Simtgades svinību tēriņi – aizdomīgi necaurskatāmi

Simtgades svinības nav mainījušas iedzīvotāju patriotisma līmeni, kaut arī svinību virsmērķis ir stiprināt Latvijas sabiedrības valstsgribu (vēlēšanos veidot valsts un nācijas nākotni), piederības sajūtu valstij un mīlestību pret Latvijas zemi – šāds secinājums izriet no Valsts kontroles saimnieciskā gada pārskata par 2018. gada valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

Ja patriotisms varētu būt kaut kas no pārāk augstiem plauktiem, tad varbūt vismaz pērnā gada Latvijas simtgades svinību kulminācijas pasākumu tēriņi ir bijuši lietderīgi, caurskatāmi un šaubas neraisoši? «Revīzijas rezultātā nonācām pie secinājuma, ka ir apstiprinājies jau iepriekšējā gadā revidentu norādītais risks – ne sabiedrībai, ne Ministru kabinetam nebūs iespējams iegūt pilnīgu un patiesu informāciju par simtgades svinībām izlietoto finansējumu,» atbilde lasāma iepriekš minētajā Valsts kontroles dokumentā.

Kultūras ministrija pasūta pētījumu

Neatkarīgā 2018. gadā daudzās publikācijās vērtēja un analizēja valsts simtgadei atvēlēto līdzekļu izlietojumu un konkrētu pasākumu izmaksas. Atgādināsim, ka tikai viens vienīgs koncerts Mīlestības vārdā.18+ izmaksāja ap 250 000 eiro. Ļoti, ļoti labvēlīga summa viena koncerta sarīkošanai. Koncerts notika pirms gada, bet jautājumu joprojām ir vairāk nekā atbilžu.
Kultūras ministrija pašlaik sola: «Lai veiktu izvērtējumu par Latvijas valsts simtgades programmas rezultātiem, Kultūras ministrija ir pasūtījusi programmas pirmās kārtas izvērtējuma pētījumu, kura rezultāti gaidāmi šī gada beigās. Pētījums ietver laika periodu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim. Pētījumā padziļināti tiek pētīta Latvijas valsts simtgades programmas sagatavošanas un īstenošanas satura un procesa atbilstība izvirzītajiem mērķiem un pieejai, dažādu tautsaimniecības nozaru, valsts pārvaldes struktūru un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu pārstāvība Latvijas valsts simtgades programmas norisēs, tiek veikts iesaistīto pušu lomas novērtējums, finansējuma apguves plānošanas un īstenošanas novērtējums atbilstoši Latvijas valsts simtgades programmas virsmērķim.»

No šī ierēdnieciskā teksta nevar secināt, ka tiks skrupulozi analizētas pasākumu tāmes, un to nedara arī Valsts kontrole, tāpēc simtgades dzīru tēriņi, visticamāk, ir ierakstīti skurstenī.

Ja atbild visi, tad neatbild neviens

Neatkarīgā pērn rakstīja, ka rezonansi izraisījušā koncerta Mīlestības vārdā. 18+ izdevumi ir kolektīva atbildība, kas nozīmē, ka būtībā neatbild neviens: «(..) koncerta izdevumi skatīti Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades programmas līdzekļu budžeta komisijā, kuru vada Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece attīstības un finanšu jautājumos Baiba Zakevica, piedalās Latvijas valsts simtgades biroja, Budžeta nodaļas, Kultūrpolitikas departamenta, Sabiedrības integrācijas departamenta pārstāvji, budžeta komisijas ziņojumus apstiprina kultūras ministre Dace Melbārde.»

Iespējams, simtgades pasākumu reklamēšana, slavināšana un ar to saistītā bijušās kultūras ministres Daces Melbārdes biežā parādīšanās televīzijā veicināja viņas atpazīstamību un iekļūšanu Eiropas Parlamentā. Tas varētu būt viens no Latvijas simtgades ieguvumiem personīgi D. Melbārdei un varbūt arī Latvijai.

10 miljoni šurp vai turp

Tomēr Valsts kontroles revidenti norāda, ka plānotais finansējums simtgades izdevumiem ir pārsniegts par aptuveni 10 miljoniem eiro, apkopojot 2017. un 2018. gada revīzijās iegūtos datus. Plānotais finansējums bija 37 951 665 eiro, bet faktiski šo divu gadu laikā ir izlietoti 48 110 639 eiro. Revidenti kā piemēru izceļ arī neatbilstoši mērķim izlietoto finansējumu 446 000 eiro apmērā pasākumam Latvijas filmas Latvijas simtgadei.

Kultūras ministrija, kas 2018. gadā ir realizējusi būtiskāko daļu jeb 79 procentus no valsts budžeta finansētā simtgades aktivitāšu skaita – kopumā vismaz 320 aktivitātes, nevar norādīt, kuras no aktivitātēm ir nodrošinājušas viena no svinību mērķiem sasniegšanu – radīt paliekošas 21. gadsimta Latvijas vērtības, simbolus un jaunrades darbus, kā arī nav atšifrējams, kuras no aktivitātēm bija paredzētas Nacionālajā pasākumu plānā un kuras tika īstenotas papildus.

Kultūras ministrija ir apstiprinājusi gan plānā neparedzētus izdevumus, gan ilglaicīgi un vairākkārtīgi pagarinājusi atskaišu iesniegšanas termiņus, gan nepietiekami izvērtējusi iepriekš piešķirto finansējumu un pasākuma īstenošanas gaitu.

Problēmas nesaredz

Kultūras ministrija vakar izplatīja atbildi, kurā norāda, ka nepiekrīt Valsts kontroles paustajam, ka nebūs iespējams iegūt pilnīgu informāciju par programmas īstenošanā izlietoto finansējumu. Par Latvijas valsts simtgades pasākumu programmas finansējuma izlietošanu ir atbildīga katra iestāde, esot izveidoti īpaši finanšu uzraudzības mehānismi. Nenorādot konkrētus skaitļus, Kultūras ministrija apgalvo, ka «jau pirmajos programmas īstenošanas gados būtiski pieaudzis valsts simtgadei veltīto norišu skaits, plaši iesaistījušies nevalstiskie partneri, pašvaldības, iedzīvotāji un uzņēmēji». To pašu saka Valsts kontrole, tikai citiem vārdiem – zem simtgades zīmola iespējams piedāvāt un īstenot jebkādu pasākumu.

Līdzīgu viedokļu apmaiņu starp Valsts kontroli un Kultūras ministriju piedzīvosim arī turpmākajos gados, jo kontroles institūcija simtgades izdevumus turpinās analizēt līdz šo svinību noslēgumam 2021. gada janvārī.

IEDZĪVOTĀJU ATTIEKSME

Secinājumi, salīdzinot datus 2017. gada septembrī ar 2019. gada janvāra rādītājiem:

* simtgades svinības nav mainījušas iedzīvotāju patriotisma līmeni, jo arī 2017. gadā par patriotiem sevi uzskatīja 75% no iedzīvotājiem;

* par 2% pat samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas lepojās ar to, ka ir Latvijas pilsonis vai iedzīvotājs;

* par 11% ir krities to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka Latvija ir labāka nekā lielākā daļa citu valstu;

* par 1% ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas piekristu pārcelties uz citu valsti, ja tas nozīmētu ievērojamu dzīves līmeņa celšanos;

* par 2% ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas nepiekristu paciest ekonomiskas grūtības, lai valsts uzplauktu;

* 48% iedzīvotāju uzskata par sliktām savas zināšanas par simtgades svinībām piešķirtā valsts budžeta tērēšanu;

* 58% no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem uzskata, ka simtgades svinībām paredzēto naudu labāk būtu bijis tērēt citiem/savādākiem svinību pasākumiem;

* tikai 14% norāda, ka nauda svinībām tiek tērēta labi un prātīgi;

* 76% uzskata, ka valstij no budžeta līdzekļiem svinībām būtu vajadzējis tērēt mazāk naudas;

* 69% iedzīvotāju uzskata, ka simtgades svinībām vajadzētu ilgt vienu gadu, bet tam, ka svētkus vajadzētu svinēt piecus gadus, piekrīt tikai 7% respondentu.

Avots: Valsts kontrole, SKDS