Veselības apdrošināšanas problēmu atliek uz trim gadiem
Diemžēl Saeimas vakar pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā neparedz divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu atcelšanu. Tas izriet no likuma normas, kas iegrozīta likumā. Tiesa, vēl sagaidāmas diskusijas Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, kas noteikta par atbildīgo šī likuma nākotnes varianta izstrādei.
Tā kā joprojām valsts obligātā veselības apdrošināšana ir neskaidrā stāvoklī – ne īsti tā ir atcelta, ne īsti ieviesta ar skaidriem spēles noteikumiem, sākumā valdībai un tagad Saeimai jālemj, ko darīt ar atsevišķām likuma normām, kuras jau no šā gada 1. jūlija paredz tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Proti, saskaņā ar vēl pagaidām spēkā esošu normu no 1. jūlija veselības pakalpojumus pilnā apmērā (tā saukto pilno pakalpojumu grozu) nesaņemtu virkne Latvijas iedzīvotāju – vispirms tie, kuri neveic sociālās iemaksas vispārējā režīmā (jāatgādina, ka no 2018. gada darba ņēmēji maksā vienu procenta punktu sociālajās iemaksās papildus tieši veselības aprūpei), kā arī tie, kuri neveica brīvprātīgās veselības iemaksas. Valdība pieņēma Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus šī likuma pārejas noteikumos, un tos vakar arī pirmajā lasījumā akceptēja Saeimas deputāti un kā atbildīgo noteica Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, jo, kā izteicās Saeimas deputāts, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (Attīstībai/Par!), «būtībā tas skar nodokļu jomu, un faktiski arī aktualizē jautājumu par maznodokļu režīma pārskatīšanu, jo veselības budžets pamatā tiek finansēts no nodokļu ieņēmumiem».
Pašlaik likumā noteikts, ka no 2019. gada 1. jūlija iedzīvotājiem ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, ja tie ir veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas par 2018. un 2019. gadu. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem, ja viņi nonāk pacienta lomā, būtu tiesības saņemt pilno pakalpojumu grozu, savukārt pārējiem – pamata grozu. Tieši pret sadalījumu šādos grozos asi iestājās jaunā veselības ministre Ilze Viņķele (Attīstībai/Par!). Tomēr, ja apskata grozījumus, kurus vakar pieņēma Saeima, tad likums joprojām saglabā tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, ja ir veiktas iemaksas, tikai pārceļ šo normu uz 2021. gadu, kad «personai būtu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros pēc veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas par 2018., 2019. un 2020. gadu».
Uz to Saeimā norādīja arī opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS), kurš rosināja šo likumprojektu nodot atpakaļ valdībai un atgādināja, ka ministre nākusi ar paziņojumu par jaunu kārtību. «Bet šajā gadījumā šis likumprojekts nosaka tikai un vienīgi šīs problēmas atlikšanu uz 2021. gadu. Tikpat viegli mēs varētu pateikt, lai tad nākamā Saeima par to lemj,» teica deputāts, jautājot, kur ir jaunais piedāvājums veselības apdrošināšanai. Tomēr par šiem grozījumiem vismaz 1. lasījumā nobalsoja praktiski visi deputāti – kopumā 81, visticamāk, labi apzinoties, ka likums ir steidzami jāgroza, jo citādi 1. jūlijā sāktos panika – kā nodrošināt veselības aprūpi iedzīvotājiem.
Veselības ministrija skaidro: lai risinātu problēmas, ko rada vai var radīt esošais likuma regulējums, proti, gan divi pakalpojumu grozi, gan tas, ka ne visi strādājošie ir pakļauti veselības iemaksu veikšanai, pašlaik likums ir jāgroza. Veselības ministrija norāda, ka jaunais risinājums ir jārod vienlaikus ar izmaiņām nodokļu politikā. Grozījumi paredz, ka ikvienai personai līdz 2021. gadam ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus neatkarīgi no veiktajām iemaksām. Taču vienlaikus tas saglabā pienākumu veikt veselības iemaksas. Bet 2021. gadā – ja likums netiktu vairs mainīts – tiesības saņemt veselības aprūpi būtu tikai tām personām, kuras būtu veikušas iemaksas par trim gadiem – 2018., 2019. un 2020., kā arī par 2021. gadu. Atbildes, kādu veselības aprūpi saņemtu personas, kuras nebūs veikušas šos maksājumus, nav.