Jāņos jāsvin, nevis jāizdzīvo
Laika prognozes liecina, ka Līgo vakars un Jāņi Latvijas lielākajā daļā būs sausi, karsti un, kā tas izriet no operatīvo dienestu pieredzes, nepatikšanām bagāti. Ugunsdzēsēji, policisti un ārsti ikgadējā pirmsjāņu preses konferencē brīdina, ka svētki ir jāsvin un alkohols jābauda, nevis jādzer.
Pie latviskajām Jāņu tradīcijām pieder arī dažādas pārmērības, kuru dēļ cilvēki iekuļas nepatikšanās, un katrs dienests tās vērtē no sava skatu punkta. Kā stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis, jo siltāks un patīkamāks laiks, jo glābējiem darba vairāk. Jāņos mēdz degt vietas, kur cilvēki svin – šķūņi, nojumes, pārkurinātas pirtis. Un daudz ir negadījumu uz ūdens. Bet izglābt slīcējus var tikai aculiecinieki, kas gatavi reaģēt tajā pašā mirklī. Ugunsdzēsēji parasti velk no ūdens laukā līķus. Aizpērn divi puiši Jāņos gāja bojā, jo peldēja uz derībām. Noslīka desmit metrus no krasta, jo atceļā spēki bija izsīkuši. Attiecīgi ugunsdzēsēju un glābēju galvenais padoms svētkos – pieskatīt vienam otru: radiniekus, draugus, jo īpaši bērnus. Dzērumā peldēt nedrīkst. Nedrīkst arī dot kurināt bērniem ugunskurus un grilus. Lēkt pāri ugunskuram ir tradīcija, bet atkal jau – tikai ne dzērumā un ne jau pāri kādiem milzu sārtiem. Tas var beigties nelāgi.
Savs svētku padoms ir arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājai Lienei Cipulei. Cilvēki izbrauc svinēt uz laukiem, attiecīgi, ja notiek negadījums, ir ļoti svarīgi precīzi zināt savu atrašanās vietu, lai, palīdzību saucot, varētu nosaukt adresi vai koordinātas. Ja tās zināmas, droši var paļauties – palīdzība atbrauks, aprūpēs un arī nogādās, kur jānogādā. Taču ir traumas un ķibeles, kas nevar gaidīt. Kad zelta piecās minūtēs jāatjauno sirdsdarbība, elpošana vai jāatbrīvo elpvads no iestrēguša gaļas gabala. Ikviens, kam ir transportlīdzekļa vadītāja tiesības vai ieroču atļaujas, ir gājis pirmās palīdzības kursos, bet pirms svētkiem šīs zināšanas der atsvaidzināt. Kā sirdi masēt un elpināt – attiecībā 30:2. Kā palīdzēt cilvēkam, kurš aizrijies – vispirms uzsitieni pa muguru, bet, ja nelīdz – Heimliha paņēmiens ar dūri uz diafragmas un spēcīgiem rāvieniem. Nāve no šašlika svētkos ir salīdzinoši bieža parādība. Tāpēc ir izšķiroši svarīgi, lai apkārtējie, pamanot kādu nelaimē nonākušo, nekavējoties rīkotos, nevis šausminātos vai fotografētu. Un dakteri jau arī pa telefonu noinstruēs, kā glābšanas pasākumi veicami.
Trešais operatīvais dienests, kas svētkos ierasti strādās pastiprinātā režīmā, ir Valsts policija. Gan tāpēc, ka apkārt mēdz sirot zagļi – tāpēc, dodoties uz laukiem, ieteikums pārliecināties par mājokļa drošību. Aiztaisīt logus, durvis, un vislabākais arī sarunāt ar kaimiņiem, lai uzmet aci. Un siro arī alkoholiķi, tādēļ Ceļu policijas uzdevums viņus aizvākt no ceļiem, lai neapdraud satiksmi un dzīvības. Vidēji pēdējo gadu Jāņos ciet tiek paņemti kādi 60 dzērāji pie stūres. Divtūkstošo gadu sākumā šis skaitlis pārsniedza trīs simtus un arī līķu bija briesmīgi daudz. 2000. gada asiņainajos Jāņos bojā aizgāja 26 cilvēki. Laiks bija ļoti labs, un nost sitās arī skaidrā esošie. Ceļu policijas priekšnieks Normunds Krapsis norāda uz paradoksu – tieši labā laikā un uz laba ceļa satiksmes dalībnieki pārvērtē savas spējas. Sliktā laikā brauc daudz prātīgāk. Tādēļ laika prognoze dienestus dara bažīgus – svinēšanai būs ideāls laiks. Virs divdesmit grādiem, bez lietus.
Vēl pieminams dzimumu diskriminējošs, bet patiesībai atbilstošs fakts. Dakteri un glābēji atzīst, ka vairumā gadījumu visvisādās nepatikšanās iekuļas vīrieši. Jauni un veci – nositas, apdeg, noslīkst, aizrijas. Sievietes esot rāmākas un prātīgākas. Tad nu viņām savi vīrieši jāpieskata. Lai nesadara Jāņu dullumā kādas muļķības. Lai priecīga līgošana