Centrālās stacijas projekts uzlikts uz sliedēm

Valsts ar būvniekiem un projektētājiem parakstījusi līgumu, kas ļauj sākt Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, tās sliežu ceļu un jauna tilta būvniecību. Taču, ja Rīga nedabūs naudu arī saistīto infrastruktūras projektu īstenošanai, galvaspilsētai Rail Baltica būs tikai bezjēdzīgā postpadomju ainavā iedēstīts superprojekts, bet apkaimes vaibstus arī turpmāk veidos tie paši belaši, bezpajumtnieki, zeķbikšu tirgotājas un bīstamas kravas, kas tiek dzītas cauri pašai pilsētas sirdij.

Satiksmes ministrijā vakar tika prezentēts viens no sarežģītākajiem un nozīmīgākajiem līgumiem topošā Rail Baltica dzelzceļa maršrutā. Rīgas Centrālās stacijas kompleksu par 430,5 miljoniem eiro projektēs un būvēs beļģu un pašmāju uzņēmumu apvienība Besix ReRe Group, bet apakšnieka statusā jauno dzelzceļa un gājēju tiltu taisīs itāļu uzņēmums Rizzani de Eccher.

Publicitātes foto

Piesaistīti cienījami būvnieki

Šie ārzemnieki savā nozarē ir visā pasaulē pazīstami un būvē patiešām grandiozus objektus – lidostas, stacijas, tiltus un muzejus. Vizuāli krāšņas un tehniski maksimāli sarežģītas konstrukcijas. Un tāds būs arī Rīgas Centrālās stacijas objekts. Tas ietver sevī 2,6 kilometrus garu dzelzceļa posmu ar diviem sliežu pāriem no Lāčplēša ielas līdz Jelgavas ielai Pārdaugavā ar sešiem pārvadiem, tiltu un pārbūvētu stacijas ēku –

gaisīgu, bagātīgi stiklotu celtni ar īpaši gariem laidumiem. Pieredzi tādu būvēšanā tieši pašlaik Mežaparka estrādē gūst vietējais uzņēmums ReRe Group. Atšķirībā no partneriem debesskrāpjus Dubaijā tas nebūvē, taču Latvijas mērogiem ir Latvijas lielāko ģenerāluzņēmēju piecniekā.

Jaunā stacija no lietošanas viedokļa pasažieriem kļūs nesalīdzināmi ērtāka. Tai būs astoņi lifti un 26 eskalatori, tā būs pieejama invalīdiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem. Nojumēs un atpūtas zonās pasažieriem beidzot būs kur sagaidīt vilciena pienākšanu, jo pašlaik ceļinieki spiesti sēdēt vienkārši uz trepēm. Platībā zem dzelzceļa platformām būs vieta pilsētas sabiedriskā transporta pienākšanai un autostāvvietām, kā tas ir visās lielās un mūsdienīgās Eiropas dzelzceļa stacijās.

Publicitātes foto

Būvēs tā, lai traucētu maz

Darbu grafiks ir sastādīts, un no pilsētnieku interešu viedokļa visai būtiski, ka nedz centrs, nedz stacija vienlaikus netiks slēgti un arī darboties nevienu brīdi tā nepārstās. Projektēšana plānota līdz 2021. gadam – beļģu arhitekti jau sākuši strādāt. Būvniecība stacijas dienvidu pusē notiks līdz 2022. gadam, būvniecības ziemeļu pusē līdz 2024. gadam. Nobeiguma apdare tiks veikta līdz 2025. gadam, un līdztekus no 2022. līdz 2025. gadam tiks būvēts jaunais dzelzceļa tilts.

No būvnieku viedokļa šobrīd svarīgākā ir raita darbu saskaņošana ar uzraugošajiem dienestiem un savstarpējā sadarbība. Vismaz ar pēdējo līdz šim esot veicies, un līguma prezentācijas pasākumā uzņēmumu vadītāji jo sirsnīgi slavēja viens otru. Bet beļģis Riks Vandenbergs pauda cerību, ka darba gaitā neradīsies nepieciešamība pētīt 10 000 lapu biezo līgumu un par visu allaž varēs vienoties kā īstiem godavīriem pieklājas.

Rīga nogulējusi sākumu

Grandiozais projekts pavērs pilsētai pilnīgi jaunas attīstības iespējas, jo līdz ar dzelzceļa uzbēruma nojaukšanu un sliežu ceļu uzlikšanu uz stabiem tiek likvidēts nepārvarams šķērslis starp Vecrīgu, centru un Latgales priekšpilsētu. Taču te sākas problēmas. Ne jau pašā Rail Baltica projektā, jo līdzekļus tā īstenošanai piešķir Eiropas Savienība. Taču nauda no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta tiek atvēlēta tikai un vienīgi tieši ar sliedēm saistītajai būvniecībai. Savukārt visam, kas ar projektu saistīts netieši – parkiem, ielām, ietvēm, autobusu pieturām, puķupodiem skvēros – tam visam līdzekļi jāmeklē citur. Vakar bija pirmā reize Rail Baltica tapšanas gaitā, kad Rīgas pārstāvniecība ieradās, lai publiski atzītu, ka šobrīd nav gatava investēt projekta iespēju izmantošanā un tāpēc nepieciešama valsts palīdzība. Respektīvi, valdībai jāpanāk, lai nākamajā ES fondu plānošanas periodā nauda tiek atvēlēta multimodālajiem transporta mezgliem. Ar līdzmaksājumiem tad pilsēta varbūt kaut kā tiktu galā.

Jādabū vēl 200 miljoni

Tā kā domē pašlaik valda politiskas jukas, pašvaldības vārdā uzrunāt projekta dalībniekus un īstenotājus tika pilnvarota Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale. Ne tā svarīgākā amatpersona, taču Rail Baltica projektam klāt no paša sākuma stāvējusi. Lai Rīgai būtu patiešām liels labums no jaunā stacijas mezgla, nepieciešams izdarīt trīs lietas. Pirmkārt, izveidot pilsētai apvedceļu kravas vilcieniem. Šobrīd visas kravas tiek vestas cauri pilsētas centram – tas ir netīri un bīstami. Otrkārt, risinājums nepieciešams pilsētas satiksmei no Timoteja ielas līdz Dzirnavu ielai, kur vairs nebūs uzbēruma. Un visbeidzot arī stacijas priekšlaukums no 13. janvāra ielas puses jāpārbūvē. Esošajā projektā nekas no tā netiek risināts. Pašvaldība saskaitījusi, ka saistībā ar Rail Baltica ienākšanu pilsētā kopumā būtu īstenojami 44 dažādi infrastruktūras projekti aptuveni 200 miljonu eiro vērtībā. «Tiklīdz dome tiks galā ar vadības maiņu, tā visam jāķeras klāt,» atzīst pašvaldības darbiniece Ilze Purmale. Līdz šim izdarīts nav faktiski nekas, un arī naudas nav. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits skaidro – tas tāpēc, ka Rīgas politiskā vadība līdz pat pēdējam brīdim nav ticējusi, ka Rail Baltica projekts tiks īstenots. Tagad šaubu par to nav nekādu, taču galvaspilsēta nav pienācīgi sagatavojusies, lai iesaistītos šīs superbūves pavērto iespēju izmantošanā. «Labi, ka viņi par to vismaz runāt sākuši,» spriež ministrs, un no viņa teiktā noprotams, ka valdība centīsies sagādāt iespēju Rīgai tikt pie nepieciešamās naudas. Ne jau no valsts budžeta līdzekļiem – no Eiropas Savienības fondiem.

Foto: Publicitātes