Drāma Rēzeknes slimnīcā – viena ārsta vaina jau otro reizi

Kāpēc ar neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi uz slimnīcu atvestu pacienti ar aizdomām par insultu neizmeklē neirologs? Kāpēc paciente nenonāk insulta vienībā, kurai Rēzeknes slimnīcā ir jāstrādā diennakts režīmā? Un kāpēc pacienti vienkārši palaiž mājās, nesniedzot faktiski nekādu palīdzību?

Uz šiem jautājumiem ir jāatbild ne tikai pašai slimnīcai, bet arī atbildīgajām veselības aprūpes iestādēm, kuras pieļauj, ka šāda situācija medicīnas iestādēs var izveidoties, jo ir noteikumi, kuriem slimnīcām jāatbilst, lai tās varētu saņemt valsts budžeta finansējumu. Iespējams, situācijā vainojamas konkrētas personas – ārsta faktors, kurš nesaskatīja insulta pazīmes, taču uzmanīgu dara fakts, ka pret šo pašu kardiologu prokuratūra cēlusi apsūdzību par ārstniecības personas pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Atbildīgās iestādes, proti, Veselības inspekcija un Nacionālais veselības dienests, kuru redzeslokā ir nonācis gadījums Rēzeknes slimnīcā, kad ar aizdomām par insultu no slimnīcas tomēr izrakstīta paciente, izvērtēs situāciju un rīkosies, Neatkarīgajai apstiprināja Veselības ministrijā. Tikmēr pati slimnīca, kuras ārsts kardiologs sievieti palaida mājās, uzskata, ka pacientei tika sniegta visa nepieciešamā palīdzība. Kundzi uz citu Latgales reģiona slimnīcu – Daugavpilī, saprotot situācijas nopietnību, pārveda paši tuvinieki. Viņa pašlaik ārstējas Daugavpils reģionālās slimnīcas insulta vienībā. Pacientes meita Ilze Sperga Neatkarīgajai apliecināja, ka vērsīsies Veselības inspekcijā, tiklīdz būs saņemts izraksts no Daugavpils slimnīcas. Taču jau tagad ir skaidrs, ka viņas mammai bija insults.
Mammu aizved ar ātrajiem, naktī izraksta

Ilzes mammu ar ātro palīdzību uz Rēzeknes slimnīcu aizveda ceturtdienas, 18. jūlija, vakarā ar aizdomām par insultu. Taču slimnīcā viņu ievietoja uzņemšanā, visticamāk, lai novērotu, tomēr, kā atklāja pacientes meita, datortomogrāfijas rezultāti bija plānoti tikai no rīta, bet «neirologs varbūt sestdien». Slimnīcā pacienti apskatīja kardiologs Georgijs Tihonovs un secināja, ka insulta nav. «Mamma jau mēģina slieties kājās, lai tiktu uz tualeti, bet nerunā. Skaidrs, ka tas bija insults – kritiens, noslīdējis mutes kaktiņš, pazūd valoda, puse ķermeņa vairs nekustas,» Ilze sociālajos tīklos dokumentēja tā vakara notikumus, saprotot, ka palīdzība, kas tiek sniegta slimnīcā, nav adekvāta mammas veselības traucējumiem. Tomēr saruna ar ārstu nav sanākusi, jo ārsts piedāvājis Ilzei pašai ārstēt, ja jau zinot labāk par ārstu… Rezultātā pacienti izrakstīja no slimnīcas.

Pacientes radinieki paši uzreiz sazinājās ar Daugavpils slimnīcu, kur ieteica no rīta mammu vest uz šo slimnīcu, taču piebilstot, ka gadījumā, ja būtu bijusi nepieciešama trombolīze (speciāli ievadīts medikaments, kas spēj izšķīdināt izveidojušos trombu, un to iesaka pie viena veida insulta – išēmiskā), tā vairs nebūtu iespējama. Tajā pašā dienā Daugavpils slimnīcā paciente ievietota Neiroloģijas nodaļā insulta vienībā. Diagnoze – insults. Ilze pastāstīja, ka pašlaik mamma ārstējas slimnīcā, veselības stāvoklis ir uzlabojies, un tiklīdz būs izraksts no Daugavpils slimnīcās, viņa rakstīs iesniegumu Veselības inspekcijai.

Neizpratnē par šādu medicīnisko aprūpi insulta pacientam Ilze bijusi arī tāpēc, ka gan pašas slimnīcas, gan pacientu biedrības, gan ārsti ļoti daudz publiski stāsta par to, cik svarīgi atpazīt insultu un ātri rīkoties. Visi taču atceras shematisko zīmējumu ar piktogrammām, kam jāpievērš uzmanība, un neirologu daudzkārt teikto, ka «tā vietā, lai vērstos pēc palīdzības, pacienti mājās dzer tēju, domādami, ka pāries». Ilzes mammas situācijā faktiski noticis pretējais. Starp citu, Ilzes mammai palīdzību (ne)sniedza ārsts, pret kuru ierosināta krimināllieta.

Ārsts, kuram krimināllieta

Par Rēzeknes kardiologu G. Tihonovu rakstīja arī Neatkarīgā. Prokuratūra atjaunoja kriminālizmeklēšanu par 71 gada vecā pacienta Roberta Saukāna nāvi (sākotnēji policija bija kriminālprocesu izbeigusi), un ārsts tiek saukts pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 138. panta 2. daļas – par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu, ja tas bijis par iemeslu cietušā nāvei. Lieta nonākusi Rēzeknes tiesā, un nākamā tiesas sēde gaidāma rudenī.

Notikumi risinājās 2015. gada martā, kad ar ātrās palīdzības brigādi Rēzeknes slimnīcā nogādāja pensijas vecuma pacientu, kuru ārsts aizsūtīja mājās. Vīrietis nomira, nesaņēmis palīdzību. Jau vēlāk izmeklēšanā noskaidrojās, ka dzīvesvietā uztaisītās kardiogrammas rezultāti norādīja, ka vīrietim ir akūts miokarda infarkts. Šo gadījumu izvērtēja arī Veselības inspekcija, un no Ārstniecības riska fonda mirušā piederīgie saņēma 100 000 eiro kompensāciju par ārsta nepareizi uzstādīto diagnozi. Ārsts turpina strādāt Rēzeknes slimnīcā.

Kādai jābūt insulta vienībai?

Ārstniecības iestādēs, kurās ir insulta vienība, uzņemšanas nodaļā jānodrošina obligātie speciālisti – neirologs un radiologs diagnosts, Neatkarīgajai stāsta Veselības ministrijā. Pacientiem ar aizdomām uz insultu jānodrošina arī noteikti izmeklējumi, piemēram, galvas smadzeņu datortomogrāfija, ehokardiogrāfija, ekstrakraniālā doplerogrāfija un citas, kā arī nepārtraukta vitālo rādītāju monitorēšana.

Līgums ar Nacionālo veselības dienestu paredz, ka visām deviņām slimnīcām 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā (izņemot Jēkabpili) jānodrošina neatliekamā medicīniskā palīdzība insulta pacientiem. Latvijas Neirologu biedrības izstrādātajās insulta klīniskajās vadlīnijās noteikts arī pieļaujamais laika patēriņš uzņemšanas nodaļā. No durvīm līdz ārsta apskatei pacientam jānonāk ne vēlāk kā 10 minūšu laikā, līdz neirologa apskatei ne vēlāk kā 15 minūšu laikā, līdz datortomogrāfijas izmeklējumam – ne vēlāk kā 25 minūšu laikā, savukārt datortomogrāfijas rezultātiem jābūt pieejamiem ne vēlāk kā pēc 45 minūtēm, bet trombolīze vajadzības gadījumā pacientam jānodrošina ne vēlāk kā pēc 60 minūtēm.