T. s. Trasta komercbankas krimināllietā piesaka noraidījumu prokuroram

Piesakot dažādus lūgumus, tostarp noraidījumu prokuroram, apsūdzētie un viņu aizstāvji piektdien Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas sēdē centās panākt personu sensitīvo datu nenonākšanu trešo personu rokās no t. s. Trasta komercbankas likvidācijas krimināllietas materiāliem, kā arī novērst citas krimināllietā esošās nejēdzības.

Šī bija jau trešā t. s. Trasta komercbankas krimināllietas tiesas sēde, kurā intensīvi tika risināts jautājums par to, kā novērst valsts apsūdzības uzturētāju pieļauto nolaidību, iekļaujot krimināllietā pat ar krimināllietu nesaistītu personu sensitīvus datus, piemēram, elektroniskās sarakstes ar ārstiem, advokātiem, finanšu informāciju, mazu bērnu fotogrāfijas un pat ar nezināmu kaiti sasirguša dzimumorgāna attēlu un visai intīmu video no pirts.

Tā nekad nav bijis!

No piektdien paustajiem lūgumiem un advokātu teiktā izrietēja, ka situācija ir vēl trakāka – daļa no krimināllietas vēl atrodas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā. Daļa pierādījumu oriģinālu atrodas izmeklēšanas un kompetentās iestādēs, jo vēl tiek veiktas pārbaudes un eksperimenti ar daļu no pierādījumiem. Tas nozīmē, ka apsūdzētajiem joprojām nav iespēju ar tiem iepazīties un tādējādi pilnībā saprast, par ko un pamatojoties uz ko viņi tiek apsūdzēti.

To, ka krimināllietā patiesi iestrādātas daudzas būtiskas nejēdzības, apliecināja vismaz divas reizes piektdienas tiesas sēdē izskanējusī tiesneša Imanta Dzeņa nopūta: «Cik gadu esmu strādājis, bet tā nekad nav bijis!»

Aizstāvju un apsūdzēto lūgumu pamatojumos izskanēja aizvainojums par prokurora Ulda Cinkmaņa attieksmi pret pieļautajām kļūdām. Tā vietā, lai atzītu kļūmes un izrādītu interesi to novēršanā, viņš tiesai un procesa dalībniekiem paziņojis, ka pierādīšanā izmantos pilnīgi visus krimināllietā esošos pierādījums, ar to liekot saprast, ka arī krimināllietai pievienotie ar to nesaistīto personu sensitīvie dati tiks izmantoti apsūdzēto vainas pierādīšanā.

Interešu konflikts

Tiesas sēdei punktu pielika uzņēmēja Māra Sprūda advokāta Jāņa Rozenberga pieteiktais noraidījums U. Cinkmanim. Atbilstoši likumam tiesa nevar tupināties, kamēr nav izlemts par noraidījumu. Tā kā pats U. Cinkmanis uz sēdi nebija ieradies un viņa skaidrojumu nebija iespējams uzklausīt, tiesas sēdi nācās pārtraukt.

J. Rozenbergs noraidījumu pamatoja ar radušos acīmredzamo prokurora personisko interešu konfliktu pret M. Sprūdu. Pēc J. Rozenberga teiktā, pamatu interešu konfliktam licis šā gada 8. augusta Ģenerālprokuratūras virsprokurores Viktorijas Opincānes lēmums daļēji apmierināt M. Sprūda iesniegto sūdzību par U. Cinkmani. M. Sprūda iesnieguma pārbaudes ietvaros Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā veikta dienesta pārbaude par U. Cinkmaņa likumpārkāpumu, kas satur disciplināra pārkāpuma pazīmes. Savukārt lēmums par U. Cinkmaņa iespējami nelikumīgām darbībām ar M. Sprūda un citu kriminālprocesā iesaistīto personu datiem, tostarp par darbību vai bezdarbību, kā rezultātā izpaustas neizpaužamas ziņas, bija atstāts bez ievērības, un lēmums par šo iesnieguma daļu vēl neesot pieņemts.

Taču, kā norādīja J. Rozenbergs, jau tagad «prokurors Cinkmanis atrodas nepārprotamā personiskā konfliktā ar personu, kura īsteno aizstāvību, tas ir, manu aizstāvamo Māri Sprūdu». «Minētais konflikts izpaužas vairākos veidos. Konflikta rezultātā uz mana aizstāvamā Māra Sprūda iesnieguma pamata prokurors Cinkmanis ir saukts pie disciplināratbildības – viņa rīcības prettiesiskumu jau ir konstatējusi gan Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma, gan arī tiesa. Konflikta rezultātā uz mana aizstāvamā Māra Sprūda iesnieguma pamata pret prokuroru Uldi Cinkmani varētu tikt veikts kriminālprocess. Konflikta rezultātā prokurora Cinkmaņa likumpārkāpumu dēļ ir pārkāptas mana aizstāvamā Māra Sprūda Latvijas Republikas Satversmes 96. pantā garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un M. Sprūds de facto ir uzskatāms par cietušo no prokurora Cinkmaņa nelikumīgajām darbībām. Jānorāda, ka prokurora Ulda Cinkmaņa pārkāpumu dēļ ir prettiesiski izplatītas Sprūda un viņa ģimenes privātas fotogrāfijas. Pie šādiem apstākļiem jāatzīst, ka neatkarīgam un saprātīgam vērotājam no malas var rasties šaubas par valsts apsūdzības uzturētāja prokurora Cinkmaņa spēju turpmāk šajā krimināllietā objektīvi un bez aizspriedumiem pildīt savus pienākumus, jo mana aizstāvamā Māra Sprūda rīcības rezultātā Uldis Cinkmanis saukts pie likumā noteiktās atbildības par viņa pieļautajiem pārkāpumiem. Minētais var radīt prokuroram apzinātu vai neapzinātu vēlmi atriebties manam aizstāvamajam Mārim Sprūdam šajā krimināllietā, piemēram, grozot apsūdzību uz smagāku, turpinot uzturēt apsūdzību, kas objektīvi neapstiprinās, vai neatbalstīt pamatotus aizstāvības lūgumus. Tādējādi prokuroram varētu būt personiski motīvi neveicināt krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma panākšanu izskatāmajā krimināllietā,» cita starpā skaidroja J. Rozenbergs.

Prokuroru ētika

Advokāts arī uzsvēra, ka turpmākā prokurora piedalīšanās šajā krimināllietā nonāktu konfliktā ar Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa normām. Tās pieprasa prokuroram objektīvi un taisnīgi pildīt savus pienākumus, ievērojot nevainīguma prezumpciju un personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, kā arī pienākumu būt paškritiskam un spējīgam atzīt un labot savas kļūdas, kā arī atvainoties par neētisku rīcību.

Kā norādīja J. Rozenbergs, konkrētajā gadījumā no U. Cinkmaņa «vērojama nekritiska attieksme pret pieļautajiem pārkāpumiem, nerunājot jau par atvainošanos, par ko liecina kaut vai prokurora U. Cinkmaņa izteikumi 2019. gada 7. jūnija tiesas sēdē par to, ka visus materiālus, kas ir pievienoti krimināllietai, arī tos, kas acīmredzami neattiecas uz lietu un pārkāpj personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, viņš tik un tā izmantos pierādīšanā, neraugoties uz kriminālprocesā iesaistīto personu iebildumiem».

Advokāts lūdza tiesu nekavējoties uzsākt noraidījuma motīvu pārbaudi,

pieņemt paskaidrojumu no U. Cinkmaņa un pieņemt lēmumu par prokurora noraidīšanu.

Pirmstiesas izmeklēšana tiesā

Pirms noraidījuma pieteikuma prokuroram vairākus lūgumus pieteica arī citi aizstāvji un apsūdzētie. Tā, piemēram, advokāts Oskars Rode pieteica lūgumu tiesai izprasīt no Valsts policijas un prokuratūras datu nesējus, kuri figurē krimināllietā, bet nav pieejami tiesai. Prokurore Zane Pavāre paskaidroja, ka ar dažiem datu nesējiem notiekot izmeklēšanas eksperimenti, taču ar tiem datu nesējiem, kuri atrodoties prokuratūrā, apsūdzētajiem esot iespējams iepazīties. Viņa skaidroja, ka disku kopijas tomēr esot krimināllietas materiālos. Kad tiesnesis lūdza prokurorei vismaz vienu no tiem krimināllietas materiālos atrast, izrādījās, ka tas nav tik vienkārši. Tika izsludināts desmit minūšu pārtraukums. Tiesa vēlēja prokurorei sastādīt sarakstu, kuras disku kopijas kuros sējumos atrodamas. Advokāts Aivo Leimanis tiesai norādīja, ka daudzi faili datu nesējos nemaz nav atverami. Tie esot vai nu kriptēti, šifrēti, vai ievadīti tādā programmā, kāda vienkāršajiem mirstīgajiem nav pieejama. Arī viņš lūdza tiesas palīdzību novērst šos trūkumus. Advokāte Guna Kaminska skaidroja, ka viņai, lai nodrošinātu aizstāvību, jāiepazīstas ar 507 gigabaitiem lielu elektroniskās informācijas apjomu, daļa no kura nav atverama un vēl daļa rada neizpratni – vai šie pierādījumi atrodas tiesā vai tomēr vēl pirmstiesas izmeklēšanas stadijā. Tā kā viņai nav iespējams iepazīties ar visu krimināllietā esošo informāciju, viņai tiek liegtas iespējas pildīt profesionālo pienākumu. Advokāts Saulvedis Vārpiņš pieteica lūgumu sava aizstāvamā krimināllietu nosūtīt atpakaļ prokuratūrai tās pilnveidošanai, piemēram, personu sensitīvo datu un neatveramo jeb kriptēto failu nodalīšanai.

Tomēr tiesa pieturējās pie savas loģikas: tā kā krimināllietu tiesa jau pieņēmusi savā lietvedībā, likums tai neparedzot iespēju to sūtīt atpakaļ

prokuratūrai. Taču, kā norādīja I. Dzenis, nejēdzības nākšoties novērst iztiesāšanas gaitā un tās, kuras novērst neizdosies, tikšot tulkotas par labu apsūdzētajiem.

Foto: F64