētu. Galvenais faktors pareizo taisnošanās vārdu izvēlē Latvijai ir tā sauktā nodokļu reforma, kuras dēļ valsts nav četru mēnešu laikā iekasējusi nevienu uzņēmumu ienākumu nodokļa eiro pretēji iepriekšējiem gadiem, kad šā nodokļa gada ieņēmumi sniedzās uz pusmiljardu eiro. Šis pusmiljards aizgājis iepriekšējās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas draugu virzienā. Viņas atstātajā mantojumā ietilpst arī vairāki pasākumi, ar kādiem kaut daļēji kompensēt uzņēmējiem uzdāvināto pusmiljardu. Galvenokārt tā ir nodokļu sloga palielināšana strādājošajiem, jo vairums strādājošo tagad zaudējuši tiesības izmantot ar nodokļiem neapliekamo minimumu. Komplektā ar to nākusi arī akcīzes, tajā skaitā alkohola akcīzes likmju celšana. Latvijas ierēdņiem un politiķiem būtu ļoti neērti atzīt, ka viņu pavisam nesenie apgalvojumi par iespējām kompensēt pašas valsts radītos zaudējumus valsts budžetā ir bijuši pilnīgi aplami. Būs grūti pateikt Briseles ierēdņiem, ka pie visa vainīgi igauņi, jo Briseles ierēdņi un viņus Latvijā pārstāvošā Fiskālās disciplīnas padome brīdināja Latviju par tās nepareizo rīcību jau tad, kad igauņi vēl Latvijai pa kājām nemaisījās.

Treškārt, jāizdomā likmju celšana esošajiem nodokļiem un varbūt pat daži jauni nodokļi. Arī pie tā valdoša koalīcija ķērās jau pirms igauņu iznāciena. K. Kariņa valdību balstošās koalīcijas produkts ir pagaidām vēl projekta stadijā esošais akcīzes nodoklis cukuram, kas pasludināts par tikpat kaitīgu kā alkohols. Starptautiskā konjunktūra ir labvēlīga nodokļu celšanai visam, kas saistīts ar atkritumu saimniecību, dabas resursu izmantošanu u.tml. Tomēr šīs iestrādes ir pārāk mazas, lai segtu budžeta izdevumus, kuru pieaugumu diktē deputātu un ierēdņu algu straujais pieaugums. Valdībai jāizvēlas starp ierēdņu apbēdināšanu ar viņu algu pieauguma palēnināšanu un sabiedrības tracināšanu ar nodokļu (visvisādu obligāto maksājumu, kam bieži vien cenšas atrast citādus apzīmējumus nekā nodokļi) sloga palielināšanu. K. Kariņa valdība neizskatās spējīga pārskatāmā nākotnē un konsekvencē veikt šādu izvēli.

K. Kariņa valdības ministri ir pauduši atšķirīgus viedokļus par Latvijas atbildi uz Igaunijas izaicinājumu. «Reģiona līmenī ir svarīgi saglabāt konkurētspēju, tāpēc neredzu lielas problēmas samazināt akcīzi alkoholam,» teica finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība, premjera partijas biedrs). Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) deklarēja, ka «ekonomiskajam apsvērumam nevajadzētu būt vienīgajam, lai lemtu par akcīzes samazinājumu alkoholam». J. Bordāns iegrima morāli ētiskos apsvērumos un rūpēs par sabiedrības veselību, kuras dēļ akcīzes likmi vajadzētu nevis samazināt, bet paaugstināt. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) izteicās godīgāk, ka likmju samazināšana alkohola akcīzei prasīs palielināt citus nodokļus, jo valstij jāatrod nauda valsts kalpotāju algošanai.