Tiesiskums Latvijā mirs līdz ar korumpēta prokurora iesēšanos ģenerālprokurora krēslā
Straujiem soļiem tuvojoties ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera otrā termiņa beigām nākamā gada vasarā, Saeimas gaiteņos un beznosacījuma tiesiskuma lielāko aizstāvju rindās jau izskanējušas runas par kādu it kā pārliecinošu kandidātu uz ģenerālprokurora amatu. Laikā, kad pret Kalnmeieru organizēta neslavas celšanas kampaņa un tiek prasīta viņa darba izvērtējums, tā vien izskatās, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe (JKP) gatavojas aicināt izskatīt kāda konkrēta prokurora kandidatūru ģenerālprokurora amatam.
Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš oficiāli beidzas nākamgad 11. jūlijā, taču sarunas par jaunā ģenerālprokurora kandidatūru jau uzņēmušas pilnus apgriezienus. Tiešām gribētos, lai nākamais ģenerālprokurors būtu izlēmīgs, stingrs un ieviestu radikālas pārmaiņas tiesiskuma nodrošināšanā, tomēr nav nekādu indikāciju, ka nākamo ģenerālprokuroru, ja tiks apstiprināts šobrīd kuluāros virzītais kandidāts, uztrauks tiesiskums.
Medijos gana daudz un plaši rakstīts par kāda prokurora aktīvu izpalīdzēšanu Šveices advokātam un viņa juridiskajiem kompanjoniem veikt iecerētos darījumus, par būtiski samazinātu cenu pārdodot uzņēmuma akciju kontrolpaketi un pirms šī darījuma apejot tiesu, kuras atļauja būtu vajadzīga, par to, iespējams, saņemot vērienīgu komisiju. Izklausās neticami, bet vai tiešām aizkulisēs ir runa tieši par šo prokuroru?
Tikmēr Latvijā kāds labi pazīstams politiķis nekad nav slēpis savu viedokli, ka attiecīgā uzņēmuma pārdošanās shēmā varētu būt iesaistīts Bordāna un Strīķes iespējami bīdītais protežē, kurš, pēc politiķa domām, varētu būt saņēmis līdz 10% no pārdošanas rezultātā iegūtās summas. Vai šāda rīcība būtu uztverama par normu tiesiskā valstī?
Ļoti iespējams, ka savu attieksmi pret Latviju kā tiesisku valsti šāds skaļo “beznosacījuma tiesiskuma” skandētāju bīdītais kandidāts regulāri demonstrē arī tiesas zālē – te pamācot tiesnešus, te komentējot advokātu sacīto, te atkal lecot kājās un pārtraucot visus citus, bet pēc būtības liedzot otrai pusei precīzi izteikties un šiverējoties pa tiesas namu kā tā saimnieks.
Vai šāds ģenerālprokurora krēsla aizpildītājs nebūtu lielākais drauds tiesiskumam, it īpaši laikā, kad Latvijas kā tiesiskas valsts reputācija jau tā stāv uz nedrošiem pamatiem un tiesnesis vai prokurors vairs netiek uzskatīts par taisnīguma un augstākās atbildības simbolu? Laikā, kad tieslietu ministrs aizstāv par kukuļņemšanu aizdomās turēto partijas biedru un rada sabiedrībā mānīgu iespaidu par tiesiskuma principu ievērošanu?
Laikā, kad, kā norāda mediji, uz tiesnešiem tiek izdarīts tiešs spiediens un arvien skaļāk izgaismojas dažādi korupcijas skandāli, nebūs pārspīlēti apgalvots, ja teiksim, ka tiekot ģenerālprokurora krēslā negodprātīgam un korumpētam prokuroram – tiesiskums Latvijā mirs…. Bet vai mūsu valsts trešā vara tiešām ir pelnījusi tik nelāgu galu?
Foto: F64