Pat bukmeikeri prognozē, ka Rīgā, iespējams, notiks ārkārtas vēlēšanas

Politiskais strupceļš Rīgā varētu noslēgties ar visas domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanām, prognozē “Betsafe” bukmeikeri. Iespēju, ka dome tiks atlaista, “Betsafe” novērtējis ar 65% varbūtību.

Rīgas domē desmit gadus saimniekojusi “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” koalīcija, taču jau kopš 2017. gada pašvaldību vēlēšanām tandēmā bija manāmas plaisas, jo izdevās iegūt tikai 32 no 60 vietām domē. Minimālais pārsvars nozīmēja, ka ārkārtas situācijā nesatricināmā koalīcija var zaudēt vairākumu domē, kas naktī uz 31. maiju arī noticis.

Bijušā Rīgas mēra un “Saskaņas” līdera Nila Ušakova straujais lēmums patriekt no savas partijas četrus deputātus, kas vēlējās lielāku ietekmi, samazināja koalīcijas deputātu skaitu līdz 28. Savukārt opozīcijas partijām, kuras pārsvarā bijušas vienotas “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” kritikā, domē ir 27 vietas. Tas nozīmē, ka no “Saskaņas” izslēgtais deputātu četrinieks teorētiski ieguvis tā saukto “zelta kārti”, jo spēj nodrošināt vairākumu gan koalīcijas, gan opozīcijas partijām.

Tomēr lielākās frakcijas “Saskaņas” deputāti apgalvo, ka ar izslēgtajiem deputātiem nekādā gadījumā nesadarbosies. Tāpat stāsta arī opozīcijas partijas, kuras četrotni uzskata par līdzatbildīgu daudzajos korupcijas un galvaspilsētas naudas izsaimniekošanas skandālos. Tik pat neticama ir kādu līdzšinējo opozīcijas deputātu pārnākšana “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” pusē. Kaut gan atsevišķi opozīcijas deputāti šādu iespēju nesmādētu, sasaistīties ar ilggadējo Rīgas varu brīdī, kad notiek vairākas izmeklēšanas par korupciju, būtu pārāk riskanti.

Līdz ar to vairākuma nav nevienam, un domes darbs faktiski ir paralizēts, kas nozīmē ceļu pretim ārkārtas vēlēšanām. Juridiskā procedūra domes atlaišanai gan ir specifiska, un šobrīd likumā noteiktie apstākļi vēl nav iestājušies. Ticamākais scenārijs līdz ārkārtas vēlēšanām ir vai nu jaunievēlētā mēra Daiņa Turlā gāšana un divu mēnešu periods bez domes priekšsēdētāja, vai arī trīs sēdes pēc kārtas, kurās vismaz puse deputātu nolemj nepiedalīties.

Abi scenāriji paredz, ka deputātiem jāsper pirmais solis – vai nu jāgāž Turlais, vai apzināti “jānorauj” kvorums trīs sēdes pēc kārtas. Opozīcija solījusi rosināt Turlā gāšanu, taču, lai nonāktu līdz ārkārtas vēlēšanām, tas jebkurā gadījumā ir jāgrib vairākumam deputātu. Šobrīd par to pilnas pārliecības nav, jo daudzi deputāti arī nevēlas tik viegli atteikties no domnieku krēsliem.