Jenzis: Apmēram tūkstotis uzņēmumu ēdināšanas nozarē tiks slēgti

Saruna ar Latvijas restorānu asociācijas prezidentu Jāni Jenzi par sabiedriskās ēdināšanas nozares iziešanu no pelēkās zonas, par sadarbību (vai pretim stāvēšanu) ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), par Kinfield bēdīgo stāstu un par to, vai VID ir kaut viens darbinieks, kurš pats būtu pilnībā samaksājis visus nodokļus.

– Pagājušajā vasarā jūsu vadītā asociācija ar Finanšu ministriju (FM) noslēdza vienošanos par biznesa vides uzlabošanu nozarē. Kādi ir rezultāti?

– Sadarbība gan ar VID, gan FM un uzņemtais kurss bija ļoti veiksmīgs. Vienošanās paredzēja, ka nozarei ir jāpašsakārtojas. Ir labi piemēri Skandināvijā, Rietumeiropā, kur problēmu risināšana un lietu sakārtošana atstāta pašas nozares ziņā. Kopā ar VID, FM un Ekonomikas ministriju kopā strādājām pie ēnu ekonomikas mazināšanas plāna, kurā viens no būtiskākajiem punktiem bija, ka nozare virzās ģenerālvienošanās virzienā, bet FM virza nozarei samazināto PVN. Taču tad bija vēlēšanas un diezgan ilgs valdības veidošanas process, arī smags budžeta pieņemšanas process. Līdz ar to mūsu jautājums tika nolikts plauktiņā. Mums bija tikšanās ar jauno finanšu ministru, kurš teica, ka atbalsta samazināto (12%) PVN tikai dzīvesstila restorāniem, bet ne ātrās ēdināšanas uzņēmumiem. Problēma ir tā, ka šāda sadalīšana nav vienkārša un aizņem laiku, jo katrs restorāns atsevišķi jāizvērtē un jāsertificē. Tāpēc šis risinājums vairāk izskatās kā slīcēju glābšana, kad visi, lēni un ilgi spriežot, kā tad viņu labāk glābt, noskatās, kā slīcējs lēnām slīkst.

– Vai samazinātā PVN likme jautājumu atrisinātu?

– Lielākā mūsu nozares problēma ir darbaspēka nodokļi. Mēs esam veikuši aprēķinus, kādai būtu jābūt PVN likmei, lai atbrīvotos līdzekļi, kurus pārlikt uz darbaspēka nodokļiem. Izcili būtu 9%, bet, tā kā Latvijas nodokļu sistēmā nav šādas 9% likmes, tad tomēr 12% ir labāk nekā 21%. Ideāli būtu samazināts PVN pārtikai vispār. Tagad tāds ir tikai augļiem un dārzeņiem. Mēs atbalstām šo likmi, bet šobrīd situācija ir tāda – ja jūs nopērkat ābolu ar 5% PVN likmi un to pārdodat ēdnīcā, tad tam jau ir 21% likme.

– Pirms runājam par pašsakārtošanos, kāds šobrīd ir pelēkās zonas īpatsvars nozarē, un kāda ir vērojama pēdējo gadu dinamika?

– Mūsu darba grupa veica pētījumu, apsekojot pārsvarā tieši dzīvesstila restorānus, kas ir būtiska tūrisma nozares sastāvdaļa. Kas notiktu, ja nozare pilnībā izietu no pelēkās zonas? Atkarībā no restorānu lieluma un atrašanās vietas pelēkās zonas īpatsvars ir aptuveni no 10-30%. Vidēji 17%. Tas nozīmē, ka uzņēmumam ar miljona eiro apgrozījumu vajadzētu 170 000 eiro piemaksāt, lai tas varētu nomaksāt visus algu nodokļus. Restorānu īpašnieki gribētu godīgi maksāt visus nodokļus, bet šis nodokļu slogs ir pārāk liels tieši mūsu nozarē. Nozares ir jāanalizē atsevišķi un jābūt atšķirīgiem biznesa nosacījumiem. VID tieši no administrēšanas viedokļa atbalsta ideju, ka tiek samazināta PVN likme, bet pilnībā samaksāti darbaspēka nodokļi.

– Kāda veidojās sadarbība ar VID, jo šobrīd no atsevišķiem ēdināšanas uzņēmumiem izskan barga kritika šajā virzienā.

– Ir izskanējušas dažas nesaprašanās sociālajos tīklos, pat runas par kaut kādu karu, bet mana pārliecība ir tā, ka labāk slikts miers nekā labs karš. Mēs bijām laikus pieteikušies uz tikšanos pie Jaunzemes kundzes un sniedzām viņai pārskatu par sadarbību līdz šim. Arī par darba grupā izstrādāto ēnu ekonomikas mazināšanas plānu mūsu nozarē. Viņa visu to ar interesi noklausījās, bet tad sāka… mēs pēdējā laikā vērojam diezgan daudz represīvu darbību, kas, mūsuprāt, neveicina ne sadarbību, ne savstarpēju sapratni. Jaunzemes kundze arī neprecīzi izsakās, negribētu lietot vārdu – melo, it kā mūsu nozare kādreiz būtu teikusi, ka negribam maksāt nodokļus vai nemaksāsim nodokļus. Tā ir absolūta nepatiesība. Tieši otrādi, mēs esam daudz strādājuši darba grupā, iztērējuši savu laiku un finanšu resursus, lai veidotu šo plānu, pēc kura visi bez izlikšanās varētu strādāt baltajā zonā. No otras puses, nevienam nevajadzētu tēlot policistus un rādīt, kā mēs visus te dzenājam, kā laba darba apliecinājumu. Pats VID darba grupā ir teicis, ka viņiem jātērē lieli administratīvie resursi, kontrolējot šo stipri sadrumstaloto nozari. Nozarē ir liels skaits mazu, ģimenes uzņēmumu, kas nodarbina tikai dažus cilvēkus, un ir salīdzinoši maz lielo uzņēmumu. Nodokļu maksātāju nauda, kas tiek tērēta nozares analīzei, dzenāšanai, viesmīļu darba laika uzskaitei, daudzo vēstuļu sūtīšanai, nav efektīva.

– Sabiedrībā populārs ir viedoklis – kāpēc vienai nozarei būtu jādod kādas īpašas atlaides? Katrs bizness ir risks. Visiem jāstrādā pēc vienādiem biznesa nosacījumiem. Ja kāds uzņēmums nevar izturēt konkurenci, lai mirst.

– Samazinātais PVN nozarei nav mūsu izdomājums. Tas nav nekāds jaunievedums. Eiropas Komisija ir definējusi piecas nozares, kurām tā iesaka piemērot samazināto PVN likmi. Ēdināšanas nozare ir viena no tām. Tā ka tā ir EK rekomendācija. Ne velti 17 ES valstīs ir šī samazinātā PVN likme. Latvijā ir trešā augstākā PVN likme Eiropā [ēdināšanas nozarei]. Augstāka ir tikai Grieķijā un Dānijā, un mums ir vienāda ar Lietuvu. Mūs bieži sauc par nodokļu nemaksātājiem un tamlīdzīgi. Taču, ja rēķinām pret apgrozījumu, tad ēdināšanas nozare nomaksā pusotru reizi vairāk nodokļos nekā vidēji citas nozares Latvijā. Tas liecina, ka nodokļu slogs varbūt arī ir par augstu, un aicina aizdomāties.

– Šobrīd visi uzņēmēji sūdzas par darbaspēka trūkumu. Kāda situācija ir jūsu nozarē?

– Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc ir ēnu ekonomika. Tas arī parādās ēnu ekonomikas pētnieka Saukas kunga pētījumā. Ir divi galvenie ēnu ekonomikas iemesli. Tie ir nodokļu slogs un darbaspēka trūkums. Ģeniāls risinājums vai kādas darbības šajā virzienā nav manītas.

– Varbūt restorānu pie mums ir par daudz?

– Šis jautājums aktualizējās saistībā ar plaši izskanējušo Kinfield lietu. Šeit nav jautājums par to, bija vai nebija pareizs biznesa plāns, jo uzņēmēja pati publiski atzinusi, ka ir pieļāvusi plānošanas kļūdas. Telpas dārgas, cilvēku nav tik daudz, un pirktspēja nepietiekama. Varu piekrist, ka restorānu mums ir daudz. Jāatzīmē, ka restorāni pilda ne tikai biznesa, bet arī sociālo funkciju. Tie veido pilsētas vidi. Konkrētā vieta bija ļoti simpātiska ar kvalitatīvas dzīvās mūzikas vakariem, ar savu klientu loku, labu servisu, ar pašas īpašnieces veidotām mēbelēm. Nišas produkts ar labu estētisko piepildījumu. Mūsu sāpe, nerunājot par biznesa pamatotību vai nepamatotību, bija veids, kādā VID bloķēja kontus, izņēma skaidro naudu, ar 4000 nodokļu parādu. Mūsu nozarē kontu bloķēšana ir ceļš uz maksātnespēju. Mēs nevaram iepirkt pilnu noliktavu un lēnā garā tirgot, kā to var darīt ātri nebojājošos preču tirgotāji. Mēs katru dienu strādājam ar svaigiem produktiem, vairumtirgotāji preces piegādā ar bezskaidras naudas norēķinu, un tas nozīmē, ka kontu bloķēšana ir nāves spriedums. Stratēģija, kuru VID šobrīd piekopj, proti, maksimāli ātri bloķēt kontus, arī valstiski domājot, ir ļoti nepareiza, jo valsts neieņem tos nodokļus, kurus varētu saņemt, sastādot saprātīgu nodokļu parāda atmaksas grafiku. Tā vietā iegūst bezdarbniekus, kuriem jāmaksā pabalsts.

– Šobrīd jau bezdarbnieks tikpat kā uzreiz var atrast darbu citā uzņēmumā.

– Var, bet praksē tas izskatās šādi. Cilvēks, kurš ir nostrādājis attiecīgu laiku, lai varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu, pēc darba zaudēšanas saņem šo pabalstu un vēl meklē, kur var neoficiāli piestrādāt un saņemt skaidrā naudā. Darbaspēka trūkums ir tik liels, ka uzņēmēji izmisumā ir gatavi šo darbinieku pieņemt ar tādiem nosacījumiem, kuri neveicina iziešanu no ēnu ekonomikas. Turpinot par ēdināšanas uzņēmumu sociālo funkciju, jāpiemin jauniešu iesaistīšana darba tirgū. Bieži vien jauniešiem ēdināšanas uzņēmums ir pirmā darbavieta, kur viņi iegūst pirmās sociālās prasmes nopelnīt naudu, pēc tam to tērēt un saprast, cik smagi ir jāstrādā, lai naudu nopelnītu. No valstiskā viedokļa svarīgi, ka šādi dzīves stila restorāni ir ļoti būtiski tūrisma nozarei. Mums diemžēl nav Eifeļa torņa vai Romas Kolizeja, un cilvēki brauc uz šejieni bieži vien tādēļ, lai baudītu kvalitatīvu ēdināšanas uzņēmumu piedāvājumu, kurš ir ļoti labi starptautiski novērtēts.

– Jūs minējāt, ka galvenās pretenzijas ir par, ja tā var teikt, VID brutālo darba stilu, bloķējot kontus pat ar salīdzinoši nelieliem nodokļu parādiem. Vai esat runājuši ar VID vadību par iespējami lielāku pretimnākšanu un labāku savstarpējo sadarbību?

– Kā Jaunzemes kundze ir rakstījusi sociālajos tīklos, durvis vienmēr ir atvērtas. Tā tas īsti nav, jo mēs ilgi centāmies panākt ar viņu tikšanos. Tā jau bija sarunāta pirms nedēļas, taču tad atkal pārlikta. Līdz ar to ir daudz jautājumu, kas nav izrunāti. Arī iepriekšējās tikšanās laikā Jaunzemes kundze sniedza savu prezentāciju, bet mūsu astoņiem jautājumiem, kurus gribējām apspriest, neatlika laika, jo viņa jau skrēja uz nākamo tikšanos. Gribētos būt ar VID ciešākā sazobē ne tikai sociālajos tīklos, bet arī tiekoties klātienē. Ticu, ka tam ir lielāks efekts. Mūsuprāt, pamatprincipam jābūt – konsultē vispirms. Nesaku, ka VID strādā slikti. Tur ir daudz labu darbinieku, un arī sadarbība ar tiem darbiniekiem, ar kuriem tā jau ir no agrākiem laikiem, ir laba. Jaunzemes kundze ir izvēlējusies īstermiņa stratēģiju – visus ātri sodīt, nobloķēt, ievākt maksimāli daudz nodokļu. VID ir paziņojis, ka viņu darbības rezultāti ir ļoti labi un nodokļos ir ieņemts 5,5% vairāk nekā plānots. Taču mūsu nozarē nodokļu parādi ir dubultojušies. 2017. gadā bija 17 miljoni, 2018. gadā jau 32 miljoni eiro un turpina pieaugt. Tas, ka visi tiek iedzīti stūrī un tiek ignorēta problēma, ka nodokļu slogs ir par augstu, noved tikai pie uzņēmumu slēgšanas. Mēs šobrīd veicam pētījumu, kas notiek, ja šī stratēģija un nodokļu politika paliek bez izmaiņām. Mēs rēķināmies ar to, ka ap tūkstoti uzņēmumu mūsu nozarē tiks slēgti un iegūsim ap 10 000 bezdarbnieku, kuriem valsts samaksās ap 20 miljoniem pabalstos.

– Vai jūsu minētā VID agresivitāte attiecas uz visiem Latvijas reģioniem, vai tā vairāk skar tieši Rīgu un provincē VID darbojas pielaidīgāk?

– Apkopojot mūsu biedrības biedru viedokli, varu secināt, ka Latgalē administratīvais un represīvais slogs ir mazāks, jo turienes kolēģi stāsta, ka viņi nav ne ar kādām represijām saskārušies. Tātad varam secināt, ka tomēr zināmas reģionālas atšķirības VID darbā ir.

– Droši vien viņi saprot, ka no Latgales uzņēmējiem nav ko žmiegt, un domā, ka rīdzinieki savukārt pārtreknējuši.

– Mūsu nozare galīgi nav pārtreknējusi. Man ir cita teorija. Viņi visas savas domas balsta uz Excel tabulu, nevis uz ekonomiskiem pētījumiem un ilgtermiņa izvērtējumiem. Diemžēl. Darba devēju konfederācijas veica pētījumu par mūsu nozari, kas parādīja, ka pēdējo desmit gadu laikā mūsu nozare strādā ar konstantiem zaudējumiem un negatīvu pašu kapitālu, kas nav normāli. Tā ka te neviens nav pārtreknējis. Viņi vadās no tā, ka kāds uzņēmējs ir nopircis jaunu mašīnu un parādījies žurnālā Privātā Dzīve. Tas viņiem ir galvenais arguments, kāpēc viņi mūs vajā.

– Arī sabiedrībā ir izplatīts viedoklis, ka strādnieki saņem grašus, par viņiem nodokļus nemaksā, bet paši īpašnieki braukā pa siltajām zemēm glaunos limuzīnos.

– Jā, tāda domāšana ir izplatīta, bet, ja mēs domāsim, ka uzņēmējam ir jābūt nabadzīgam…

– …tā sabiedrība nedomā. Sabiedrība domā – tu sūdzies, ka nevari normāli nomaksāt nodokļus, strādniekiem maksā minimālo algu, bet pats lido biznesa klasē uz Bahamām.

– Tagad darbaspēka trūkuma apstākļos tirgus pats ir sakārtojies. Minimālo vairs nevar maksāt. Nākamajā dienā viņš būs pie kolēģa vai konkurenta, un aiznākamajā dienā viņš jau lidos uz Norvēģiju.

– Bet tāds ir lielas sabiedrības daļas noskaņojums, un šis noskaņojums pāriet uz politiķiem un VID vadību, kas sāk dziedāt līdzi.

– Saprotiet, kāda ir realitāte. Kad valsts iestādes darbinieki par savu naudu, jo budžetā šim nolūkam nauda nav paredzēta, pasūta Ziemsvētku pasākumu, tad viņi grib to izdarīt par viszemāko cenu un citreiz pilnīgi atklāti pajautā, vai nebūtu lētāk, ja maksātu skaidrā. Vai, piemēram, atnāk no ministrijas valsts iepirkuma pieprasījums – nodrošināt kafijas pauzi 10 cilvēkiem pa, 3,50 eiro uz galviņu. Jābūt maizītei ar gaļu, maizītei ar zivi, svaigiem augļiem, dārzeņiem, divu veidu sulām, ūdenim, kafijai, tējai, baltam galdautam un viesmīlim, kas to apkalpo. Tas viss vēl jāaiztransportē uz viņu telpām. Ja jūs aizejat uz Rimi un par 3,50 gribat nopirkt maizīti ar gaļu un maizīti ar zivi, tad jums jau nesanāk. Kur nu vēl sula, kafija, tēja un viss pārējais, tajā skaitā nodokļi. Mēs šai ministrijām aizrakstījām, ka, ja gribat kafijas pauzi ar tādiem nosacījumiem un apkalpošanu, par kuriem būtu arī visi nodokļi samaksāti, tad tam būtu jāmaksā 18 eiro par personu. Tā ka tā morāle bieži vien ir dubulta. Mēs tā kā tos nodokļus varam nemaksāt, bet jūs gan maksājiet. Es reiz vadīju VID darbinieku semināru par mūsu nozares specifiku. Sākumā attieksme bija visai augstprātīga. Ko tad jūs, nodokļu nemaksātāji, varēsiet mums pastāstīt? Jūs jau domājat, ka nodokļi nav jāmaksā. Es teicu, ka nodokļi ir jāmaksā, bet jādara viss, lai cilvēki to darītu brīvprātīgi. Nevis ar represijām, policijai ielaužoties restorānos un dzenājot viesmīļus pa koridoriem, bet gan veicinot brīvprātīgu nomaksu. Jāsāk ar sevi. Ierosināju mazu eksperimentu. Zālē bija aptuveni simt cilvēku. Lūdzu, lai tagad paceļ rokas tie, kuri ir nomaksājuši pilnīgi visus nodokļus. Par savu auklīti, santehniķi, frizieri, par savu būvnieku, kas kaut ko ir būvējis vai remontējis. Vai par tiem augļiem, ko pie VID ēkas pieved ar busiņu, visi ir čekus paņēmuši? Cik rokas zālē pacēlās? Neviena. Ja grib pasūtīt kliņģeri bez čeka un pats nodokļus nemaksāt, tad nav godīgi prasīt, lai citi gan visus, visus nodokļus samaksā. Tas vienkārši nav godīgi.

Paraksts zem bildes: Restorānu īpašnieki gribētu godīgi maksāt visus nodokļus, bet šis nodokļu slogs ir pārāk liels tieši mūsu nozarē. Nozares ir jāanalizē atsevišķi, un jābūt atšķirīgiem biznesa nosacījumiem. VID tieši no administrēšanas viedokļa atbalsta ideju, ka tiek samazināta PVN likme, bet pilnībā samaksāti darbaspēka nodokļi

Ielauzums: Ja grib pasūtīt kliņģeri bez čeka un pats nodokļus nemaksāt, tad nav godīgi prasīt, lai citi gan visus, visus nodokļus samaksā. Tas vienkārši nav godīgi

Foto: F64