Kā politiķi sapratuši Levita piesaukto “mēslu izmēšanu”
Stājoties Valsts prezidenta amatā, Egila Levita uzrunu Saeimai daļa sabiedrības uztvēra vienotā izpratnē, ar pārliecību, ka viņa prezidentūra valstij un tās iedzīvotājiem nesīs patīkamas pārmaiņas, kuras Latvijas tauta gaidījusi divpadsmit gadus. Uzrunāto tautas priekšstāvju vidū tik vienotas izpratnes par prezidenta vēstījumu nav.
«(..) Ir jāņem rokās slota un jāizmēž māja no tiem mēsliem, kas ir sakrājušies 30 gados, kas velkas mums līdzi un kas mūs šodien šķir no augstu attīstītas, tiesiskas demokrātijas,» pauda Valsts prezidents Egils Levits. Nevilcinoties viņš arī uzskaitīja vismaz dažas no negācijām, kuras būtu jāaizmēž, piemēram, krāpšanās iepirkumos, korupcija un nodokļu nemaksāšana, taču arī šis uzskaitījums deputātos nav spējis radīt vienotu izpratni par E. Levita vēstījumu.
Saskaņu pārstāvošais Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs kā galveno prezidenta uzrunā iekodēto problēmu identificējis Saeimā ievēlēto partiju populismu, kas, savstarpēji ķīvējoties, liedz pievērsties svarīgākajam tautas priekšstāvju uzdevumam – iedzīvotāju labklājības celšanai. «Domāju, tas ir populisms, ar kuru cenšas sašķelt valsti. Tā vietā ir jāķeras pie konkrētiem darbiem. Piemēram, šajā Saeimas sasaukumā nav pieņemts neviens kvalitatīvs lēmums, kas veicinātu iedzīvotāju labklājību, bet ir tikai politiskā retorika un runāšana pa tukšo. Lai mēs sasniegtu kaut kādu labklājības līmeni, beigtu dzīvot mēslos vai putekļos, ir jāķeras pie sociālās jomas sakārtošanas,» uzskata A. Klementjevs.
No prezidenta redzējuma atšķirīgs skatījums ir arī pērnajā rudenī no KPV LV ievēlētajai, bet partiju pametušajai Lindai Liepiņai, kura valsts attīstības neapmierinošā tempa vaininiekus saskata politiskajos konkurentos. «Tas, protams, ir jautājums, ko pats Levita kungs ar to bija domājis, bet es sapratu, ka tie [mēsli] daļēji ir tie, kas sēž parlamentā un valdībā, un tiem ir jāpazūd. Bet katrs saprot to kaut kā citādi,» saka deputāte, bet uz konkretizējošu jautājumu, kuri, viņasprāt, Saeimā un valdībā ir lieki, atbild neminstinoties un tieši: «Vienotība, tie ir cilvēki, kas mainījuši partijas kā zeķes.»
Daudz tuvāk E. Levita uzrunas saturam un jēgai ir kriminālvajāšanai izdotais KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs, kurš norāda, ka valstij jāatbrīvojas no korupcijas, nelietderīgas nodokļu maksātāju naudas tērēšanas un amatpersonu vēlmes augstos amatos virzīt sev tuvus cilvēkus. Jautāts, vai viņš varētu personificēt kādu no izmēžamajiem ļaunumiem, A. Zakatistovs atbildēja: «Mēs kā partija vienmēr esam iestājušies par sistēmiskām pārmaiņām, līdz ar to arī es runāšu tikai par sistēmiskām pārmaiņām.»
Ar izskaužamo negāciju personificēšanu problēmu nav arī Jauno konservatīvo partiju pārstāvošajai Saeimas priekšsēdētājas biedrei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai, kuras prezidenta runas interpretācija, jāatzīst, sasaucas ar E. Levita pausto – tā ir korupcija un ar to tradicionāli saistītās personas.
«Cik es esmu informēta, Eiropa redz, ka mūsu lielākā nelaime ir trīs lieli oligarhi, bez kuriem arī ekonomika būtu citā standartā. Man tas nav noslēpums, ja kādam tas ir pārsteigums un noslēpums, tad tā ir viņa politiskā izpratne un informētība, es esmu informēta no lieliem starptautiskiem forumiem, kur pat uzvārdos tos oligarhus sauc,» saka D. Beitnere-Le Galla.
E. Levita runā ļoti uzmanīgi, šķiet, klausījies Jauno Vienotību pārstāvošais Arvils Ašeradens. Viņš tuvu tekstam citē prezidenta izmēšanai nolemtās problēmas un, atsaucoties uz pēdējām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aktivitātēm, norāda, ka «krāpšanās iepirkumos ir ļoti fundamentāla problēma». «Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā ļoti strauji aug korupcijas uztveres indekss. Latvijas uzņēmēji uzreiz aiz problēmām ar darbaspēku piesauc tieši korupciju valsts pasūtījumos. Un tas rada situāciju, kurā Latvija starptautisko banku vidē tiek ielikta pelēkajos sarakstos,» saka politiķis.
VIEDOKLIS
Filips Rajevskis, politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras Mediju tilts līdzīpašnieks:
– Runa joprojām ir par to pašu veco jautājumu, ar kuru vairākās vēlēšanās dažādas partijas ieguvušas cienījamu vietu skaitu Saeimā – cīņa ar korupciju un dažādām tās izpausmēm. Prezidents šo tautas sirdi sildošo vārdkopu – «cīņa ar korupciju» – tikai izlocījis tādā veidā, kādā viņš to redz. Viņš vēstījumu mēģina šifrēt pa savam un audzēt savu popularitāti, mēģina tuvināties sabiedrībai. Levitam gan nevajag tautas balsis, lai būtu pārvēlēts, bet viņam vajag reitingu un atbalstu, lai varētu ietekmēt politiku.