Politiķi kļūs par banku uzraugiem
Aizejošais Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis tādus grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, par kuriem valdošā koalīcija spēja savākt tikai 51 deputāta balsi.
Deputāti balsojuma laikā bēguļoja, nebalsoja un atturējās, jo negribēja atstāt savus uzvārdus starp tiem, kuri piedāvā kopā pāris simtus tūkstošu eiro kā atkāpšanās naudu FKTK priekšsēdētājam Pēteram Putniņam un viņa vietniecei Guntai Razānei un kopumā grozīt likumu tā, lai padarītu šādu atkāpšanās naudu maksāšanu par pasākumu, kas atkārtosies reizi divos gados.
No otras puses, deputāti un vēl jo vairāk partiju vadoņi ir ieinteresēti, lai politiskajā tirgū pēc iespējas biežāk parādītos šādi amati, ar kuru dalīšanas palīdzību sastiķēt kārtējo valdošo koalīciju un pašiem tikt gan pie šiem, gan pie citiem labi atalgotiem amatiem dažnedažādās padomēs, kuru vairošana ir pagaidām skaidrākais Krišjāņa Kariņa valdības darbošanās virziens. Koalīcijas vadoņi nodrošināja, lai no balsošanas izvairītos tikai tik daudz koalīcijas deputātu, cik pieļaujams bez apdraudējuma FKTK likuma pieņemšanai.
R. Vējonis pirms aiziešanas no amata pacentās parādīt, ka viņš nav bijis gatavs parakstīt jebko pēc tagadējās valdošās koalīcijas rīkojuma. 14. jūnijā viņš atdeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda likumā, kur runa bija par to, kam sēdēt un kam vairs nesēdēt šā fonda padomē. Tas notika nākamajā dienā pēc tam, kad Saeima bija nobalsojusi par FKTK padomes locekļu pārsēdināšanu. Valsts prezidents neatļāvās izbrāķēt likumu, kura pieņemšanā valdošā koalīcija bija izrādījusi ārkārtēju ieinteresētību au apgādājusies ar īstu vai šķietamu rīkojumu no ASV vēstniecības. Izbrāķēšanai viņš piemeklēja citu likumu, kas tāpat liecina, ka koalīcijai ir problēmas ar padomju locekļu amatu sadalīšanu.
FKTK pirmais komentārs par FKTK likuma grozīšanu ietvēra atgādinājumu, ka «pēc Saeimas balsojuma sekos likuma caurskatīšana Valsts prezidenta kancelejā. Tad likumu izsludina, un tas stājas spēkā, vai arī to neizsludina». Proti, Saeimas deputātu bēguļošana no balsošanas bija aktualizējusi variantu, ka varbūt arī R. Vējonis pārņems viņu piemēru. Kad kļuva skaidrs, ka tā nenotiks, P. Putniņš devās atvaļinājumā, kas pagaidām ļauj viņam neatbildēt par saviem nodomiem Saeimas piedāvāto naudu pieņemt vai nepieņemt. G. Razāne visu savu karjeru ir balstījusi uz izvairīšanos no publiskiem paziņojumiem.
FKTK padomes locekļu kandidātu meklēšanai tiks izsludinātas formālas procedūras bez sakara ar reālo kandidātu izvēli. No īsto kandidātu loka jāatskaita tagad jau bijusī Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa, kas 28. jūnijā atstāja amatu, lai pārceltos nevis uz FKTK, bet uz Pasaules bankas biroju Vašingtonā. Tas palielina varbūtību, ka atpakaļ uz Latviju un tieši uz FKTK no Pasaules bankas atgriezīsies Kārlis Bauze. Finanšu nozares asociācija ar nākamā vadītāja meklēšanu nesteigsies. Šobrīd S. Liepiņas pienākumus pārņēmis Jānis Brazovskis, kurš plašāk zināms no laika, kad bija FKTK priekšsēdētājas Irēnas Krūmanes vietnieks.
Foto: Saeimas kanceleja