Vēža pacientu aprūpe atkarīga no politiķiem
Onkoloģisko slimību pacientiem pagājušais gads iesākās daudzsološi – veselības budžeta makā bija vairāk naudas ārstēšanai, tajā skaitā jauniem, inovatīviem medikamentiem. Tomēr vēža pacientu ārstēšanas pieejamībā esošās problēmas vēža pacientiem ļauj secināt, ka veselības aprūpe noteiktām pacientu grupām ir atkarīga no politiķu vēlmes pievērsties tam vai citam jautājumam.
«Mēs uzskatām, ka onkoloģijas joma joprojām tiek finansēta pēc atlikuma principa – ja paliks pāri nauda, tiks apmaksāti jauni medikamenti un būs plašāka pieejamība izmeklējumiem, ja ne, tad nebūs,» Neatkarīgajai saka krūts vēža pacientu biedrības Vita vadītāja Irīna Januma. Biedrība kopā ar citām pacientu organizācijām (kolorektālā vēža biedrība Europa Colon Latvija, biedrība Soli priekšā melanomai, fonds Rozā vilciens, Prostatas vēža pacientu biedrība), kuras apvienojušās aliansē, nākamnedēļ rīko forumu Pret vēzi – kopā un bez bailēm, lai apzinātu onkoloģisko pacientu vajadzības un panāktu, ka tās sistemātiski tiktu iekļautas veselības politikas dienaskārtībā.
Gada laikā diagnoze vēzis tiek noteikta 11 000 cilvēku, bet kopumā ar dažādām onkoloģiskām saslimšanām Latvijā ir reģistrēti 77 000 cilvēku. Irīna Januma norāda, ka, šai statistikai pierēķinot vēža slimnieku tuviniekus, viņu ģimenes, kuri ikdienā ir iesaistīti sirgstošo aprūpē un atbalsta sniegšanā, redzams, ka vēzis Latvijā tieši vai netieši skar aptuveni 400 000 cilvēku jeb piekto daļu valsts iedzīvotāju. «Tā ir ievērojama sabiedrības daļa, liels spēks un potenciāls, kuras vajadzībām, ņemot vērā onkoloģisko slimību smago norisi, veselības politikā jābūt prioritātei ar stabilu attīstību,» saka I. Januma. Diemžēl realitātē vēža pacientus pārstāvošās biedrības šo prioritāti redz kā fragmentāru interesi par veselības aprūpes sakārtošanu onkoloģijā.
Lai arī sabiedrībai varētu šķist, ka par onkoloģiju tiek runāts daudz, I. Januma norāda, ka vēža pacientu problēmjautājumi vēl ir tikai apzināšanas stadijā un izmaiņas veselības aprūpes sistēmā vēža pacientiem tiek ieviestas nesistemātiski. «Tāpēc mēs varam apgalvot, ka finansējums tiek piešķirts pēc atlikuma principa,» saka pacientu pārstāve, «pagājušais gads sākās ļoti daudzsološi, jo atradās papildu līdzekļi kompensējamo medikamentu apmaksai un jaunu inovatīvu medikamentu iekļaušanai valsts sarakstā. Un kad mēs jautājam, kā būs turpmāk, tad mums atbild, ka jautājumi par zāļu iekļaušanu un apmaksu tiek skatīti budžeta iespējās. Kad un kādām diagnozēm? Nav informācijas, ko gaidīt.»
Joprojām nav skaidrs, kad būs sakārtots onkoloģisko pacientu reģistrs. Gan onkologiem, gan pacientu biedrībām radies iespaids, ka Nacionālajam veselības dienestam trūkst kapacitātes paveikt visus pienākumus, pie kuriem tagad ir jāpieskaita arī vēža pacientu uzskaite. I. Januma skaidro, ka sakārtots reģistrs dotu skaidru priekšstatu, cik ir vēža pacientu, kāda ārstēšana nozīmēta, kādu ārstēšanu viņi saņem, kādus medikamentus izraksta un arī kāds finansējums tiek piešķirts. Šie dati arī parādītu, kāda patiesībā ir vēža pacientu ārstēšanas pieejamība, atklājot arī rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem, kuras veselības funkcionāri noliedz, un birokrātiskos šķēršļus ārstēšanas saņemšanai. «Es jums minēšu divus piemērus,» saka I. Januma, «ja ir noticis konsilijs un pacientam ir noteikta ārstēšana, nevajadzētu kavēties ne mirkli, bet viens mūsu pacients, gados jauns vīrietis, vairāk nekā mēnesi gaidīja atzinumu no Nacionālā veselības dienesta par ārstēšanas piešķiršanu, diemžēl atbildi viņš nesagaidīja… Administrēšanas un gaidīšanas laiks ietekmē cilvēka dzīvi. Otrs piemērs – sievietei ir nozīmēta ķīmijterapija vairākos kursos un pēc trim kursiem būtu nepieciešami izmeklējumi ārstēšanas gaitas pārskatīšanai, tomēr viņai paziņo, ka ātrākais, kad var veikt ultrasonogrāfiju, ir pēc trim mēnešiem. Kā es varu turpināt ārstēšanu, ja ne man, ne ārstam nav informācijas, kā ārstēšana norit? Es jautāju speciālistiem, un man atbild, ka tiek strādāts pie algoritma, kā onkoloģiskiem pacientiem būs pieejami veselības pakalpojumi.»
Pacientu pārstāve arī norāda, ka onkoloģijas finansējums ir atkarīgs no budžeta, ko Veselības ministrija var iedalīt tieši vēža ārstēšanai, tomēr visvairāk situācijas izmaiņas ietekmē politisko spēku maiņa, proti, mainās vadošie politiķi un līdzi tiem arī uzstādījumi, ko un kā ārstēt, kas būs prioritāte. «Mēs vēlamies panākt un par to runāsim pacientu forumā, lai Latvijā būtu uzrakstīts onkoloģiskās jomas likums, kas skaidri noteiktu un parādītu, kā valstī tiek organizēta veselības aprūpe vēža pacientiem visos līmeņos,» saka I. Januma. Biedrību vēlme ir arī panākt, lai onkoloģijā strādājošiem mediķiem tiktu palielināts atalgojums – vispirms onkoloģijas māsām, paredzot noteiktu koeficientu pie algas. Tāpat steidzami būtu jādomā, kā piesaistīt onkoloģijai jaunos ārstus, īpaši ķīmijterapeitus.
Nākamgad beidzas Saeimas un valdības apstiprinātā Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna darbība, kas rada bažas, kas turpmāk šo jomu sagaida, tāpēc onkoloģijas pacientu biedrības rezolūcijā valdību un Saeimu aicinās ne tikai izstrādāt likumu, bet arī nodrošināt plānveidīgu finansējuma palielinājumu onkoloģijas nozarei ilgtermiņā, tuvinoties ES valstu vidējiem rādītājiem, kā arī nodrošināt mūsdienīgu vēža slimnieku aprūpi un ārstēšanu, panākot garāku vēža slimnieku dzīvildzi. Kā trešo pacientu forums izvirza prasību – sistemātiski palielināt atalgojumu onkoloģijas nozarē strādājošiem ārstiem un medicīnas personālam, lai novērstu mediķu izdegšanu un aiziešanu no valsts veselības iestādēm, kas vēža pacientiem ierobežo iespēju saņemt kvalitatīvu ārstēšanu, diagnostiku, operācijas un rehabilitāciju.