Minimālā pensija: pieaugs, bet ne visiem
Nākamgad plānots palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu tikai cilvēkiem ar invaliditāti, un lai arī Labklājības ministrijas sākotnējos plānos bija palielināt šo pabalstu arī citiem iedzīvotājiem, piemēram, vecuma pensionāriem, kuriem nav tiesību saņemt vecuma pensiju, tomēr šiem pabalstu saņēmējiem arī nākamgad pabalsts paliks tikpat liels, kāds tas bijis jau daudzus gadus, proti, 64 eiro.
Labklājības ministrijā atzīst, ka saskaņā ar plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai bija iecerēts palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu attiecībā uz visiem tā saņēmējiem. Tomēr sarunās par nākamā gada budžetu bija jāpiemērojas tam, kāds ir pieejamais papildu finansējums. Tas ļauj pabalstu palielināt tikai cilvēkiem ar invaliditāti, un arī mazākā apmērā, nekā tas bija noteikts sagatavotajā plānā.
Valdība vienojusies palielināt minimālos ienākumus cilvēkiem ar invaliditāti un minimālos vecuma pensijas apmērus. Minimālo pensiju paaugstināšanai nākamā gada budžetā tiks novirzīti 5,7 miljoni eiro, savukārt, lai pārskatītu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti, paredzēti vēl 4,03 miljoni eiro. Ierobežota finansējuma ietvaros valdība nolēmusi valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu pārskatīt tikai personām ar invaliditāti. Šiem iedzīvotājiem minimālie pabalsti atšķirsies, vai invaliditāte ir noteikta no bērnības vai jau dzīves laikā un arī no tā, kāda invaliditātes grupa ir piešķirta.
Labklājības ministrijā skaidro, ka no 2020. gada personām ar invaliditāti vispārējā gadījumā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta 64 eiro vietā būs 80 eiro, tomēr cilvēkiem ar otro un pirmo invaliditātes grupu – tas būs augstāks, jo pamata pabalstam piemēro koeficientu, proti, ar pirmo grupu šis pabalsts būs nevis 80, bet 104 eiro, bet ar otro invaliditātes grupu – 96 eiro. Personām ar trešo invaliditātes grupu pabalsts būs 80 eiro. Lielāks šis pabalsts tiks noteikts cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – pamata pabalsta apmērs būs 122,69 eiro un to saņems cilvēki ar trešās grupas invaliditāti kopš bērnības (pašlaik 106,72 eiro). Savukārt ar otrās grupas invaliditāti kopš bērnības pabalsts būs 147,23 eiro (pašlaik 128,06 eiro), bet ar pirmās grupas invaliditāti – 159,50 (pašlaik 138,73 eiro).
Pieaugs arī invaliditātes pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu minimālie apmēri. Minimālā pensija ar trešās grupas invaliditāti būs 80 eiro, ar otrās grupas invaliditāti – 112, bet ar pirmās grupas – 128 eiro. Līdzīgi kā sociālā nodrošinājuma pabalsta gadījumā arī šeit lielāks pabalsts būs cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības. Personām ar trešās grupas invaliditāti tas būs 122,69 eiro (pašlaik 106,72 eiro), ar otrās grupas invaliditāti – 171,77 (pašlaik 149,41), bet ar pirmās grupas invaliditāti – 196,30 eiro (pašlaik 170,75).
Labklājības ministrijas speciāliste Sandra Stabiņa apstiprināja, ka nākamgad tiks noteikta vecuma pensijas minimālā aprēķina bāze 80 eiro, kurai piemēros koeficientus, ņemot vērā cilvēka darba stāžu. Mazākā minimālā pensija būs personām ar stāžu no 15 līdz 20 gadiem, un tā, piemērojot koeficientu 1,1, būs 88 eiro (pašlaik 70,43 eiro), savukārt pensionāram ar darba stāžu no 21 līdz 30 gadiem – minimālā pensija būs 104 eiro, ar darba stāžu no 31 līdz 40 gadiem – 120 eiro, bet ar stāžu no 41 gada – 136 eiro. Lielākas vecuma pensijas būs cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – atkarībā no stāža šī pensija būs robežās no 134,96 līdz 208,57 eiro (pašlaik tā ir robežās no 117 līdz 181 eiro).
Tomēr ir viena vecuma pensionāru grupa, kurai pensija nākamgad netiks palielināta, un tie ir cilvēki, kuriem nepietiek gadu tādam darba stāžam, lai viņi pretendētu uz minimālo vecuma pensiju, un viņiem tā vietā pašlaik izmaksā valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Tie ir cilvēki, kuru darba stāžs nesasniedz 15 gadus, kas nepieciešams vecuma pensijai. Pašlaik viņi saņem 64 eiro, un tāds šis pabalsts paliks arī nākamgad. To pasākumā par šā gada pensiju indeksāciju apstiprināja labklājības ministre Ramona Petraviča: «Personām ar darba stāžu līdz 15 gadiem, kuri nevar saņemt vecuma pensiju, pabalsts palielināts netiks.»
Jāatgādina, ka koncepcija par minimālā ienākuma līmeni jau ļoti ilgi gatavota un pārveidota Labklājības ministrijā un vēlāk ilgi un vairākkārt apspriesta valdības gaiteņos. Piemēram, 2016. gada versijā tā paredzēja valsts minimālās pensijas apmēru palielināt līdz 129 eiro, tāpat bija plānots paaugstināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu no 64 eiro līdz 129 eiro. Plānā, ko šogad sagatavoja ministrija, minimālo ienākumu plānotais palielinājums jau bija sarucis līdz 99 eiro, bet, kā zināms, valdība rezultātā apstiprinājusi vien palielinājumu līdz 80 eiro. Turklāt, kā rakstīja Neatkarīgā, tas faktiski darīts uz pašas labklājības nozares rēķina, proti, samazinot bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņu un arī izmaksājamos apmērus, ietaupot 12 miljonus eiro, kas ir aptuveni tāda pati summa, kas nepieciešama minimālo pabalstu un pensiju palielināšanai.