Divas nedēļas pirms mācību gada sākuma aizvien nav zināmi skolu finansēšanas kritēriji, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs, piebilstot, ka priekšā ir ļoti daudz nezināmā.
“Pirmais, lielais nezināms ir – kādi būs skolu finansēšanas kritēriji no valsts puses. Nav zināms, cik tomēr skolēniem ir jābūt klasēs un skolās, jo vieni normatīvie akti bija tad, kad stiprināja Eiropas struktūrfondu naudas tēriņus, bet pagājušā gada 11. septembrī pieņēma jaunus kritērijus, tai skaitā tā saucamos izglītības kvalitātes kritērijus, ar kuriem saskaņā Latvijā palika 10 vidusskolas un 326 tika slēgtas,” ironiski komentēja Lembergs.
Pēc viņa sacītā, tagad plāno mainīt šos kritērijus, kas, kā uzsvēra Lembergs, ir pilnīgi loģiski, ņemot vērā esošo situāciju. “Bet uz ko – to ir grūti pateikt,” piebilda politiķis.
Kā zināmu plusu viņš atzīmēja to, ka pašreizējā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), kas nāk no neliela Latgales ciemata, tos kritērijus, visticamāk, pieskaņos savam Latgales ciematam. “Tas nozīmē, ka masveida skolu slēgšana, kā to bija iecerējusi Kučinska valdība, nenotiks,” noteica Lembergs.
“Bet tas, ka nav zināms, kas notiks pēc gada – būs skola vai nebūs, būs vidusskola vai nebūs, būs pamatskola vai nebūs, būs sākumskola vai nebūs, būs finansējums vai nebūs – tas nav normāli. [..] Tik nenoteikta situācija nekad nav bijusi. Tā ir pirmā un galvenā problēma,” uzsvēra Lembergs.
Runājot par Ventspili, Lembergs norādīja, ka pilsēta ieguldījusi lielus resursus vispārējās izglītības materiālu tehniskās bāzes nostiprināšanā un pedagogu kvalifikācijas paaugstināšanā. “Bet, pēc manām domām, līdz galam tam atdeve nav. Šobrīd notiek reforma izglītības pārvaldē, jo pārvaldes sistēmā atklājās nepieciešamība pēc būtiskiem uzlabojumiem, un tā galvenā problēma bija tāda, ka par maz uzmanība tiek pievērsta pedagogam un pedagoga darba rezultātiem, un kā tie atspoguļojas uz bērniem,” skaidroja Ventspils mērs.